Ir iedarbīga metode: KF politiķis paskaidroja, kā aizsargāt žurnālistu tiesības Latvijā

© Sputnik / Владимир Федоренко / Pāriet pie mediju bankasЛеонид Калашников выступает на пленарном заседании
Леонид Калашников выступает на пленарном заседании  - Sputnik Latvija, 1920, 17.04.2021
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Vēršanās starptautiskajās organizācijās par žurnālistu vajāšanu nav efektīva, jo to bloķē rusofobais vairākums. Pavisam citāti ir ekonomiskie instrumenti, uzskata Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs.
RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Krievijai vajadzētu ierobežot ekonomisko sadarbību ar Baltijas valstīm, uzskata Krievijas Valsts domes komitejas Neatkarīgo valstu sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem jautājumos priekšsēdētājs
Leonīds Kalašņikovs. Šo viedokli viņš pauda Baltnews, komentējot Sputnik un Baltnews ārštata autoru vajāšanu Latvijā.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu vēl piecus norādīto portālu ārštata autorus lietā par ES sankciju iespējamu pārkāpumu. KF uzskata aizdomas par izdomātām.
Kalašņikovs ir pārliecināts, ka Krievijai vajag aktīvāk atbalstīt tautiešus.
"Mēs esam sākuši ierobežotu ekonomiskās attiecības (ar Baltijas valstīm – red.) tikai pēdējos gados, kad vairs nebija citas izejas. Man šķiet, tas ir viens no ceļiem, kas vislabāk ietekmējis un ietekmē šīs valstis," uzskata deputāts.
Pēc viņa domām, aicinājumi dažādās starptautiskās struktūrās bieži nav efektīvi, jo saskaras ar rusofobā vairākuma pretdarbību. Kalašņikovam pašam ir ilggadēja darba pieredze EPPA, un ne vienu vien reizi gadījies redzēt, kā Krievijas aicinājumus bloķē, turklāt "pirmā vijole" bija tieši Baltijas valstīm.
"Aicinājumi ir vajadzīgi? Jā. Vajag vērsties? Jā. Taču pie tam pats labākais ir vienkārši pārtraukt jebkādas ekonomiskas attiecības ar viņiem," piebilda deputāts.
Дэги Караев - Sputnik Latvija, 1920, 20.05.2020
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Komentējot situāciju Latvijā un citās Baltijas valstīs, viņš atsauca atmiņā vācu priestera Martina Nīmellera vārdus par fašistisko Vāciju: "Kad atnāca pēc komunistiem, mēs klusējām. Kad atnāca pēc ebrejiem, mēs arī klusējām. Kad atnāca pēc mums, vairs nebija, kam klusēt." Ilustrējot šo situāciju, viņš pieminēja Lietuvas opozicionāra Aļģirda Palecka lietu, ko tiesāja par izteikumiem par uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim 1991. gada 13. janvārī – viņa viedoklis nesakrita ar valdības oficiālo traktējumu.
"Tad valdība neizdomāja neko labāk, ka iesēdināt viņu cietumā par viņa vārdiem, jo viņi izdomāja staļinisma, komunisma noliegšanu un tā tālāk. Ar tādiem pantiem viņi kuru katru varētu saukt pie atbildības. Turklāt iepriekš viņi vispirms aizliedza komunistisko, pēc tam – arī padomju simboliku," teica Kalašņikovs un piebilda, – tagad pa šo pašu ceļu iet Ukraina.
"Atgriežoties pie vācu priestera vārdiem: tagad nonākuši pie žurnālistiem. Patiešām, to dara, lai nebūtu neviena, kam runāt. Ja kāds, vismaz piesedzoties ar žurnālista profesiju, vēl kaut ko varēja teikt, tad rīt tas vairs nebūs iespējams," uzskata deputāts.
VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.
2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.
Дискуссия - Свобода слова в Латвии. Суровая реальность. - Sputnik Latvija, 1920, 24.03.2021
"Tas ir kā cilvēku nogalināt": IMHOtube kanāls par politiskajām represijām Latvijā
Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.
Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.
Ziņu lente
0