https://sputniknewslv.com/20211006/lietuva-driz-parvadajumu-nebus-lietuvos-gelezinkeliai-velas-stradat-polija-18698060.html
Lietuvā drīz pārvadājumu nebūs: Lietuvos geležinkeliai vēlas strādāt Polijā
Lietuvā drīz pārvadājumu nebūs: Lietuvos geležinkeliai vēlas strādāt Polijā
Sputnik Latvija
Sabiedrības "Lietuvas dzelzceļi" kravu pārvadājumu uzņēmuma "LTG Cargo" vadītājs paziņoja, ka gaidāms tarifu pieaugums un darbs Polijā. 06.10.2021, Sputnik Latvija
2021-10-06T20:04+0300
2021-10-06T20:04+0300
2021-10-06T20:04+0300
baltijā
lietuva
polija
ekonomika
pārvadājumi
dzelzceļš
kravu pārvadājumi
dzelzceļa pārvadājumi
kravas
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/02/02/15114416_0:107:2048:1259_1920x0_80_0_0_04a7b1a8a55fd0d343e6b3b4c4f5aec8.jpg
RĪGA, 6. oktobris — Sputnik. Sabiedrības "Lietuvas dzelzceļi" kravu pārvadājumu uzņēmums "LTG Cargo" var zaudēt 60 miljonus eiro gadā Baltkrievijas minerālmēslu kravu aiziešanas dēļ. Cita starpā kravu pārvadājumu apjomu var ietekmēt arī vietējā ražotāja "Achema" stāvoklis – uzņēmums ierobežojis ražošanu gāzes cenu dēļ, pastāstīja "LTG Cargo" vadītājs Egidijs Lazauskas, vēsta obzor.lt.Pēc viņa vārdiem, uzņēmums būs spiests palielināt kravu pārvadājumu tarifus, un ne tikai tāpēc vien, ka vajag kompensēt baltkrievu kravu aiziešanas dēļ ciestos zaudējumus."Paskatoties uz notiekošo, uz metāla, uz algu cenām, uz energoresursu cenām, mēs neredzam iespēju tarifus nepacelt. Kad visas cenas aug, tas ir absolūti dabisks process," viņš teica.Lazauskas norādīja, ka uzņēmums aktīvi meklē iespējas kompensēt "Belaruskalija" kravas."Tas ir liels klients un liels kravu apjoms. Zinot par Eiropas Savienības gaidāmajiem ierobežojumiem, kā arī ASV sankcijām, mēs saskatām lielu risku zaudēt šīs kravas. Pie šī jautājuma intensīvi strādā ne tikai kompānija, bet arī akcionāru pārstāvji, ministrijas. Mēs meklējam jaunus tirgus, kuros varētu strādāt. Patiešām, ir aboslūti skaidrs darbu virziens ārzemēs, konkrētāk – Polijā un Ukrainā, kā arī Lietuvā pārvadājamo kravu lielākās daļas uzņemšana," atzina Lazauskas.Viņš pastāstīja, ka patlaban kompānija sākusi pārvadāt kravas no Kauņas intermodālā termināļa uz Belostoku, bet no turienes tās pārņem partneris – "PKP Cargo"."Polijā ir ļoti liels skaits intermodālo termināļu. To operatori izsludina konkursus kravu pārvadāšanai no viena punkta uz otru. Šajā gadījumā mums ir investīciju plāno, kas mums jāapstiprina valdēs, jāiepērk šaursliežu ceļiem piemērotas lokomotīves un jāveic vietējos pārvadājumus Polijā," teica Lazauskas.Viņš piebilda, ka "LTG Cargo" darbību ietekmē arī Lietuvas slāpekļa minerālmēslu ražotāja "Achema" ražošanas apjomu sarukums."Patiesībā tas mums ir liels klients. Mēs sekojam situācijai un reaģēsim atbilstoši. Protams, tas ietekmēs stāvokli, tomēr tie nav "Belaruskalij" pārvadājumu apjomi. Mēs mēģināsim kompensēt tos ar citām kravām, ja tās patiešām būs ilgtermiņa pārmaiņas," teica Lazauskas.Viņš uzsvēra, ka, neskatoties uz politisko spriedzi un zūdošos Lietuvas un Ķīnas biznesa sakarus, pieaug kravu tranzīts pa dzelzceļu no Ķīnas uz Eiropu caur Lietuvu."Jāsaprot, ka plūsma no Ķīnas ir divējāda – ķīnieši ved savas preces caur Lietuvu (tranzīts – red.) un patērētājiem Lietuvā (gala punkts – red.).Iepriekš trīs gadus galvenā plūsma gāja caur Baltkrieviju un Poliju. Šodien, kad pārtrūkst loģistikas ķēdītes cenu pieauguma un jūras transporta stāvokļa dēļ, daudzi klienti pievērsušies dzelzceļiem. Citiem vārdiem sakot, agrākā plūsma ir būtiski pieaugusi," viņš paskaidroja.Pēc viņa vārdiem, patlaban "LTG Cargo" pārved četrus tranzīta vilcienus no Ķīnas dienā, bet tuvākajā laikā to skaits var pieaugt līdz sešiem."Patiešām, klientiem valstī ir nepieciešami arī tieši kravu pārvadājumi uz Lietuvu. Klientiem, kam nepieciešams pārvadāt kravas uz Ķīnu vai atvest no Ķīnas. Oficiālas ziņas par vilcienu atsaukšanu mēs neesam saņēmuši. Operatori vienkārši pārstāja saformēt reisus uz Lietuvu. (..) Šie vilcieni vienkārši nebrauc. Kad tie dosies ceļā, nav zināms," pastāstīja Lazauskas.
https://sputniknewslv.com/20210929/ldz-noderejis-krievija-uzsak-jaunu-kravu-parvadajumu-marsrutu-caur-latviju-18608126.html
https://sputniknewslv.com/20210818/lietuva-zaudes-miljoniem-dolaru-baltkrievija-vienojas-ar-kf-par-mineralmeslu-parkrausanu-18038057.html
https://sputniknewslv.com/20210314/Kaiminu-piemers-ir-lipigs-Lietuva-apglaba-tranzitu-Latvijas-pedas-15324012.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
lietuva, polija, ekonomika, pārvadājumi, dzelzceļš, kravu pārvadājumi , dzelzceļa pārvadājumi , kravas
lietuva, polija, ekonomika, pārvadājumi, dzelzceļš, kravu pārvadājumi , dzelzceļa pārvadājumi , kravas
Lietuvā drīz pārvadājumu nebūs: Lietuvos geležinkeliai vēlas strādāt Polijā
Sabiedrības "Lietuvas dzelzceļi" kravu pārvadājumu uzņēmuma "LTG Cargo" vadītājs paziņoja, ka gaidāms tarifu pieaugums un darbs Polijā.
RĪGA, 6. oktobris — Sputnik. Sabiedrības "Lietuvas dzelzceļi" kravu pārvadājumu uzņēmums "LTG Cargo" var zaudēt 60 miljonus eiro gadā Baltkrievijas minerālmēslu kravu aiziešanas dēļ. Cita starpā kravu pārvadājumu apjomu var ietekmēt arī vietējā ražotāja "Achema" stāvoklis – uzņēmums ierobežojis ražošanu gāzes cenu dēļ, pastāstīja "LTG Cargo" vadītājs Egidijs Lazauskas, vēsta
obzor.lt.
Pēc viņa vārdiem, uzņēmums būs spiests palielināt kravu pārvadājumu tarifus, un ne tikai tāpēc vien, ka vajag kompensēt baltkrievu kravu aiziešanas dēļ ciestos zaudējumus.
29 Septembris 2021, 17:58
"Paskatoties uz notiekošo, uz metāla, uz algu cenām, uz energoresursu cenām, mēs neredzam iespēju tarifus nepacelt. Kad visas cenas aug, tas ir absolūti dabisks process," viņš teica.
Lazauskas norādīja, ka uzņēmums aktīvi meklē iespējas kompensēt "Belaruskalija" kravas.
"Tas ir liels klients un liels kravu apjoms. Zinot par Eiropas Savienības gaidāmajiem ierobežojumiem, kā arī ASV sankcijām, mēs saskatām lielu risku zaudēt šīs kravas. Pie šī jautājuma intensīvi strādā ne tikai kompānija, bet arī akcionāru pārstāvji, ministrijas. Mēs meklējam jaunus tirgus, kuros varētu strādāt. Patiešām, ir aboslūti skaidrs darbu virziens ārzemēs, konkrētāk – Polijā un Ukrainā, kā arī Lietuvā pārvadājamo kravu lielākās daļas uzņemšana," atzina Lazauskas.
Viņš pastāstīja, ka patlaban kompānija sākusi pārvadāt kravas no Kauņas intermodālā termināļa uz Belostoku, bet no turienes tās pārņem partneris – "PKP Cargo".
"Polijā ir ļoti liels skaits intermodālo termināļu. To operatori izsludina konkursus kravu pārvadāšanai no viena punkta uz otru. Šajā gadījumā mums ir investīciju plāno, kas mums jāapstiprina valdēs, jāiepērk šaursliežu ceļiem piemērotas lokomotīves un jāveic vietējos pārvadājumus Polijā," teica Lazauskas.
Viņš piebilda, ka "LTG Cargo" darbību ietekmē arī Lietuvas slāpekļa minerālmēslu ražotāja "Achema" ražošanas apjomu sarukums.
"Patiesībā tas mums ir liels klients. Mēs sekojam situācijai un reaģēsim atbilstoši. Protams, tas ietekmēs stāvokli, tomēr tie nav "Belaruskalij" pārvadājumu apjomi. Mēs mēģināsim kompensēt tos ar citām kravām, ja tās patiešām būs ilgtermiņa pārmaiņas," teica Lazauskas.
Viņš uzsvēra, ka, neskatoties uz politisko spriedzi un zūdošos Lietuvas un Ķīnas biznesa sakarus, pieaug kravu tranzīts pa dzelzceļu no Ķīnas uz Eiropu caur Lietuvu.
"Jāsaprot, ka plūsma no Ķīnas ir divējāda – ķīnieši ved savas preces caur Lietuvu (tranzīts – red.) un patērētājiem Lietuvā (gala punkts – red.).
Iepriekš trīs gadus galvenā plūsma gāja caur Baltkrieviju un Poliju. Šodien, kad pārtrūkst loģistikas ķēdītes cenu pieauguma un jūras transporta stāvokļa dēļ, daudzi klienti pievērsušies dzelzceļiem. Citiem vārdiem sakot, agrākā plūsma ir būtiski pieaugusi," viņš paskaidroja.
Pēc viņa vārdiem, patlaban "LTG Cargo" pārved četrus tranzīta vilcienus no Ķīnas dienā, bet tuvākajā laikā to skaits var pieaugt līdz sešiem.
"Patiešām, klientiem valstī ir nepieciešami arī tieši kravu pārvadājumi uz Lietuvu. Klientiem, kam nepieciešams pārvadāt kravas uz Ķīnu vai atvest no Ķīnas. Oficiālas ziņas par vilcienu atsaukšanu mēs neesam saņēmuši. Operatori vienkārši pārstāja saformēt reisus uz Lietuvu. (..) Šie vilcieni vienkārši nebrauc. Kad tie dosies ceļā, nav zināms," pastāstīja Lazauskas.
