https://sputniknewslv.com/20210927/maskava-un-pekina-to-negaida-pentagons-gatavo-jaunu-spiediena-instrumentu-18579635.html
"Maskava un Pekina to negaida": Pentagons gatavo jaunu spiediena instrumentu
"Maskava un Pekina to negaida": Pentagons gatavo jaunu spiediena instrumentu
Sputnik Latvija
ASV Aizsardzības ministrija izstrādā jaunu karaspēku pielietošanas koncepciju – savstarpēji saistītas militāras darbības dažādās vidēs – jūrā, uz sauszemes... 27.09.2021, Sputnik Latvija
2021-09-27T13:33+0300
2021-09-27T13:33+0300
2021-09-27T13:33+0300
viedoklis
asv
krievija
pentagons
japāna
ķīna
aizsardzības ministrija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/09/16/18524475_0:0:3266:1838_1920x0_80_0_0_c08609cafff6a7a1f093e33872989a59.jpg
Pārskats "Daudzdomēnu armijas transformācija: gatavi uzvarēt konkurences cīņā un konfliktā" (Army Multi-DomainTransformation: Ready to win in Competition and Conflict) detalizēti stāstīts, kā tuvākajos gadu desmitos karos plašākais amerikāņu bruņoto spēku grupējums. Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.Uzlauzt A2/ADVispārēju armijas iesaistīšanos cīņā pārskata autori uzskata par savstarpēji saistītu karadarbību dažādās vidēs (domēnos) – jūrā, uz sauszemes, gaisā, kosmosā un kibertelpā. Saskaņā ar amerikāņu militāro stratēģiju, ar laiku jaunā koncepcija kļūs pati efektīvākā NATO. Galvenā loma karā atvēlēta sauszemes spēkiem.Ilgus gadus armija ASV Bruņotajos spēkos bija "nabaga radiniece". Tai veltīja mazāk uzmanības un līdzekļu nekā JKS un GKS, lēnāk atjaunoja militārās tehnikas parku. Sauszemes spēkiem bija pietiekami iespēju, lai sekmīgi karotu ar neapšaubāmi vājāku pretinieku zemas un vidējas intensitātes bruņotajos konfliktos. Taču, pēc Vašingtonas domam, konfrontācija ar Krieviju un Ķīnu prasa principiāli citu iespēju. Šīs valstis spēj radīt pie savām robežām "piekļuves lieguma zonas" (Anti-Access/Area Denial, A2/AD), kurās Rietumu aviācija un flote konflikta gadījumā cietīs neattaisnotus zaudējumus. Šīs zonas nāksies uzlauzt sauszemes spēkiem."Ķīna un Krievija vēl joprojām met izaicinājumu starptautiskajai tiesiskajai kārtībai, - klāsta dokumenta autors, ASV armijas štāba priekšnieks ģenerālis Džeimss Makonvils. – Viņi aizvien aktīvāk īsteno programmas, kuru mērķis ir paspiest ASV malā globālā mērogā. Lai stātos viņiem pretī, mums ir jāmainās. Es uzskatu, ka līdz 2035. gadam mums būs absolūti citāda armija, modernizēta un gatava dominēt pār mūsu pretiniekiem liela mēroga kauju operācijās (Large Scale Combat Operations, LSCO)".Speciālo uzdevumu vienībasASV armijas jaunās struktūrvienības – daudzdomēnu operatīvās grupas (Multi-Domain Task Force, MDTF) — kļūs par NATO spēku avangardu un, pēc stratēģu ieceres, pirmās ieies "piekļuves lieguma zonās". Vienību sastāvs un skaits atkarīgs no kaujas uzdevuma un karadarbības teātra apstākļiem. Galvenais trieciena spēks – precīzās raķetes, no reaktīvajām zalves uguns sistēmām HIMARS līdz perspektīvajai hiperskaņai. Īpašu uzmanību veltīs izlūkošanai, radioelektroniskajai cīņai, sakariem. Vienībās iekļaus arī kiberdrošības speciālistus.Draudu periodā daudzdomēnu operatīvās grupas strādās pie izlūkošanas sava spēku grupējuma interesēs: fiksēs pretinieka PGA pozīcijas, vienību dislokācijas vietas, organizēs radioelektronisko izlūkošanu, izsekos militārās tehnikas pārvietošanos. Kara apstākļos MDTF izmantos visu potenciālu, lai mazinātu "piekļuves lieguma zonu" efektivitāti, un pielietos trieciena ieročus, lai likvidētu pretinieka militārās infrastruktūras galvenos objektus.Pirmā daudzdomēnu operatīvā grupa MDTF-1 radīta jau 2018. gadā. Tā noslīpē perspektīvos taktiskos un tehniskos risinājumus, ko izmantos citas grupas. Vienība dislocēta Luisa bāzē Vašingtonas štatā un pieder pie ASV Sauszemes spēkiem Klusajā okeānā (US ArmyPacific). Tā piedalījās lielajās starptautiskajās jūras kara mācībās RIMPAC 2018. Acīmredzot, armijas ģenerāļiem tas iepatikās – 2021. finanšu gadā Pentagons plāno izvietot otru MDTF Klusā okeāna reģionā. Vēl vienu formēs Arktikas reģionam.Tomēr Vašingtonas plāni Ķīnas apturēšanas jautājumā saskārušies ar grūtībām. Pulkvedis Džeisons Čarlands, sauszemes štāba speciālists Pentagonā norāda, ka MDTF pielietošanai pret Ķīnu ir jēga tikai tad, ja raķešu bruņojumu uzstādīs tā saucamajā pirmajā salu ķēdē, kas ietver Filipīnas, Koreju un Japānu. ASV tuvākā armijas bāze atrodas Guamā, divu tūkstošu kilometru attālumā no Ķīnas krasta. Čarlands atzīmēja: pagaidām sabiedrotie reģionā nevēlas izvērst amerikāņu trieciena kompleksus savās mājās.Nākotnes koncepcijaAmerikāņi plāno attīstīt sauszemes spēkus vairākos posmos. Līdz 2022. gadam nopietni "sakratīs" aizsardzības rūpniecību un sāks īstenot vairākus desmitus programmu sešos virzienos: hiperskaņas ieroči, liela darbības rādiusa spārnotās raķetes, bezvadu vadības sistēmas, digitālais cīņas lauks, tālās darbības artilērija un RZUS, individuālais karavīru ekipējums. Pirmajiem sērijveida paraugiem vajadzētu nonākt spēkos līdz 2021. gada beigām.2023.-2025. gadā ieplānots pārformatēt bruņoto spēku struktūru un to pielietošanas taktiku saskaņā ar daudzdomēnu operāciju standartiem. Piedevām armija saņems jaunus tuvās zonas PGA kompleksus un sauszemes bāzes hiperskaņas kompleksu LRHW. 2026.-2028. gadā sauszemes spēki uzlabos bruņumašīnas saskaņā ar OFMV programmu, saņems modernizētus tankus, taktiskos trieciena bezpilota lidaparātus programmas FUTAS ietvaros utt. Paralēli līdz 2028. gadam tiks formēti spēki un līdzekļi kaujas lauka pārejai digitālajā formātā.Pentagons ir pārliecināts, ka ASV Sauszemes spēku pielietošanas jaunā koncepcija dod iespēju vērst uz pretinieku pastāvīgu spiedienu, īstenot sarežģītas operācijas minimāli īsā laikā, aktīvi izmantot precīzos ieročus un panākt priekšrocības pirms karadarbības sākuma. Tomēr, domājams, stratēģija vēl saskarsies ar būtiskām pārmaiņām. Galu galā, Ķīna un Krievija nesēdēs, rokas klēpī salikušas, līdz 2035. gadam.
https://sputniknewslv.com/20210316/Mums-nav-izredzu-Pentagons-stasta-par-Krievijas-armijas-prieksrocibu-15332597.html
https://sputniknewslv.com/20201212/Kadi-ieroci-palidzeja-Azerbaidzanai-konflikta-Kalnu-Karabaha-14837717.html
https://sputniknewslv.com/20210810/uztaustijusi-vajo-vietu-pentagons-atzinis-savas-flotes-trukumus-17926110.html
japāna
ķīna
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
asv, krievija, pentagons, japāna, ķīna, aizsardzības ministrija
asv, krievija, pentagons, japāna, ķīna, aizsardzības ministrija
"Maskava un Pekina to negaida": Pentagons gatavo jaunu spiediena instrumentu
ASV Aizsardzības ministrija izstrādā jaunu karaspēku pielietošanas koncepciju – savstarpēji saistītas militāras darbības dažādās vidēs – jūrā, uz sauszemes, gaisā, kosmosā un kibertelpā.
Pārskats "Daudzdomēnu armijas transformācija: gatavi uzvarēt konkurences cīņā un konfliktā" (Army Multi-DomainTransformation: Ready to win in Competition and Conflict) detalizēti stāstīts, kā tuvākajos gadu desmitos karos plašākais amerikāņu bruņoto spēku grupējums. Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs. Vispārēju armijas iesaistīšanos cīņā pārskata autori uzskata par savstarpēji saistītu karadarbību dažādās vidēs (domēnos) – jūrā, uz sauszemes, gaisā, kosmosā un kibertelpā. Saskaņā ar amerikāņu militāro stratēģiju, ar laiku jaunā koncepcija kļūs pati efektīvākā NATO. Galvenā loma karā atvēlēta sauszemes spēkiem.
Ilgus gadus armija ASV Bruņotajos spēkos bija "nabaga radiniece". Tai veltīja mazāk uzmanības un līdzekļu nekā JKS un GKS, lēnāk atjaunoja militārās tehnikas parku. Sauszemes spēkiem bija pietiekami iespēju, lai sekmīgi karotu ar neapšaubāmi vājāku pretinieku zemas un vidējas intensitātes bruņotajos konfliktos. Taču, pēc Vašingtonas domam, konfrontācija ar Krieviju un Ķīnu prasa principiāli citu iespēju. Šīs valstis spēj radīt pie savām robežām "piekļuves lieguma zonas" (Anti-Access/Area Denial, A2/AD), kurās Rietumu aviācija un flote konflikta gadījumā cietīs neattaisnotus zaudējumus. Šīs zonas nāksies uzlauzt sauszemes spēkiem.
"Ķīna un Krievija vēl joprojām met izaicinājumu starptautiskajai tiesiskajai kārtībai, - klāsta dokumenta autors, ASV armijas štāba priekšnieks ģenerālis Džeimss Makonvils. – Viņi aizvien aktīvāk īsteno programmas, kuru mērķis ir paspiest ASV malā globālā mērogā. Lai stātos viņiem pretī, mums ir jāmainās. Es uzskatu, ka līdz 2035. gadam mums būs absolūti citāda armija, modernizēta un gatava dominēt pār mūsu pretiniekiem liela mēroga kauju operācijās (Large Scale Combat Operations, LSCO)".
Speciālo uzdevumu vienības
ASV armijas jaunās struktūrvienības – daudzdomēnu operatīvās grupas (Multi-Domain Task Force, MDTF) — kļūs par NATO spēku avangardu un, pēc stratēģu ieceres, pirmās ieies "piekļuves lieguma zonās". Vienību sastāvs un skaits atkarīgs no kaujas uzdevuma un karadarbības teātra apstākļiem. Galvenais trieciena spēks – precīzās raķetes, no reaktīvajām zalves uguns sistēmām HIMARS līdz perspektīvajai hiperskaņai. Īpašu uzmanību veltīs izlūkošanai, radioelektroniskajai cīņai, sakariem. Vienībās iekļaus arī kiberdrošības speciālistus.
Draudu periodā daudzdomēnu operatīvās grupas strādās pie izlūkošanas sava spēku grupējuma interesēs: fiksēs pretinieka PGA pozīcijas, vienību dislokācijas vietas, organizēs radioelektronisko izlūkošanu, izsekos militārās tehnikas pārvietošanos. Kara apstākļos MDTF izmantos visu potenciālu, lai mazinātu "piekļuves lieguma zonu" efektivitāti, un pielietos trieciena ieročus, lai likvidētu pretinieka militārās infrastruktūras galvenos objektus.
Pirmā daudzdomēnu operatīvā grupa MDTF-1 radīta jau 2018. gadā. Tā noslīpē perspektīvos taktiskos un tehniskos risinājumus, ko izmantos citas grupas. Vienība dislocēta Luisa bāzē Vašingtonas štatā un pieder pie ASV Sauszemes spēkiem Klusajā okeānā (US ArmyPacific). Tā piedalījās lielajās starptautiskajās jūras kara mācībās RIMPAC 2018. Acīmredzot, armijas ģenerāļiem tas iepatikās – 2021. finanšu gadā Pentagons plāno izvietot otru MDTF Klusā okeāna reģionā. Vēl vienu formēs Arktikas reģionam.
Tomēr Vašingtonas plāni Ķīnas apturēšanas jautājumā saskārušies ar grūtībām. Pulkvedis Džeisons Čarlands, sauszemes štāba speciālists Pentagonā norāda, ka MDTF pielietošanai pret Ķīnu ir jēga tikai tad, ja raķešu bruņojumu uzstādīs tā saucamajā pirmajā salu ķēdē, kas ietver Filipīnas, Koreju un Japānu. ASV tuvākā armijas bāze atrodas Guamā, divu tūkstošu kilometru attālumā no Ķīnas krasta. Čarlands atzīmēja: pagaidām sabiedrotie reģionā nevēlas izvērst amerikāņu trieciena kompleksus savās mājās.
Amerikāņi plāno attīstīt sauszemes spēkus vairākos posmos. Līdz 2022. gadam nopietni "sakratīs" aizsardzības rūpniecību un sāks īstenot vairākus desmitus programmu sešos virzienos: hiperskaņas ieroči, liela darbības rādiusa spārnotās raķetes, bezvadu vadības sistēmas, digitālais cīņas lauks, tālās darbības artilērija un RZUS, individuālais karavīru ekipējums. Pirmajiem sērijveida paraugiem vajadzētu nonākt spēkos līdz 2021. gada beigām.
2023.-2025. gadā ieplānots pārformatēt bruņoto spēku struktūru un to pielietošanas taktiku saskaņā ar daudzdomēnu operāciju standartiem. Piedevām armija saņems jaunus tuvās zonas PGA kompleksus un sauszemes bāzes hiperskaņas kompleksu LRHW. 2026.-2028. gadā sauszemes spēki uzlabos bruņumašīnas saskaņā ar OFMV programmu, saņems modernizētus tankus, taktiskos trieciena bezpilota lidaparātus programmas FUTAS ietvaros utt. Paralēli līdz 2028. gadam tiks formēti spēki un līdzekļi kaujas lauka pārejai digitālajā formātā.
Pentagons ir pārliecināts, ka ASV Sauszemes spēku pielietošanas jaunā koncepcija dod iespēju vērst uz pretinieku pastāvīgu spiedienu, īstenot sarežģītas operācijas minimāli īsā laikā, aktīvi izmantot precīzos ieročus un panākt priekšrocības pirms karadarbības sākuma. Tomēr, domājams, stratēģija vēl saskarsies ar būtiskām pārmaiņām. Galu galā, Ķīna un Krievija nesēdēs, rokas klēpī salikušas, līdz 2035. gadam.
