Viedoklis

Kāpēc apstājas rūpnīcas Eiropā. Šoreiz Krievijai neizdosies izgrozīties

© Sputnik / Сергей Субботин / Pāriet pie fotobankasNaftas pārstrādes ierīce
Naftas pārstrādes ierīce - Sputnik Latvija, 1920, 27.09.2021
Lielākajā daļā reģionu Krievijā jūtama pirmā rudens vēsā elpa, tāpēc sākusies apkures sistēmu masveida izmēģinājumi. Iedzīvotāji pārbauda radiatoru temperatūru mājās un dzīvo, kā parasti, pat nedomājot, ka var būt citādi.
Vienlaikus Eiropā, ko daudzi jo daudzi Krievijā vēl aizvien uzskata par nesasniedzamu dzīves kvalitātes virsotni, vērojamas pavisam citādas lietas, portālā RIA Novosti stāsta Sergejs Savčuks.
Vesela virkne lielu rūpniecības uzņēmumu Eiropā informējuši par daļēju vai pilnīgu ražošanas apturēšanu. Piemēram, vispasaules ķīmijas gigants "BASF" publicējis komunikē, kurā vēsta: neredzēti augsto elektroenerģijas cenu dēļ kompānija nespēj nodrošināt pilnu ražošanas ciklu pat apstākļos, kad 80% vajadzību tiek segtas uz pašu ģenerācijas objektu rēķina. Nekā pārsteidzoša nav: tikai ķīmijas kombināts Ludvigshāfenē vien patērē vairāk nekā sešas teravatstundas gadā, kas pielīdzināmi 3,5 miljoniem barelu naftas. Saprotams, ka tādos mērogos pat nenozīmīgas energonesēju cenas svārstības būtiski palielina izdevumus un liek apšaubīt rentabilitāti.
Станок-качалка - Sputnik Latvija, 1920, 10.07.2021
Viedoklis
Jauns naftas drudzis: kāda būs Krievijas peļņa
Lielākais vara ieguves un pārstādes uzņēmums Eiropā – "Aurubis AG" informēja akcionārus, ka peļņas norma kritusies līdz minimumam, tāpēc dividenžu izmaksas iespējas ir apšaubāmas. Iemesls ir tāds pats – pārāk augstas enerģijas cenas rūpniecības uzņēmumiem.
Lielbritānija gan ir izstājusies no ES, taču globalizācija un totālā atkarība no Eiropas tirgus neļauj vietējiem spēles dalībniekiem izvairīties no zaudējumiem. Divi lielākie minerālmēslu ražotāji – kompānijas "Yara International" un "CF Industries Holdings Inc." ziņoja, ka aptur ražošanas līnijas. Avārija interkontektorā, pa kuru no Francijas Lielbritānija saņem trūkstošās kilovatstundas, izraisījusi tādu elektrības cenas pieaugumu, ka kompāniju īpašniekiem vienkāršāk un lētāk ir apturēt konveijerus, nekā mēģināt iespiest korporatīvajos budžetos jaunos neparedzētos izdevumus.
Otrpus Lamanša stāvoklis nemaz nav labāks.
Kompānijas "Tereos" un "Roquette Freres", kas nodarbojas ar cukura un cietes ražošanu, jau brīdināja, ka dažādu faktoru komplekss, ieskaitot elektroenerģijas cenas un iepakojuma ražotnes ierobežošanu Anglijā, var novest pie neparedzētām sekām, līdz pat preču piegādes pārtraukšanai.
"CropEnergies", lielākais etanola ražotājs Eiropā, pagaidām vēl turas virs ūdens, tomēr ziņo, ka ienākumu līmenis ir krities līdz minimumam un ir grūti garantēt stabilu darbību.
Norvēģu "Yara International", viens no transnacionālajiem tirgus titāniem, faktiskais planetārais monopolists, kas notur divas trešdaļas pasaules amonjaka un ogļskābās gāzes tirgus, informēja, ka samazina ražošanu par 40%. Tas radījis nelielu paniku pārtikas produktu tirgū. Lieta tāda, ka amonjaks un ogļskābā gāze, kas tiek iegūti kā sekundārais produkts minerālmēslu ražošanas procesā, tiek izmantoti iepakojuma ražošanai. To trūkums novedīs pie taras ražošanas apjomu krituma, kas nepieciešama, piemēram, gaļai un dzērieniem. Kombināti priecātos par iespēju atgriezties pie darba, taču šim nolūkam vajadzīga dabasgāze, bet tās cenas Eiropā tagad ir varen kodīgas.
Нефтекачалки - Sputnik Latvija, 1920, 23.03.2021
Viedoklis
Lāča pakalpojums: kāpēc Krievijai nav izdevīga pārlieku dārga nafta
Nekas briesmīgs vēl nav noticis, taču Eiropas pārtikas ražotāji ceļ trauksmi.
Lielbritānijas gaļas pārstrādātāju asociācija (British Meat Processors Association) satraukti ziņo, ka tuvāko divu nedēļu laikā var sākties iepakojuma piegādes traucējumi, un tie negatīvi ietekmēs gaļas piegādes veikaliem. Tiesa, arī tā vēl būtu pusbēda. Enerģētiskā krīze Eiropā visā savā daudzveidībā jau novedusi ne tikai pie rekordliela pārtikas produktu cenu pieauguma, kas pārsniegušas desmit gadu rekordu, bet arī piespiedusi cūkkopības uzņēmumus Anglijā sāk ganāmpulku masveida likvidāciju. Viņu kolēģi, liellopu audzētāji vēl turas, tomēr noskaņoti ļoti pesimistiski.
Vecā labā Eiropa ir pieradusi pie mierīgas dzīves, tāpēc tagadējās vētras, kas nes darba vietu zudumu un piespiedu pārmaiņas uzturā, raisījušas pilsoņu neapmierinātību. Tomēr Vecās pasaules politiķi, ka jau parasti, klusē par to, ka viss notiekošais ir viņu ilggadējās ārējās un iekšējās politikas rezultāts, un tautas dusmas pierasti cenšas vērst pret ārējo ienaidnieku.
Kā nu ne: pie visām vecenītes nelaimēm esot vainojams Krievijas gāzes monopolists "Gazprom", kas precīzi pilda savas ilgtermiņa saistības, taču nepavisam nesteidz rezervēt papildu tranzīta jaudas. Vēl vairāk – "Gazprom" nevis aizpilda gāzes glabātavas Eiropā, kurās pirms pašas apkures sezonas sākuma iesūknēts par 22,8 miljardiem kubikmetru gāzes mazāk nekā pirms gada, bet gan vispirms iesūknē gāzi rezervuāros Krievijā.
Vienkāršajiem iedzīvotājiem ir itin vienkārši noticēt tādām apsūdzībām, ja viņi nav informēti par vairākiem faktiem.
Kompānijas Gazprom foto - Sputnik Latvija, 1920, 20.09.2021
Krievijā
Baltijai rēgojas "Gazprom" "viltīgā roka": kompānija atbildēja uz sūdzību EK
Piemēram, krīze elektroenerģijas tirgos Eiropā, kam sekoja krīze rūpniecībā un pārtikas tirgū, nav sākusies pēkšņi. Megavatstundas cena Lielbritānijā sāka pieaugt jau vasaras vidū: pagadījās tā, ka vēja bija maz, tāpēc iespēja segt pašmāju vajadzības ar vēja ģeneratoru palīdzību bija neliela. Londona darīja, ko spēja, paklusām finansējot vietējās ogļu elektrostacijas, un gaidīja vēju. Pēc tam nāca septembris, pasaules SDG lauvas tiesa aizgāja uz premiālo Āzijas tirgu, un Krievijas cauruļvadu gāzes cena cēlās. Rezultātā auga elektrības cenas.
Starp citu, tamlīdzīga situācija nav nekāda unikālā. Pēdējā gada verdošajā ziņu lavīnā aizmirsies, ka 2018. gadā Eiropā gadījās anomāli auksta ziema. Laikapstākļi bija tik skarbi, ka ledainā gaisa fronte kontinentā pat tika iedēvēta par "Beast from the east" - "zvērs no austrumiem". Toreiz salstošā Lielbritānija steigšus nopirka divus gāzes kuģus ar Krievijas SDG, kas – to droši var teikt – izglāba simtiem, iespējams, pat tūkstošiem britu no nāves pašu dzīvokļos.
Varētu izdarīt secinājumus un novērst tādu katastrofu risku nākotnē. Nekā nebija! Pasaules politisko pozīciju veido populāras tendences un viedokļu veidotāji, bet fiziķu un enerģētiķu balsis viņu fonā ir kā oda pīkstiens pret ūdenskrituma rēcienu. Šogad vairākas ES valstis paspējušas aizvērt ne vienu vien ogļu elektrostaciju. Pie viena ritēja sarunas par to, ka jāatsakās arī no kodolenerģētikas.
Tā nu Eiropa turpina trako danci.
ASV Klimata prognozēšanas centrs publicēja pētījumu, kas liecina: gaidāmā ziema var atkārtot visus 2018. gada rekordus. Dabas parādība El Niño, kas ik gadus parādās Klusā okeāna dienvidu daļā un maina silto okeāna straumju ritumu, no novembra līdz janvārim var izraisīt anomālu salu Eiropā.
Дворовая собака в городе Тара Омской области в сильный мороз - Sputnik Latvija, 1920, 24.09.2021
Viedoklis
Eiropa pārmet Krievijai "sala eksportu"
Kad eiropiešu mājsaimniecības neizdevās apgaismot un sasildīt ar politiskajām un ekoloģiskajām pasakām, uz skatuves steigšus aicināja enerģētiķus. Novērtējuši nelaimes mērogus, britu speciālisti ieteica apturēt piecu AES ekspluatācijas pārtraukšanu, kuru reaktorus bija plānots noslāpēt uz visiem laikiem līdz 2024. gadam. Kaimiņu Francijā pēkšņi atcerējās, ka "Electricité de France" rīcībā ir veseli pieci īslaicīgi nestrādājoši energobloki ar 3 tūkstošu megavatu jaudu un tā ir reāla iespēja izšmaukt no sala ledainajiem zobiem.
Laiks rādīs, kas tālāk notiks Eiropas enerģētikas tirgū. Atliek tikai sekot laika prognozēm un minēt, vai Eiropas ierēdņi nonāks pie pareiziem secinājumiem vismaz pēc otrā brīdinājuma.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала