https://sputniknewslv.com/20210926/es-neuzskata-ka-latvija-butu-smagi-cietusi-brexit-rezultata-tacu-naudu-pieskirs-18572865.html
ES neuzskata, ka Latvija būtu smagi cietusi Brexit rezultātā, taču naudu piešķirs
ES neuzskata, ka Latvija būtu smagi cietusi Brexit rezultātā, taču naudu piešķirs
Sputnik Latvija
Latvija saņems apaļu summu par Lielbritānijas izstāšanos no ES: kādiem nolūkiem ļauts tērēt naudu no "Brexit korekcijas rezerves". 26.09.2021, Sputnik Latvija
2021-09-26T16:24+0300
2021-09-26T16:24+0300
2021-09-26T16:24+0300
latvijā
latvijā
brexit
lielbritānija
eiropas savienība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e4/0c/0e/14849214_0:160:3073:1888_1920x0_80_0_0_d37e46be1b0f244191426ac00ea9ae2e.jpg
RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Eiropas Parlaments neuzskata, ka Latvija būtu būtiski cietusi Brexit rezultātā, tomēr valstij tiks piešķirta vērā ņemama summa kompensācijai, stāsta Press.lv, atsaucoties uz "Latvijas avīzi".Visas ES valstis, kas palikušas bāreņos pēc Lielbritānijas aiziešanas, saņems zināmu finansējumu. ES valstis, ko Eiropas Parlaments uzskata par visvairāk cietušām britu ļaunprātības dēļ, saņems lielāku naudas summu, tās, ko problēma nav skārusi īpaši sāpīgi, - mazāku.Tomēr zināms, ka krīzes "spilvenam" – "Brexit korekcijas rezervei" EP piešķīris 5 miljardus eiro. Latvija saņems 10 005 002 eiro, lai arī Brexit sagādātā trieciena līmeņa dēļ to neuzskata par īpaši cietušu – ceturto no beigām.Tiesa, šo naudu nevar tērēt, kā pagadās. Līdzekļi piešķirti konkrētiem mērķiem. Tas ir atbalsts uzņēmumiem un vietējām apvienībām, jaunu darba vietu radīšanai un Lielbritāniju pametušo ES pilsoņu reintegrācijai. Tāpat finansējumu iespējams izmantot robežas šķērsošanas vietu un caurlaides punktu izbūvei. Valstīm, kas īpaši atkarīgas no zvejas lomiem Lielbritānijas ūdeņos, vajadzēs atlikt līdzekļus zvejniecības atbalstam.Pie tam atļauts segt vienīgi zaudējumus, kas ciesti laika periodā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Īpaša uzmanība pievērsta faktam, ka atbalstu nevar saņemt finanšu un banku sektors, kas galu galā var iegūt priekšrocības Brexit rezultātā.Interesanti, ka EP ieskatā Lietuva Brexit dēļ cietusi vairāk nekā Latvija. Valstij piešķirti 11 136 750 eiro. Igaunijai ticis daudz mazāk – 6 046 700 eiro.Kā dzīvot pēc Brexit?Kamēr ES augstās instances risina globāla atbalsta jautājumus, cilvēkus, protams, uztrauc viņu pašu problēmas. Tā kā liela daļa Latvijas iedzīvotāju pārvākušies strādāt un dzīvot uz Lielbritāniju, kamēr tā bija ES sastāvā, īpaši aktuāla ir tālākās pārvietošanās problēma starp valstīm.Šī iemesla dēļ atgādināsim, ka no 2021. gada 1. oktobra ES pilsoņiem Lielbritānijas apmeklēšanai būs jāuzrāda pase personas apliecināšanai.ID kartes iebraukšanai Lielbritānijā iespējams izmantot tikai gadījumā, ja cilvēks dzīvojis Lielbritānijā līdz 2020. gada 31. decembrim un reģistrējies tur kā pastāvīgs vai īslaicīgs iedzīvotājs. Tādā gadījumā ID karti iespējams izmantot līdz 2025. gada 31. decembrim.Tomēr Lielbritānijas valdība lūdz pagaidu un pastāvīgos iedzīvotājus saņemt pases, lai robežu būtu iespējams šķērsot, izmantojot automatizētās robežkontroles sistēmu e-gates.
https://sputniknewslv.com/20200203/krediti-braucieni-muita-macibu-maksa-latvijas-am-pastastija-par-dzivi-pec-brexit-13159378.html
https://sputniknewslv.com/20210205/Brexit-rezultata-Latvija-vairs-nevar-nonakt-lietoti-apgerbi-15130161.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvijā, brexit, lielbritānija, eiropas savienība
latvijā, brexit, lielbritānija, eiropas savienība
ES neuzskata, ka Latvija būtu smagi cietusi Brexit rezultātā, taču naudu piešķirs
Latvija saņems apaļu summu par Lielbritānijas izstāšanos no ES: kādiem nolūkiem ļauts tērēt naudu no "Brexit korekcijas rezerves".
RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Eiropas Parlaments neuzskata, ka Latvija būtu būtiski cietusi Brexit rezultātā, tomēr valstij tiks piešķirta vērā ņemama summa kompensācijai, stāsta
Press.lv, atsaucoties uz "Latvijas avīzi".
Visas ES valstis, kas palikušas bāreņos pēc Lielbritānijas aiziešanas, saņems zināmu finansējumu. ES valstis, ko Eiropas Parlaments uzskata par visvairāk cietušām britu ļaunprātības dēļ, saņems lielāku naudas summu, tās, ko problēma nav skārusi īpaši sāpīgi, - mazāku.
Tomēr zināms, ka krīzes "spilvenam" – "Brexit korekcijas rezervei" EP piešķīris 5 miljardus eiro. Latvija saņems 10 005 002 eiro, lai arī Brexit sagādātā trieciena līmeņa dēļ to neuzskata par īpaši cietušu – ceturto no beigām.
Tiesa, šo naudu nevar tērēt, kā pagadās. Līdzekļi piešķirti konkrētiem mērķiem. Tas ir atbalsts uzņēmumiem un vietējām apvienībām, jaunu darba vietu radīšanai un Lielbritāniju pametušo ES pilsoņu reintegrācijai. Tāpat finansējumu iespējams izmantot robežas šķērsošanas vietu un caurlaides punktu izbūvei. Valstīm, kas īpaši atkarīgas no zvejas lomiem Lielbritānijas ūdeņos, vajadzēs atlikt līdzekļus zvejniecības atbalstam.
Pie tam atļauts segt vienīgi zaudējumus, kas ciesti laika periodā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Īpaša uzmanība pievērsta faktam, ka atbalstu nevar saņemt finanšu un banku sektors, kas galu galā var iegūt priekšrocības Brexit rezultātā.
Interesanti, ka EP ieskatā Lietuva Brexit dēļ cietusi vairāk nekā Latvija. Valstij piešķirti 11 136 750 eiro. Igaunijai ticis daudz mazāk – 6 046 700 eiro.
Kamēr ES augstās instances risina globāla atbalsta jautājumus, cilvēkus, protams, uztrauc viņu pašu problēmas. Tā kā liela daļa Latvijas iedzīvotāju pārvākušies strādāt un dzīvot uz Lielbritāniju, kamēr tā bija ES sastāvā, īpaši aktuāla ir tālākās pārvietošanās problēma starp valstīm.
Šī iemesla dēļ atgādināsim, ka no 2021. gada 1. oktobra ES pilsoņiem
Lielbritānijas apmeklēšanai būs jāuzrāda pase personas apliecināšanai.
ID kartes iebraukšanai Lielbritānijā iespējams izmantot tikai gadījumā, ja cilvēks dzīvojis Lielbritānijā līdz 2020. gada 31. decembrim un reģistrējies tur kā pastāvīgs vai īslaicīgs iedzīvotājs. Tādā gadījumā ID karti iespējams izmantot līdz 2025. gada 31. decembrim.
Tomēr Lielbritānijas valdība lūdz pagaidu un pastāvīgos iedzīvotājus saņemt pases, lai robežu būtu iespējams šķērsot, izmantojot automatizētās robežkontroles sistēmu e-gates.
