Pasaulē

Zinātnieki nosaukuši miljoniem cilvēku bojāejas patieso iemeslu

© Sputnik / Илья Питалев / Pāriet pie fotobankasГоспиталь для больных COVID-19 в ГКБ № 15 имени О. М. Филатова
Госпиталь для больных COVID-19 в ГКБ № 15 имени О. М. Филатова - Sputnik Latvija, 1920, 25.09.2021
Zinātnieki fiksē strauju mirstības pieaugumu, kas saistīts ar ekstremāli zemām un ekstremāli augstām gaisa temperatūrām.
Pēdējo trīsdesmit gadu laikā spēcīga karstuma seku rezultātā bojā gājušo cilvēku skaits pieaudzis par 74%, no aukstuma – par 31%. Dzīvnieku pasaulē situācija ir līdzīga – putni un zīdītāji pūlas pielāgoties klimata pārmaiņām. Prognožu laiks ir pagājis, brīdina speciālisti. Tagad globālās sasilšanas sekas jau apdraud cilvēka dzīvi. Par to portālā RIA Novosti stāsta Alfija Jeņikejeva.

Bīstams ir katrs grāds

Maija beigās starptautiskā zinātnieku komanda paziņoja, ka pēdējo trīs gadu desmitu laikā 37% no siltuma dūriena bojā gājušo ir globālās sasilšanas upuri.
Laika apstākļi kļūst aizvien ekstremālāki, vasarā anomālu tveici pēkšņi nomaina nedēļa lietavu reģionos, kur tā nepavisam nav raksturīga. Tas slikti ietekmē cilvēku veselību.
Pie tādiem slēdzieniem pētnieki nonākuši, pētot datus par mirstību, temperatūru vasarā un sausumu laika posmā no 1991. līdz 2018. gadam 732 planētas rajonos 43 valstīs.
© CCO/NASA Goddard Institute for Space StudiesTemperatūras pieaugums uz Zemes virsmas kopš XIX gadsimta beigām
Повышение температуры поверхности Земли с конца XIX века - Sputnik Latvija, 1920, 25.09.2021
Temperatūras pieaugums uz Zemes virsmas kopš XIX gadsimta beigām
Maksimāli rādītāji vērojami Dienvidaustrumāzijā, Dienvideiropā, Latīņamerikā, kā arī lielākajā daļā megapoļu: 40-76%. Ziemeļeiropā un Austrumāzijā – nepilns procents, jo klimatiskas pārmaiņas šos reģionus gandrīz nav skārušas.
Situācija pasliktināsies, ir pārliecināti darba autori, un mirstība strauji pieaugs – katrs nākamais grāds vasaras karstumā bojāgājušo skaitu papildinās vēl par pieciem procentiem.

Pieaugums, kas nepriecē

Divus mēnešus vēlāk žurnālā Lancet nāca klajā raksts, kura autori apgalvoja: globālā sasilšana nogalina ne tikai ar karstumu, bet arī aukstumu. Saskaņā ar viņu aplēsēm, pēdējo trīsdesmit gadu laikā spēcīga karstuma seku rezultātā bojā gājušo cilvēku skaits pieaudzis par 74%, no aukstuma – par 31%.
Страны мира. Республика Корея - Sputnik Latvija, 1920, 19.09.2021
Pasaulē
Noskaidrojies tūkstošiem putnu bojāejas iemesls Eiropā un Amerikā
Vašingtonas universitātes (ASV) zinātnieki izanalizējuši gandrīz 65 miljonus faktu par nāves gadījumiem 9 valstīs un noskaidroja: tikai 2019. gadā vien vismaz 1,7 miljoni saistīt ar globālās sasilšanas sekām. Pie tam 356 tūkstoši cilvēku cietuši ekstremāli aukstas temperatūras dēļ, 1,3 miljoni – no anomāla sala. Tika ņemti vērā ne tikai siltuma dūrieni, bet arī sirds un asinsvadu slimības, problēmas ar plaušām, ko, pēc ekspertu domām, varēja izraisīt anomāli laika apstākļi. Bez tam – virkne pašnāvību, slepkavību, arī noslīkšana, jo iepriekš pētnieki pierādīja: spēcīga tveice negatīvi ietekmē psihisko veselību.
No 2020. līdz 2100. gadam globālā sasilšana var aiznest jau apmēram 83 miljonus dzīvību, atzīmēja Kolumbijas universitātes (ASV) speciālisti. Salīdzinājumam: saskaņā ar Austrālijas un Ķīnas zinātnieku datiem, 20 gadu laikā šis rādītājs sastādījis aptuveni piecus miljonus.
Amerikāņu speciālisti precizēja: katri 4,4 tūkstoši tonnu ogļskābās gāzes, ko cilvēce izmet atmosfērā, noved pie viena cilvēka nāves. Tātad, ja klimata pārmaiņas neizdosies nobremzēt, līdz gadsimta beigām laika anomālijas nogalinās apmēram 4,5 miljonus cilvēku gadā. Pie tam īpašu artavu šajā masu slepkavībā ienesīs valstis ar labi attīstītu rūpniecību – Vācija, ASV, Krievija, Saūda Arābija un citas.

Mainies vai mirsti

Savukārt septembra sākumā 220 vadošie medicīnas žurnāli pirmajā lappusē publicēja vienu un to pašu rakstu. Tā galvenā doma ir vienkārša – ja neko neuzsākt šajā pašā mirklī, rīt jau būs par vēlu.
Планеты Солнечной системы - Sputnik Latvija, 1920, 19.09.2021
Viedoklis
"Esmu pārliecināts, ka tā ir". Zinātnieki parādīja, kur atrodas Devītā planēta
Pandēmija reiz beigsies, atzīmēja autori, jo šo problēmu risina gandrīz visas pasaules valstis un vakcīnas jau ir. Savukārt solījumus samazināt siltumnīcas gāzu izmešus pilda vāji, un planēta joprojām sasilst. Temperatūras globālais pieaugums reiz radīs daudz nāvējošāku krīzi veselības aprūpē nekā tagadējā. Faktiski cilvēkiem atlikuši tikai divi varianti – palēnināt klimata pārmaiņas ar visiem pieejamiem paņēmieniem, vai pielāgoties tam. Dzīvniekiem izvēles nav, un viņi – par to nesen paziņoja austrāliešu zinātnieki – jau sākuši pielāgoties.
Runa ir par siltasiņu radībām – putniem un zīdītājiem. Viņi audzē garākus knābjus, ķepas, astes un ausis, lai labāk regulētu ķermeņa temperatūru anomālas tveices apstākļos. Fizioloģija jau manāmi mainījusies vairāku sugu putniem, sikspārņiem un grauzējiem.
Dažiem papagaiļiem Austrālijā, piemēram, sarkancekula kakadu knābis kļuvis lielāks par 4-10%. Līdzīgi mainījušies tumšacu junko – nelieli dziedātājputni Ziemeļamerikā. Pētnieki skaidro, ka knābis viņiem palielinās temperatūras svārstību rezultātā aukstajos platuma grādos.
© CC BY-SA 3.0/JJ Harrison, CC BY 2.0/David Cook Zinātnieki konstatējuši, ka sarkancekula kakadu un daudzkrāsu plakanastes papagailim palielinās knābis. Domājams, tas saistīts ar gada vidējās temperatūras pieaugumu šo putnu dzīves reģionos
У шлемоносного какаду и разноцветного плоскохвостого попугая ученые зафиксировали увеличение размеров клюва. Предположительно, это связано с повышением среднегодовых температур воздуха в тех регионах Земли, где они обитают - Sputnik Latvija, 1920, 25.09.2021
Zinātnieki konstatējuši, ka sarkancekula kakadu un daudzkrāsu plakanastes papagailim palielinās knābis. Domājams, tas saistīts ar gada vidējās temperatūras pieaugumu šo putnu dzīves reģionos
Tikpat strauji pielāgojas grauzēji. Meža pelēm milzīgā teritorijā no Turcijas līdz Ķīnai kļuvušas garākas astes. Viņu tālam radiniekam – cirslim no Ziemeļamerikas piedevām kļuvušas lielākas arī ķepas.
Visi šie fakti iederas tā saucamā Allena noteikuma ietvaros – tas paredz, ka teritorijās ar karstu klimatu iemītniekiem raksturīgas garākas ekstremitātes un piedēkļi. Lielas ķepas, astes un knābji palīdz vieglāk atbrīvoties no liekā siltuma.
Tuvākajā nākotnē dažu sugu pārstāvjiem palielināsies arī ausis. Citādi pastāv izmiršanas risks. Ja vien, protams, cilvēce nespēs nobremzēt globālo sasilšanu.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала