https://sputniknewslv.com/20210903/pedejo-piecdesmit-gadu-laika-stihisku-nelaimju-skaits-pieaudzis-18276029.html
Pēdējo piecdesmit gadu laikā stihisku nelaimju skaits pieaudzis
Pēdējo piecdesmit gadu laikā stihisku nelaimju skaits pieaudzis
Sputnik Latvija
Cilvēki iemācījušies samazināt stihisku nelaimju upuru skaitu, taču viesuļvētras vēl aizvien nodara milzīgu kaitējumu. 03.09.2021, Sputnik Latvija
2021-09-03T13:27+0300
2021-09-03T13:27+0300
2021-09-03T13:27+0300
pasaulē
vētra
klimata pārmaiņas
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/1e/18216300_0:161:3071:1888_1920x0_80_0_0_4c452505b68d2069eba8097a0e4d792f.jpg
RĪGA, 3. septembris – Sputnik. Pēdējo 50 gadu laikā ar dabas parādībām saistīto nelaimju un katastrofu skaits ir pieaudzis, norāda Pasaules meteoroloģijas organizācijas (PMO) pārskats.Mirstības un ekonomisko zaudējumu atlass norāda, ka laika periodā no 1970. līdz 2019. gadam pasaulē reģistrēti vairāk nekā 11 tūkstoši ekstremālu meteoroloģisku, klimatisku un hidroloģisku nelaimju, kas aiznesušas vairāk nekā divus miljonus dzīvību un nodarījušas zaudējumus 3,64 ASV dolāru apmērā.Kopš 70. gadiem tādu stihisku nelaimju skaits pieaudzis pieckārt. Tas saistīts ar klimata pārmaiņām, ekstremālu dabas parādību skaita pieaugumu, kā arī atskaišu kvalitātes uzlabošanos. Tomēr, pateicoties pilnveidotām brīdinājuma sistēmām un gatavībai likvidēt stihijas sekas, nāves gadījumu skaits tagad ir trīs reizes mazāks.Saskaņā ar PMO datiem, no 1970. līdz 2019. gadam bīstamas meteoroloģiskas, klimatiskas un hidroloģiskas nelaimes izraisīja 50% traģēdiju, 45% reģistrēto nāves gadījumu un 74% reģistrēto ekonomisko zaudējumu pasaulē. Vairāk nekā 91% nāves gadījumu fiksēti jaunattīstības valstīs.Starp dabas parādībām, kas novedušas pie lielākajiem cilvēku upuriem, ierindojies sausums (650 tūkstoši upuru), vētras (577 232 upuri), plūdi (58,7 tūkstoši upuru) un ekstremāla temperatūra (55 736 upuri).Starp desmit lielākajām dabas katastrofām, ko PMO izcēlusi īpaši, ierindojies ekstremālais karstums Krievijā 2010. gadā, kas aiznesa 55 736 cilvēku dzīvības.Ekonomisko zaudējumu aspektā vērojams, ka starp desmit seku ziņā lielākajām parādībām ierindojušās vētras (521 miljards dolāru) un plūdi (115 miljardi dolāru).Trīs no desmit katastrofām, kas sagādājušas lielākos ekonomiskos zaudējumus, reģistrētas 2017. gadā. Tās bija viesuļvētras Hārvijs (96,9 miljardi dolāru), Marija (69,4 miljardi dolāru) un Irma (58,2 miljardi dolāru). Tikai šīs viesuļvētras vien sagādājušas 35% no visiem ekonomiskajiem zaudējumiem, kas ciesti desmit lielāko katastrofu rezultātā visā pasaulē no 1970. līdz 2019. gadam.Lai novērstu tamlīdzīgus zaudējumus nākotnē, PMO eksperti aicina valstis palielināt investīcijas nelaimju riska samazināšanā, kā arī izstrādāt pieeju katastrofu riska vadībai un savlaicīga brīdinājuma sistēmām, kas palīdzēs glābt simtiem tūkstošu dzīvību.
https://sputniknewslv.com/20210806/zinatnieki-bridina-par-strauju-pludos-cietuso-skaita-pieaugumu-17879483.html
https://sputniknewslv.com/20210901/vetra-ida-asv-appludinati-celi-un-sagrautas-majas-18250105.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
vētra, klimata pārmaiņas
Pēdējo piecdesmit gadu laikā stihisku nelaimju skaits pieaudzis
Cilvēki iemācījušies samazināt stihisku nelaimju upuru skaitu, taču viesuļvētras vēl aizvien nodara milzīgu kaitējumu.
RĪGA, 3. septembris – Sputnik. Pēdējo 50 gadu laikā ar dabas parādībām saistīto nelaimju un katastrofu skaits ir pieaudzis, norāda Pasaules meteoroloģijas organizācijas (PMO)
pārskats.
Mirstības un ekonomisko zaudējumu atlass norāda, ka laika periodā no 1970. līdz 2019. gadam pasaulē reģistrēti vairāk nekā 11 tūkstoši ekstremālu meteoroloģisku, klimatisku un hidroloģisku nelaimju, kas aiznesušas vairāk nekā divus miljonus dzīvību un nodarījušas zaudējumus 3,64 ASV dolāru apmērā.
Kopš 70. gadiem tādu stihisku nelaimju skaits pieaudzis pieckārt. Tas saistīts ar klimata pārmaiņām, ekstremālu dabas parādību skaita pieaugumu, kā arī atskaišu kvalitātes uzlabošanos. Tomēr, pateicoties pilnveidotām brīdinājuma sistēmām un gatavībai likvidēt stihijas sekas, nāves gadījumu skaits tagad ir trīs reizes mazāks.
Saskaņā ar PMO datiem, no 1970. līdz 2019. gadam bīstamas meteoroloģiskas, klimatiskas un hidroloģiskas nelaimes izraisīja 50% traģēdiju, 45% reģistrēto nāves gadījumu un 74% reģistrēto ekonomisko zaudējumu pasaulē. Vairāk nekā 91% nāves gadījumu fiksēti jaunattīstības valstīs.
Starp dabas parādībām, kas novedušas pie lielākajiem cilvēku upuriem, ierindojies sausums (650 tūkstoši upuru), vētras (577 232 upuri), plūdi (58,7 tūkstoši upuru) un ekstremāla temperatūra (55 736 upuri).
Starp desmit lielākajām dabas katastrofām, ko PMO izcēlusi īpaši, ierindojies ekstremālais karstums Krievijā 2010. gadā, kas aiznesa 55 736 cilvēku dzīvības.
Ekonomisko zaudējumu aspektā vērojams, ka starp desmit seku ziņā lielākajām parādībām ierindojušās vētras (521 miljards dolāru) un plūdi (115 miljardi dolāru).
Trīs no desmit katastrofām, kas sagādājušas lielākos ekonomiskos zaudējumus, reģistrētas 2017. gadā. Tās bija viesuļvētras Hārvijs (96,9 miljardi dolāru), Marija (69,4 miljardi dolāru) un Irma (58,2 miljardi dolāru). Tikai šīs viesuļvētras vien sagādājušas 35% no visiem ekonomiskajiem zaudējumiem, kas ciesti desmit lielāko katastrofu rezultātā visā pasaulē no 1970. līdz 2019. gadam.
Lai novērstu tamlīdzīgus zaudējumus nākotnē, PMO eksperti aicina valstis palielināt investīcijas nelaimju riska samazināšanā, kā arī izstrādāt pieeju katastrofu riska vadībai un savlaicīga brīdinājuma sistēmām, kas palīdzēs glābt simtiem tūkstošu dzīvību.
