https://sputniknewslv.com/20210806/zinatnieki-bridina-par-strauju-pludos-cietuso-skaita-pieaugumu-17879483.html
Zinātnieki brīdina par strauju plūdos cietušo skaita pieaugumu
Zinātnieki brīdina par strauju plūdos cietušo skaita pieaugumu
Sputnik Latvija
Zinātniekiem radās bažas, ka jau pavisam drīz cilvēki nespēs pretoties plūdiem, un viņiem būs jāpamet apdzīvotās vietas. 06.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-06T15:55+0300
2021-08-06T15:55+0300
2021-08-06T15:55+0300
pasaulē
pasaulē
plūdi
zinātnieki
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/04/17856983_0:126:3193:1922_1920x0_80_0_0_8df5ce6bfb24b414e23c5d94559ee70e.jpg
RĪGA, 6. augusts - Sputnik. Divu desmitgažu laikā pasaulē plūdu dēļ cieta desmit reizes vairāk cilvēku, nekā bija prognozēts, turklāt šāda tendence saglabāsies, raksta organizācijas Cloud to Street pētnieki žurnālā Nature.Speciālistu novērojumi liecina, ka pēdējos divdesmit gados plūdi aizskāruši no 255 līdz 290 miljoniem cilvēku. Plūdu risks mūsdienu pasaulē ir ievērojami pieaudzis ne tikai klimata pārmaiņu dēļ, kas sekmē plūdu biežumu un intensitāti, bet arī strauja iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ rajonos ar augstu applūšanas risku.Speciālisti noskaidroja, ka iedzīvotāju skaits šajos rajonos kopš 21. gadsimta sākuma ir pieaudzis par 34%, turklāt Zemes iedzīvotāju skaits kopumā palielinājies par aptuveni 18%. Pēc zinātnieku domām iedzīvotāju skaits riskam pakļautajos reģionos arī turpmāk palielināsies straujāk par kopējo iedzīvotāju skaitu.Zinātnieku dati liecina, ka no 2000. līdz 2018. gadam pasaulē notika 913 lieli plūdi vairāk nekā 2,2 miljonu kvadrātkilometru platībā. Sauszemes platība uz planētas neaizņem ne 135 miljonus kvadrātkilometru. Tas nozīmē, ka plūdu riskam pakļauti apmēram divi procenti sauszemes.Pētnieki pievērš īpašu uzmanību tam, ka stihiskas nelaimes rada lielākas briesmas pilsētās, nekā brīvā dabā. Globālais plūdu risks pilsētvidē rada bažas speciālistiem, turklāt to risku novērtēšanai jāizstrādā pilnvērtīgākas pieejas.Līdz ar pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanos un pilsētu paplašināšanos tiek apdraudētas dabiskās ekosistēmas, kuras savulaik nodrošināja aizsardzību pret plūdiem. Jāpiebilst, ka šāda aizsardzība diez vai palīdzēs jūras līmeņa paaugstināšanās gadījumā, un cilvēkam paliks vien pamest riska zonu.
https://sputniknewslv.com/20210801/eiropas-komisija-sakusi-gatavoties-globalai-katastrofai-17804007.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
pasaulē, plūdi, zinātnieki
pasaulē, plūdi, zinātnieki
Zinātnieki brīdina par strauju plūdos cietušo skaita pieaugumu
Zinātniekiem radās bažas, ka jau pavisam drīz cilvēki nespēs pretoties plūdiem, un viņiem būs jāpamet apdzīvotās vietas.
RĪGA, 6. augusts - Sputnik. Divu desmitgažu laikā pasaulē plūdu dēļ cieta desmit reizes vairāk cilvēku, nekā bija prognozēts, turklāt šāda tendence saglabāsies, raksta organizācijas Cloud to Street pētnieki žurnālā
Nature.
Speciālistu novērojumi liecina, ka pēdējos divdesmit gados plūdi aizskāruši no 255 līdz 290 miljoniem cilvēku. Plūdu risks mūsdienu pasaulē ir ievērojami pieaudzis ne tikai klimata pārmaiņu dēļ, kas sekmē plūdu biežumu un intensitāti, bet arī strauja iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ rajonos ar augstu applūšanas risku.
Speciālisti noskaidroja, ka iedzīvotāju skaits šajos rajonos kopš 21. gadsimta sākuma ir pieaudzis par 34%, turklāt Zemes iedzīvotāju skaits kopumā palielinājies par aptuveni 18%. Pēc zinātnieku domām iedzīvotāju skaits riskam pakļautajos reģionos arī turpmāk palielināsies straujāk par kopējo iedzīvotāju skaitu.
Zinātnieku dati liecina, ka no 2000. līdz 2018. gadam pasaulē notika 913 lieli plūdi vairāk nekā 2,2 miljonu kvadrātkilometru platībā. Sauszemes platība uz planētas neaizņem ne 135 miljonus kvadrātkilometru. Tas nozīmē, ka plūdu riskam pakļauti apmēram divi procenti sauszemes.
Pētnieki pievērš īpašu uzmanību tam, ka stihiskas nelaimes rada lielākas briesmas pilsētās, nekā brīvā dabā. Globālais plūdu risks pilsētvidē rada bažas speciālistiem, turklāt to risku novērtēšanai jāizstrādā pilnvērtīgākas pieejas.
Līdz ar pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanos un pilsētu paplašināšanos tiek apdraudētas dabiskās ekosistēmas, kuras savulaik nodrošināja aizsardzību pret plūdiem. Jāpiebilst, ka šāda aizsardzība diez vai palīdzēs jūras līmeņa paaugstināšanās gadījumā, un cilvēkam paliks vien pamest riska zonu.
