Intervija

"Ļoti problemātiska situācija": Karens Šahnazarovs par Latvijas kinematogrāfa nākotni

© Sputnik / Рамиль Ситдиков / Pāriet pie fotobankasKrievijas kinorežisors, scenārists, producents un sabiedriskais darbinieks Karens Šahnazarovs
Krievijas kinorežisors, scenārists, producents un sabiedriskais darbinieks Karens Šahnazarovs - Sputnik Latvija, 1920, 03.09.2021
Slavenais padomju un Krievijas kinorežisors, scenārists, producents un sabiedriskais darbinieks Karens Šahnazarovs sarunā ar Sputnik Latvija korespondentu pastāstīja savas domas par situāciju Latvijas kinematogrāfijā.
RĪGA, 3. septembris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Nesen Rīgā projekta "Kultūras līnija" ietvaros, ar starptautiskā mediju kluba "Formāts A-3" notika īpaša tikšanās tiešsaistē Latvijas radio Baltkom: žurnālisti no visām Latvijas malām uzdeva jautājumus Krievijas kino meistaram, pazīstamajam padomju un Krievijas režisoram Karenam Šahnazarovam – leģendārās "Mosfiļm" direktoram, Krievijas kinematorgrāfijas attīstības padomes loceklim, Maskavas Sabiedriskās palātas loceklim un Krievijas Nacionālās kinematogrāfijas un zinātnes akadēmijas valdes loceklim, kā arī, protams, slavenajam producentam un prēmijas "Nīke" laureātam. Saruna notika tiešajā ēterā. Tajā piedalījās arī Sputnik Latvija korespondentam.
Saruna ritēja par dažādām problēmām kino, arī par to, ka Šahnazarovs jau sen iesaka iekļaut obligātajā skolu programmā padomju kinematogrāfa daiļdarbus.

Skolās ir jārāda padomju kino

- Vismaz Krievijā tas ir reāli, un nebūtu slikti apspriest ideju visas krievu pasaules, arī bijušo PSRS republiku līmenī, - uzskata Karens Šahnazarovs. – Lai arī pagaidām man nekas nav zināms par manas idejas īstenošanu pat Krievijā. Es ierosināju to Krievijas prezidenta Kultūras padomē, un prezidents to novērtēja atzinīgi, viņam doma iepatikās, viņš teica: jā, laba ideja, darīsim. Tomēr pagaidām nezinu, kādā īstenošanas posmā ir darbs.
Подготовка к открытию 41-го ММКФ  - Sputnik Latvija, 1920, 26.04.2019
Latvijas filma "Tēvs Nakts" ieguvusi balvu Maskavas starptautiskajā kinofestivālā
Uzskatu, ka tas ir svarīgi un pareizi. Un ceru, ka to tomēr īstenos. Manuprāt, šim nolūkam nav vajadzīgs nekāds lielais darbs. Ja būtu atkarīgs no manis, es to ieviestu mēneša laikā. Ideja taču ir ļoti vienkārša – atvēliet divas stundas vienu reizi nedēļā un rādiet bērniem vismaz vienu filmu. Ja rādīsiet bērniem padomju kino no 1. klases (lielu skaitu labu padomju filmu ļoti labi var skatīties arī no pirmās klases), es domāju, visi visu sapratīs.
Piemēram, es atceros, kā noskatījos filmu "Balāde par karavīru", kad man bija septiņi gadi, un es visu sapratu, man neviens neko neskaidroja, neviens man nelasīja nekādas ideoloģiskas lekcijas. Tāpēc, manuprāt, tāpat var darīt arī tagad. Nevajag nekādas lekcijas, vienkārši rādiet pa vienai patiešām labai padomju filmai, un tas paliks jaunajam cilvēkam prātā. Man šķiet, tas būs svarīgs elements izglītībā.
Starp citu, daudzās valstīs skolu programmā iekļauti tādi kino kursi. Francijā ir, Itālijā ir, Čehijā arī. Tāpēc tas nav nekāds atklājums. Protams, tam visam jānotiek fakultatīvi un pēc skolotāja ieskatiem, piemēram, kādas noteiktas tēmas ietvaros, ko patlaban izskata nodarbībās.

Valstij nevajag finansēt kino produkciju

- Kinematogrāfs ir svarīgs cilvēka izglītības elements, - turpināja sarunbiedrs. – Jo kvalitatīvākas ir filmas (visos aspektos), jo labākas sēklas krīt cilvēka dvēselē. Diemžēl mūsdienu Krievijā tagad uzņem pārāk maz filmu: 100 filmas gadā – tas ir ļoti maz tik lielai valstij kā Krievija. Francijā, cik atceros, uzņem 400 filmas gados. Pie tam Francijā dzīvo 60 miljoni, bet Krievijā – 150 miljoni cilvēku vai pat vairāk.
Nevajag klāstīt, ka valsts pienākums ir ieguldīt līdzekļus filmu tapšanā, lai tās būtu kvalitatīvas (visos aspektos) un nestu nopietnu peļņu. Droši vien mans viedoklis šajā jautājumā nav īsti populārs, arī starp maniem kolēģiem: es uzskatu, ka valstij vispār nevajag finansēt kino, tam jābūt tirgum. Vārdu sakot, ja tu vari atrast naudu, vari uzņemt labu filmu, kas pēc tam nesīs gan peļņu, gan slavu, tu esi meistars.
Maskavas Starptautiskā kinofestivāla balva - Sputnik Latvija, 1920, 13.05.2017
Latvijas filma iekļuvusi Maskavas kinofestivāla programmā
Starp citu, es pats no valsts pēdējo reizi saņēmu naudu, kad uzņēmu "Pilsētu Zero", 1988. gadā, jau "Cara slepkavu" es vairs neuzņēmu par valsts naudu, atradu britu producentu. Tāpēc arī vēršos pie režisoriem: puiši, pelniet paši, paši uzņemiet kino, kas kļūs par "kases gabalu". Cita lieta, kad vajadzīga izplatība – kur demonstrēt, kam. Padomju gados kinotirgus bija milzīgs, jo valsts iedzīvotāju skaits bija fantastiski liels. Bet ko tagad iesākt režisoriem nelielās valstīs, piemēram, tādās kā jūsu Latvija – tur ir daudz jautājumu…

Latvijas kinematogrāfa skumjā nākotne

Kino ražošana mazās valstīs, kā tās pašas Baltijas valstis, protams, ir gandrīz neiespējama, ja mēs runājam par lielo kino, atzīmēja Šahnazarovs.
- Kopumā, cik zinu, pēc PSRS sabrukuma nelielās valstīs kino pārsvarā vai nu izzuda vispār, vai, atklāti sakot, nonācis nožēlojamā stāvokli. Nu, varbūt tikai izņemot Kazahstānu un Baltkrieviju, kas strādā visnotaļ aktīvi. Kinematogrāfs tomēr ir pārāk dārga lieta, tam vajadzīgs tirgus. Ja jūs dzīvojat mazā valstī, kā Latvija, tā diemžēl ir. Kad mazās republikas bija milzīgās valsts daļas, tad Latvijas, Armēnijas, Gruzijas kinematogrāfisti strādāja milzīgā tirgū (cik tur bija iedzīvotāju PSRS? 250 miljoni? Apmēram 300 miljoni... neatceros), bet pēc PSRS sabrukuma lieta bija pavisam citāda.
Кадр из фильма Товарищ ребенок - Sputnik Latvija, 1920, 19.05.2019
Igauņu filma par padomju pagātni ASV saņēmusi balvu kā labākā filma bērniem
Protams, ja jūsu valstī dzīvo divi miljoni, kāda var būt runa par tirgu? Uz ko cerēt? Ja nu tikai valsts kaut kā sponsorēs kinematogrāfu, sīkās valstīs tas iespējams. Taču skaidrs, ka arī valstij ir grūti – problēmu ir papilnam arī bez filmu ražošanas. Droši vien, Latvija nevar laist klajā par piecas lielas spēlfilmas gadā. Un kur tad viņa tās rādīs? Vai arī tad vajag tās uzņemt, rēķinoties ar kaut kādu tirgu – ar Krieviju, ar Eiropu.
Vārdu sakot, jautājumu ir daudz, viss ir problemātiski. Tāpēc, manuprāt, kinematogrāfs nelielās un ne īpaši bagātās valstīs, protams, nespēj attīstīties pilnvērtīgi.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала