https://sputniknewslv.com/20210826/maskava-mainis-attieksmi-pret-latviju-ko-nozime-levita-sanemtais-ukrainas-ordenis-18169613.html
Maskava mainīs attieksmi pret Latviju: ko nozīmē Levita saņemtais Ukrainas ordenis
Maskava mainīs attieksmi pret Latviju: ko nozīmē Levita saņemtais Ukrainas ordenis
Sputnik Latvija
Valstu dalība "Krimas platformā" ietekmēs Maskavas attieksmi pret tām, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova. 26.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-26T08:53+0300
2021-08-26T08:53+0300
2021-08-26T08:53+0300
latvija
pasaulē
ukraina
krima
egils levits
pasaule
ģeopolitika
politiķi
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/18/18151985_0:5:1043:592_1920x0_80_0_0_8f82a133b94f260622baf0a0b07a369c.jpg
RĪGA, 26. augusts — Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits saņēmis 1. pakāpes kņaza Jaroslava Gudrā ordeni. 23. augustā Levits piedalījās samitā "Krimas platforma" Kijevā, vēsta Ukrainas prezidenta ofiss.Samitā tika apspriests jautājums par kontroles "atgūšanu" pār Krimu. Samitā piedalījās vairāk nekā 40 valstis un starptautiskās organizācijas.Pēc konferences Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis pateicās dalībniekiem par atbalstu un pasniedza viņiem augstus valsts apbalvojumus.Atzīmēts, ka 1. pakāpes kņaza Jaroslava Gudrā ordeni saņēmis Latvijas prezidents Egils Levits, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, Polijas prezidents Andžejs Duda, Ungārijas prezidents Janošs Aders, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Eiropas Padomes prezidents Šarls Mišels, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Somijas prezidents Sauli Nīniste, Slovēnijas prezidents Boruts Pahors un Moldovas prezidente Maija Sandu.2. pakāpes kņaza Jaroslava Gudrā ordeni saņēma Zviedrijas premjerministrs Stefans Lēvens.Vairāki samite dalībnieki saņēma 1. pakāpes ordeņus "Par nopelniem". Viņu vidū bija Gruzijas premjers, Šveices Konfederācijas parlamenta Nacionālās padomes prezidents, Rumānijas premjers, Slovākijas premjers un Horvātijas premjers.Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja: Valstu dalība "Krimas platformā" ietekmēs Maskavas attieksmi pret tām."Mēs būsim spiesti uzskatīt atsevišķu valstu, starptautisko organizāciju un to pārstāvju dalību "Krimas platformā" par uzbrukumu Krievijas Federācijas teritoriālajai vienotībai, un tas neizbēgami atbilstoši ietekmēs mūsu attiecības," informēja Zaharova.Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nodēvēja forumu par "sabatu, kurā Rietumi joprojām lolos mūsdienu Ukrainas varas neonacistisko un rasistisko noskaņojumu". Sputnik sarunbiedrs salīdzināja samitu ar karnevālu."Filozofam Mihailam Bahtinam ir slavenā karnevālu kultūras teorija, kurā visi priecājas, danco, kurā muļķītis vienmēr uzvar," viņš aprakstīja.Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Plebiscīta rezultāti apliecināja, ka 96,77% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalsta iekļaušanos Krievijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.Ukraina vēl aizvien uzskata Krimu par īslaicīgi okupētu teritoriju. Latvijas varasvīri pieturas pie Kijevas oficiālā viedokļa.Krievijas valdība jau vairākkārt atgādināja: Krimas iedzīvotāji demokrātiski, atbilstoši starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par pievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins uzsvēra: Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.
https://sputniknewslv.com/20210822/kijeva-nobijusies-no-krimas-parstavja-vinu-neielaidis-krimas-platforma-18104995.html
https://sputniknewslv.com/20210819/politologs-kijevas-samits-krimas-platforma--tuksa-runasana-18076071.html
latvija
krima
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvija, ukraina, krima, egils levits, pasaule, ģeopolitika, politiķi
latvija, ukraina, krima, egils levits, pasaule, ģeopolitika, politiķi
Maskava mainīs attieksmi pret Latviju: ko nozīmē Levita saņemtais Ukrainas ordenis
Valstu dalība "Krimas platformā" ietekmēs Maskavas attieksmi pret tām, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
RĪGA, 26. augusts — Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits saņēmis 1. pakāpes kņaza Jaroslava Gudrā ordeni. 23. augustā Levits piedalījās samitā "Krimas platforma" Kijevā, vēsta Ukrainas prezidenta
ofiss.
Samitā tika apspriests jautājums par kontroles "atgūšanu" pār Krimu. Samitā piedalījās vairāk nekā 40 valstis un starptautiskās organizācijas.
Pēc konferences Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis pateicās dalībniekiem par atbalstu un pasniedza viņiem augstus valsts apbalvojumus.
Atzīmēts, ka 1. pakāpes kņaza Jaroslava Gudrā ordeni saņēmis Latvijas prezidents Egils Levits, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, Polijas prezidents Andžejs Duda, Ungārijas prezidents Janošs Aders, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Eiropas Padomes prezidents Šarls Mišels, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Somijas prezidents Sauli Nīniste, Slovēnijas prezidents Boruts Pahors un Moldovas prezidente Maija Sandu.
2. pakāpes kņaza Jaroslava Gudrā ordeni saņēma Zviedrijas premjerministrs Stefans Lēvens.
Vairāki samite dalībnieki saņēma 1. pakāpes ordeņus "Par nopelniem". Viņu vidū bija Gruzijas premjers, Šveices Konfederācijas parlamenta Nacionālās padomes prezidents, Rumānijas premjers, Slovākijas premjers un Horvātijas premjers.
Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja: Valstu dalība "Krimas platformā" ietekmēs Maskavas attieksmi pret tām.
"Mēs būsim spiesti uzskatīt atsevišķu valstu, starptautisko organizāciju un to pārstāvju dalību "Krimas platformā" par uzbrukumu Krievijas Federācijas teritoriālajai vienotībai, un tas neizbēgami atbilstoši ietekmēs mūsu attiecības," informēja Zaharova.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nodēvēja forumu par "sabatu, kurā Rietumi joprojām lolos mūsdienu Ukrainas varas neonacistisko un rasistisko noskaņojumu". Sputnik sarunbiedrs salīdzināja samitu ar karnevālu.
"Filozofam Mihailam Bahtinam ir slavenā karnevālu kultūras teorija, kurā visi priecājas, danco, kurā muļķītis vienmēr uzvar," viņš aprakstīja.
Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Plebiscīta rezultāti apliecināja, ka 96,77% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalsta iekļaušanos Krievijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.
Ukraina vēl aizvien uzskata Krimu par īslaicīgi okupētu teritoriju. Latvijas varasvīri pieturas pie Kijevas oficiālā viedokļa.
Krievijas valdība jau vairākkārt atgādināja: Krimas iedzīvotāji demokrātiski, atbilstoši starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par pievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins uzsvēra: Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.
