Baltijā

Kersti Kaljulaida: neiesaku igauņiem investēt Ukrainā

© REUTERS / Ints KalninsПрезидент Эстонии Керсти Кальюлайд
Президент Эстонии Керсти Кальюлайд - Sputnik Latvija, 1920, 26.08.2021
Igaunijas prezidente pārsteigusi ukraiņu izdevumus ar skeptisku viedokli par Ukrainas eirointegrācijas perspektīvām.
RĪGA, 26. augusts — Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida negaidīti stingri novērtēja Ukrainas reformas ekonomikā un tiesu jomā, kā arī valsts perspektīvas iestāties ES. Savu viedokli viņa pauda ukraiņu izdevumam "Jevropeiskaja pravda".
Kaljulaida piedalījās samitā "Krimas platforma" Kijevā un, tāpat kā citi Baltijas valstu līderi saņēma no Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska rokām 1. pakāpes Jaroslava Gudrā ordeni un apmeklēja kontroles punktu "Čongar" uz Krimas robežas. Viņa atgādināja, ka bijusi pirmā valsts vadītāja, kas pabijusi pie šīs līnijas.
Акции с требованием включить отопление в городах Украины - Sputnik Latvija, 1920, 24.08.2021
Viedoklis
Politiskais un kredītu jūgs: ko Ukraina saņēmusi no asociācijas ar ES
Taču, ja Latvijas prezidents Egils Levits apsprieda ar Zeļenski Ukrainas iespējas iestāties ES un NATO, bet Kaljulaida, spriežot pēc viņas vārdiem, šīs perspektīvas vērtē ļoti skeptiski.
Izdevums piezīmēja, ka tik stingras un skeptiskas prognozes par Ukrainas iespējām iestāties ES un NATO no Baltijas valstu politiķu puses nākas dzirdēt visai reti.
Patiešām, Kaljulaida nesaudzēja žurnālista un potenciālo lasītāju jūras. Viņa uzsvēra, ka viņai nav nekādu iebildumu pret krievu valodu (atšķirībā no jaunības gadiem, kad viņa to mācījās ļoti negribīgi), viņa tikai reti runā krieviski, jo pārvalda slikti, un ieteica Ukrainai negaidīt Krievijas sabrukumu.
Jautāta, kad Ukraina varēs iestāties NATO, viņa atbildēja, ka Igaunija atbalsta Ukrainas tuvināšanos aliansei, tomēr nav zināms, kas tas varēs notiks. Viņas ieskatā grūtības rada Ukrainas pretenzijas uz Krimu un Donbasu.
Народное вече на Михайловской площади в Киеве - Sputnik Latvija, 1920, 25.07.2021
Pasaulē
Ukrainā pieprasa no Rietumiem miljardiem dolāru Krievijas dēļ
Jāpiebilst, ka dalība NATO un ES paredz: kandidātvalstij nav nenoregulētu teritoriālo strīdu ar trešajām valstīm. Šī iemesla dēļ Latvija pirms iestāšanās ES atteicās no pretenzijām uz Pleskavas apgabala Pitalovas rajonu.
Kaljulaida atklāti atzina: Ukrainai, Moldovai un Gruzijai būs vajadzīgi aptuveni 20 gadi, lai atbilstu ES kritērijiem.
"Dalība ES paredz virkni noteikumu. Aktlāti sakot, neviena no jūsu valstīm neatbilst dalības kritērijiem," viņa teica.
Igaunijas prezidente norādīja, ka Ukrainai vispirms vajadzīga tiesu reforma – ne tikdaudz eirointegrācijai, cik savas ekonomikas celšanai.
Azarovs: kāda ir Rietumu reālā politika bijušajās PSRS republikās - Sputnik Latvija, 1920, 19.06.2021
Video
Azarovs: kāda ir Rietumu reālā politika bijušajās PSRS republikās
"Kā Igaunijas prezidente es daudz nodarbojos ar ekomisko diplomātiju. Un es iesaku saviem pilsoņiem: tirgojieties ar Ukrainu, taču neinvestējiet tajā, jo jūs varas zaudēt investīcijas. Mums jau bijuši gadījumi, kad mūsu cilvēki šeit zaudējuši īpašumus. Pat pēc šķīrējtiesas pozitīva sprieduma viņi nevarēja atgūt savus īpašumus," teica Kaljulaide.
Arī NATO bijušais ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens iepriekš paziņoja, ka Ukrainai vajadzēs panākt atbilstību vairākiem kritērijiem, un to īstenošanai būs vajadzīgs ilgs laiks. Eksperti uzskata, ka Kijeva nevarēs pretendēt uz dalību NATO tuvāko 20 gadu laikā.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала