https://sputniknewslv.com/20210813/pariesu-robezu-un-mes-atgusim-ukrainu-kam-piedraudeja-lukasenko-17980729.html
"Pāriešu robežu, un mēs atgūsim Ukrainu!" Kam piedraudēja Lukašenko
"Pāriešu robežu, un mēs atgūsim Ukrainu!" Kam piedraudēja Lukašenko
Sputnik Latvija
Baltkrievijas prezidents paziņoja, ka jauna pasaules kara gadījumā republikā tiks izvērsti Krievija bruņotie spēki. 13.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-13T18:12+0300
2021-08-13T18:12+0300
2021-08-13T18:12+0300
viedoklis
baltijā
baltkrievija
krievija
militārās mācības
migranti
ukraina
ekonomika
eiropas savienība
ģeopolitika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/02/17437927_0:0:3165:1781_1920x0_80_0_0_db1ab2c58d942adc6d8c6ab890b08b8c.jpg
Minska sniedza informāciju par tuvākajā laikā ieplānotajām kopīgajām mācībām, kas paredz agresijas atvairīšanu pret Sabiedroto valsti. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka manevru laikā iespējamas provokācijas. Par notikumiem pie Baltkrievijas robežām portālā RIA Novosti stāsta Irina Badmajeva.Augsts incidentu potenciālsRinkēvičs uzskata, ka spriedze Baltijā pieaug. Viņa ieskatā – tāpēc, ka manevri, kuros piedalās Krievijas Bruņotie spēki, aizvien vairāk tuvojas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas robežam. Šogad mācībām pievienojies arī "hibrīdkarš", ko Minska, pēc diplomāta domām, sākusi pret bijušajām padomju republikām."Neapšaubāmi, tiem (manevriem – red.) ir augsts incidentu potenciāls, - apgalvo Rinkēvičs. – Protams, ja kāds plāno tīšas provokācijas, tas būs redzams. Taču, atklāti sakot, nedomāju, ka ir jēga izvērst pilnvērtību militāru provokāciju." ES vadība spriež tāpat: ES Augstā iekšlietu komisāre Ilva Johansone vizītē Baltijā teica, ka bēgļu pieplūdums – "pārsvarā ir Lukašenko režīma agresijas akts, nevis migrācijas krīze".Brisele ir solidarizējusies ar Viļņu: "Mēs, visa ES, atbalstām Lietuvu mūsu kopējās ārējās robežas ar Baltkrieviju aizsardzībā."Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, uzņemot viesi, no savas puses, pauda cerību, ka ES palīdzēs atrisināt problēmu. "Mēs apspriedām, kā pastiprināt atbalstu Lietuvai un labāk aizsargāt Šengenas zonu no šī ciniskā hibrīduzbrukuma," atzīmēja valdības vadītāja.Lietuvas Seima spīkere Viktorija Čilīte-Nilsena aician Eiropu demonstrēt vienotību: "Mums vajag saliedēt starptautiskos spēkus, lai Baltkrievijā pēc iespējas ātrāk notiktu demokrātiskas pārmaiņas."Baltija vēl aizvien demonstratīvi atbalsta baltkrievu opozīciju. Pasaules čempionāta hokejā laikā Rinkēvičs kopā ar Rīgas domes vadītāju Mārtiņu Staķi nomainīja Baltkrievijas oficiālo karogu pret baltsarkanbalto opozīcijas zīmi – Lukašenko pretinieku simbolu. Daudziem šķita, ka sākusies Baltkrievijas atmaksa, kad Minska pārstāja rūpīgi sargāt rietumu robežu un sākās bēgļu pieplūdi.Lietuvā aizturēti apmēram četri tūkstoši nelegālo migrantu, pārsvarā – atbraucēji no Tuvo Austrumu valstīm. Radušās grūtības un sākušies vietējo iedzīvotāju masveida protesti.Viļņa nolēmusi sūtīt bēgļus atpakaļ. Baltkrievu robežsargi liecināja, ka nelegāļi saskārušies ar draudiem, daži no viņiem atrasti piekauti.Nesen uz robežas atskanēja šāvieni. Lietuvas mediji sacēla troksni. Baltkrievijas valsts robežsardzes komiteja paskaidroja, ka tās ir plānveida mācības, par tām ziņas sniegtas jau savlaicīgi. Patiešām, augusta sākumā komiteja ziņoja, ka tiks izspēlēti pasākumi, kas ļaus uzlabot bruņoto grupējumu atrašanas, bloķēšanas un likvidācijas iemaņas. Tiesībsargs no Eiropas, kurš vēlējās palikt anonīms, intervijā RIA Novosti atzīmēja, ka ES deklarētās vērtības un reālā politika atšķiras. "Satrauc pat tas, kas lasāms Lietuvas medijos un sociālajos tīklos, aprautas ziņas par incidentiem pie robežas. Nepārprotami cilvēktiesību, starptautisko konvenciju, patvēruma saņemšanas pamatprincipu pārkāpumi," viņš teica."Jūs to dēvējat par Eiropas piesardzību, bet es uzskatu, ka tās ir bailes, - turpināja tiesībsargs. – Bailes saskarties ar faktiem."Mācību scenārijs – agresijaRinkēviča pieminētās mācības ir "Rietumi 2021". Scenārijs – agresijas atvairīšana pret Sabiedroto valsti. Baltkrievijas Ģenerālštāba priekšnieks, aizsardzības ministra vietnieks Viktors Gulevičs precizēja, ka tiek izskatīta situācijas destabilizācija reģionā. piemēram, abu valstu karavīri gaida "no ārienes atbalstītu nelikumīgu bruņotu grupējumu, separātisku un starptautisku teroristisku organizāciju aktivizēšanos".Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs atgādināja, ka Savienotās Valstis nopietni izskatījušas iespēju pievienot republiku NATO.Savukārt Lukašenko atbildēja uz Viļņas draudiem apturēt kālija minerālmēslu tranzītu. "Paklausieties, mēs piegādāsim tos apjomus. Murmanskā iekrausim. Tas nav svarīgākais. Vai pa Ziemeļu jūras ceļu pa īsāko maršrutu nosūtīsim uz Ķīnu. Tas ir mūsu galvenais tirgus. Un uz Indiju – uz dienvidaustrumiem," apliecināja prezidents.Viņš cer uz attiecību uzlabošanu ar Viļņu, taču ne par katru cenu: "Jūs man noteikumus neuzstādiet. Tādu tiesību jums nav. Neesmu ne pirmo, ne piekto gadu pie varas. Es neesmu slēpis Baltkrievijā ne kaujiniekus, ne opozicionārus – tādi ir arī pie jums Lietuvā – es to nekad neesmu darījis. Es neesmu spēris Lietuvai nedraudzīgus soļus," teica Lukašenko.Lukašenko uzsvēra, ka nekad nav iebildis pret ciešu savienību ar Maskavu, taču arī šajā ziņā tik vienkārši nav: "Kad dzirdu tos mājienus, ka Baltkrievija iekļausies Krievijas sastāvā, es domāju: vai Krievijai vajadzīgas vēl vienas galvassāpes? Nē, un Krievijas prezidents to saprot."Lukašenko skāra arī attiecības ar otru kaimiņu – Ukrainu. Viņš atgādinaja, ka vienmēr ir atbalstījis Kijevu. "Bet kāpēc tu kaujiniekus trenē Ukrainas teritorijā un gādā mums šurp ieročus? Ieroči taču pārsvarā nāk no Ukrainas. Tagad mēs, protams, esam pilnībā aizslēguši šo robežu. Kāpēc jūs tā darāt, jo tautas taču ir kaimiņi, pašu cilvēki," viņš mēģināja ieskaidrot Vladimiram Zeļenskim.Un viņa pacietība nav bezgalīga: "Vienreiz jūs aiziesiet par tālu, un es pāriešu robežu bez ieročiem un savākšu ne 40, bet vismaz 90 procentus ukraiņu, un mēs atgūsim Ukrainu." Tiesa, viņš gan neprecizēja, kam tieši atgūs Ukrainu.Lukašenko solījumiKrievijas politologs Aleksandrs Nosovičs uzskata, ka baltkrievu ekonomikas un politikas modelis ir sevi izsmēlis. "Republikai vajadzīga ražošanas modernizācija un pasūtījumu paplašināšana, ko var dot vienīgi Krievija integrācijas ietvaros, bet par integrāciju Minska neizšķiras," viņš komentēja."Baltkrievijas ārpolitikas modelis, kas balstījās uz tā saucamā daudzu vektoru principa, sabruka pērn protestu fonā. Attiecības ar Rietumiem ir aizvien sliktākas, ES apspriež sesto sankciju paketi, kas jau skars "Belaruskalij" – galveno valūtas piegādātāju budžetā. Taču arī attiecības ar Krieviju neuzlabojas," secināja Nosovičs.Faktiski, Minska ir piemirsusi dažus solījumus. "Lukašenko paziņoja, ka neatzīs Krimas piederību Krievijai un anonsētos reisus uz Simferopoli "Belavia" varēs sākt tikai tad, ja Kijeva dos atļauju lidojumiem pāri tās teritorijai," atzīmēja sarunbiedrs.Nosovičs ieteica neuztvert nopietni Rinkēviča izteikumus par iespējamām provokācijām mācībās: Baltijas politiķi regulāri biedē savus pilsoņus. Taču spriedze uz robežas ir. "Var teikt, ka valsts dzīvo ielenkta cietokšņa režīmā, taču pie tam pūlas iepatikties aplencējiem. Minska stāsta, ka Varšava, Baltijas valstis ar Vašingtonas atbalstu gatavo militāru agresiju, vēlas atņemt Grodņas apgabalu. Un tūlīt signalizē, ka Baltkrievija nav Krievija, ka tikai Lukašenko var pateikties par to, ka republika saglabājusi suverenitāti un tā tālāk," ironiski piebilda Nosovičs.Viņš atgādināja, ka šāda paradoksāla ārpolitika Minskai bija raksturīga arī agrāk. Bet augošās izolācijas apstākļos Baltkrievijas valdības pozīcija – teikt vienu, bet dažkārt darīt otru, izskatās ļoti dīvaini.
https://sputniknewslv.com/20210811/lietuva-ludz-eiropai-naudu-hibridkaram-ar-minsku-17943455.html
https://sputniknewslv.com/20210810/neuzstadiet-noteikumus-lukasenko-par-iespejamo-dialogu-ar-lietuvu-17927075.html
https://sputniknewslv.com/20210810/lietuvas-prezidents-stasta-par-iespejamam-provokacijam-macibas-rietumi-2021-17925636.html
https://sputniknewslv.com/20210809/latvijas-arlietu-ministrijas-vaditajs-pielava-nato-un-krievijas-sadursmes-iespeju--17923011.html
https://sputniknewslv.com/20210809/tihanovska-no-eiropas-aicina-saraut-sakarus-ar-krieviju-un-noznaugt-sankcijas-dzimteni-17910668.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
baltijā, baltkrievija, krievija, militārās mācības, migranti, ukraina, ekonomika, eiropas savienība, ģeopolitika
baltijā, baltkrievija, krievija, militārās mācības, migranti, ukraina, ekonomika, eiropas savienība, ģeopolitika
Minska sniedza informāciju par tuvākajā laikā ieplānotajām kopīgajām mācībām, kas paredz agresijas atvairīšanu pret Sabiedroto valsti. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka manevru laikā iespējamas provokācijas. Par notikumiem pie Baltkrievijas robežām portālā RIA Novosti stāsta Irina Badmajeva. Augsts incidentu potenciāls
Rinkēvičs
uzskata, ka spriedze Baltijā pieaug. Viņa ieskatā – tāpēc, ka manevri, kuros piedalās Krievijas Bruņotie spēki, aizvien vairāk tuvojas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas robežam. Šogad mācībām pievienojies arī "hibrīdkarš", ko Minska, pēc diplomāta domām, sākusi pret bijušajām padomju republikām.
"Neapšaubāmi, tiem (manevriem – red.) ir augsts incidentu potenciāls, - apgalvo Rinkēvičs. – Protams, ja kāds plāno tīšas provokācijas, tas būs redzams. Taču, atklāti sakot, nedomāju, ka ir jēga izvērst pilnvērtību militāru provokāciju." ES vadība spriež tāpat: ES Augstā iekšlietu komisāre Ilva Johansone vizītē Baltijā teica, ka bēgļu pieplūdums – "pārsvarā ir Lukašenko režīma agresijas akts, nevis migrācijas krīze".
Brisele ir solidarizējusies ar Viļņu: "Mēs, visa ES, atbalstām Lietuvu mūsu kopējās ārējās robežas ar Baltkrieviju aizsardzībā."
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, uzņemot viesi, no savas puses,
pauda cerību, ka ES palīdzēs atrisināt problēmu. "Mēs apspriedām, kā pastiprināt atbalstu Lietuvai un labāk aizsargāt Šengenas zonu no šī ciniskā hibrīduzbrukuma," atzīmēja valdības vadītāja.
Lietuvas Seima spīkere Viktorija Čilīte-Nilsena aician Eiropu demonstrēt vienotību: "Mums vajag saliedēt starptautiskos spēkus, lai Baltkrievijā pēc iespējas ātrāk notiktu demokrātiskas pārmaiņas."
Baltija vēl aizvien demonstratīvi atbalsta baltkrievu opozīciju. Pasaules čempionāta hokejā laikā Rinkēvičs kopā ar Rīgas domes vadītāju Mārtiņu Staķi nomainīja Baltkrievijas oficiālo karogu pret baltsarkanbalto opozīcijas zīmi – Lukašenko pretinieku simbolu. Daudziem šķita, ka sākusies Baltkrievijas atmaksa, kad Minska pārstāja rūpīgi sargāt rietumu robežu un sākās bēgļu pieplūdi.
Lietuvā aizturēti apmēram četri tūkstoši nelegālo migrantu, pārsvarā – atbraucēji no Tuvo Austrumu valstīm. Radušās grūtības un sākušies vietējo iedzīvotāju masveida protesti.
Viļņa nolēmusi sūtīt bēgļus atpakaļ. Baltkrievu robežsargi liecināja, ka nelegāļi saskārušies ar draudiem, daži no viņiem atrasti piekauti.
Nesen uz robežas atskanēja šāvieni. Lietuvas mediji
sacēla troksni. Baltkrievijas valsts robežsardzes komiteja paskaidroja, ka tās ir plānveida mācības, par tām ziņas sniegtas jau savlaicīgi. Patiešām, augusta sākumā komiteja ziņoja, ka tiks izspēlēti pasākumi, kas ļaus uzlabot bruņoto grupējumu atrašanas, bloķēšanas un likvidācijas iemaņas. Tiesībsargs no Eiropas, kurš vēlējās palikt anonīms, intervijā RIA Novosti atzīmēja, ka ES deklarētās vērtības un reālā politika atšķiras. "Satrauc pat tas, kas lasāms Lietuvas medijos un sociālajos tīklos, aprautas ziņas par incidentiem pie robežas. Nepārprotami cilvēktiesību, starptautisko konvenciju, patvēruma saņemšanas pamatprincipu pārkāpumi," viņš teica.
"Jūs to dēvējat par Eiropas piesardzību, bet es uzskatu, ka tās ir bailes, - turpināja tiesībsargs. – Bailes saskarties ar faktiem."
Mācību scenārijs – agresija
Rinkēviča pieminētās mācības ir "Rietumi 2021". Scenārijs – agresijas atvairīšana pret Sabiedroto valsti. Baltkrievijas Ģenerālštāba priekšnieks, aizsardzības ministra vietnieks Viktors Gulevičs precizēja, ka tiek izskatīta situācijas destabilizācija reģionā. piemēram, abu valstu karavīri gaida "no ārienes atbalstītu nelikumīgu bruņotu grupējumu, separātisku un starptautisku teroristisku organizāciju aktivizēšanos".
Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs
atgādināja, ka Savienotās Valstis nopietni izskatījušas iespēju pievienot republiku NATO.
Savukārt Lukašenko
atbildēja uz Viļņas draudiem apturēt kālija minerālmēslu tranzītu. "Paklausieties, mēs piegādāsim tos apjomus. Murmanskā iekrausim. Tas nav svarīgākais. Vai pa Ziemeļu jūras ceļu pa īsāko maršrutu nosūtīsim uz Ķīnu. Tas ir mūsu galvenais tirgus. Un uz Indiju – uz dienvidaustrumiem," apliecināja prezidents.
Viņš cer uz attiecību uzlabošanu ar Viļņu, taču ne par katru cenu: "Jūs man noteikumus neuzstādiet. Tādu tiesību jums nav. Neesmu ne pirmo, ne piekto gadu pie varas. Es neesmu slēpis Baltkrievijā ne kaujiniekus, ne opozicionārus – tādi ir arī pie jums Lietuvā – es to nekad neesmu darījis. Es neesmu spēris Lietuvai nedraudzīgus soļus," teica Lukašenko.
Lukašenko uzsvēra, ka nekad nav iebildis pret ciešu savienību ar Maskavu, taču arī šajā ziņā tik vienkārši nav: "Kad dzirdu tos mājienus, ka Baltkrievija iekļausies Krievijas sastāvā, es domāju: vai Krievijai vajadzīgas vēl vienas galvassāpes? Nē, un Krievijas prezidents to saprot."
Lukašenko skāra arī attiecības ar otru kaimiņu – Ukrainu. Viņš atgādinaja, ka vienmēr ir atbalstījis Kijevu. "Bet kāpēc tu kaujiniekus trenē Ukrainas teritorijā un gādā mums šurp ieročus? Ieroči taču pārsvarā nāk no Ukrainas. Tagad mēs, protams, esam pilnībā aizslēguši šo robežu. Kāpēc jūs tā darāt, jo tautas taču ir kaimiņi, pašu cilvēki," viņš mēģināja ieskaidrot Vladimiram Zeļenskim.
Un viņa pacietība nav bezgalīga: "Vienreiz jūs aiziesiet par tālu, un es pāriešu robežu bez ieročiem un savākšu ne 40, bet vismaz 90 procentus ukraiņu, un mēs atgūsim Ukrainu." Tiesa, viņš gan neprecizēja, kam tieši atgūs Ukrainu.
Krievijas politologs Aleksandrs Nosovičs uzskata, ka baltkrievu ekonomikas un politikas modelis ir sevi izsmēlis. "Republikai vajadzīga ražošanas modernizācija un pasūtījumu paplašināšana, ko var dot vienīgi Krievija integrācijas ietvaros, bet par integrāciju Minska neizšķiras," viņš komentēja.
"Baltkrievijas ārpolitikas modelis, kas balstījās uz tā saucamā daudzu vektoru principa, sabruka pērn protestu fonā. Attiecības ar Rietumiem ir aizvien sliktākas, ES apspriež sesto sankciju paketi, kas jau skars "Belaruskalij" – galveno valūtas piegādātāju budžetā. Taču arī attiecības ar Krieviju neuzlabojas," secināja Nosovičs.
Faktiski, Minska ir piemirsusi dažus solījumus. "Lukašenko paziņoja, ka neatzīs Krimas piederību Krievijai un anonsētos reisus uz Simferopoli "Belavia" varēs sākt tikai tad, ja Kijeva dos atļauju lidojumiem pāri tās teritorijai," atzīmēja sarunbiedrs.
Nosovičs ieteica neuztvert nopietni Rinkēviča izteikumus par iespējamām provokācijām mācībās: Baltijas politiķi regulāri biedē savus pilsoņus. Taču spriedze uz robežas ir. "Var teikt, ka valsts dzīvo ielenkta cietokšņa režīmā, taču pie tam pūlas iepatikties aplencējiem. Minska stāsta, ka Varšava, Baltijas valstis ar Vašingtonas atbalstu gatavo militāru agresiju, vēlas atņemt Grodņas apgabalu. Un tūlīt signalizē, ka Baltkrievija nav Krievija, ka tikai Lukašenko var pateikties par to, ka republika saglabājusi suverenitāti un tā tālāk," ironiski piebilda Nosovičs.
Viņš atgādināja, ka šāda paradoksāla ārpolitika Minskai bija raksturīga arī agrāk. Bet augošās izolācijas apstākļos Baltkrievijas valdības pozīcija – teikt vienu, bet dažkārt darīt otru, izskatās ļoti dīvaini.
