https://sputniknewslv.com/20210816/krievija-klus-par-eiropu-kas-noticis-asv-un-polijas-attiecibas-18009722.html
"Krievija kļūs par Eiropu". Kas noticis ASV un Polijas attiecībās
"Krievija kļūs par Eiropu". Kas noticis ASV un Polijas attiecībās
Sputnik Latvija
Par ASV vēstnieku Polijā Baidens piedāvāja iecelt pazīstamā amerikāņu politologa Zbigņeva Bžezinska dēlu Marku Bžezinski. To varētu uzskatīt par simbolisku ne... 16.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-16T11:37+0300
2021-08-16T11:37+0300
2021-08-16T11:37+0300
viedoklis
asv
polija
vēstnieks
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/0f/18009695_0:127:2481:1522_1920x0_80_0_0_c109c78ff8214237ac1d554da38578fa.jpg
Kas notiek starp Poliju un Savienotajām Valstīm, noskaidroja portāla RIA Novosti autore Ksenija Meļņikova.Papucīša kopijaAmerikāņu administrācijas īsais paziņojums izraisīja ažiotāžu Austrumeiropā. "Valsts prezidents Džozefs Baidens paziņoja, ka grasās iecelt Marku Bžezinski par ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Polijas Republikā," teikts Baltā nama mājaslapā. Tagad kandidatūra jāapstiprina senātam.Trampa prezidentūras laikā ASV Polijā pārstāvēja Džordžeta Mosbahera. Janvāra beigās viņa atstāja posteni.Marka Bžezinska tēvs ir Zbigņevs Bžezinskis, kurš prezidenta Džimija Kārtera laikā (1977.-1981. gg.) ieņēma valsts drošības padomnieka amatu. "Viņš brīvi runāja poļu valodā, viņu labi pazina un cienīja Polijā," raksta Associated Press.Bžezinski uzskata par amerikāņu uzvaras aukstajā karā līdzautoru. Viņš uzstājās par to, lai amerikāņi aktīvi atbalstītu Afganistānas modžahedus, kuri cīnījās ar propadomju režīmu. 70. gadu beigās ASV izdevās aizvietot Padomju Savienību Vidējos Austrumos. Vēlāk Zbigņevs aģitēja par NATO paplašināšanu un Krievijas savaldīšanu.Nebūt ne visi akadēmisko un diplomātisko aprindu pārstāvji atbalstīja pazīstamā politologa uzskatus. "Ukrainai ir jāpierāda, ka tā vēlas kļūt par daļu no Eiropas pasaules. Ja tas izdosies, tad Krievijai vienīgā perspektīva būs samierināties ar realitāti un kļūt par Eiropas daļu," viņš pareģoja. Radās iespaids, ka Bžezinskis-vecākais piešķīra Ukrainai pārāk lielu nozīmi. "Bez tās Krievija pārstās būt impērija, — viņš uzskatīja — savukārt ar to, kaut uzpirktu un vēlāk pakļautu, automātiski pārvērtas par impēriju."Arī "Zbiga" dēls par darbības jomu izvēlējies Austrumeiropu un Eirāziju. Bžezinskim-jaunākajam ir zināma diplomātiskā pieredze: prezidenta Klintona administrācijā viņš bijis Krievijas un Eirāzijas lietu direktors, pēc tam ieņēma Balkānu pussalas lietu direktora amatu Baltā nama Nacionālās drošības padomē. Baraka Obamas vēlēšanu štābā viņš bija padomnieks ārpolitikas jautājumos, bet no 2011. līdz 2015. gadam – vēstnieks Zviedrijā. 56 gadus vecais Marks Bžezinskis ir jurists, studējis Dārtmutas koledžā un Virdžīnijas universitātē. Vēlāk studējis politoloģiju Oksfordā, runā poļu un franču valodās.Ar Varšavu Bžezinskim izveidojušās īpašas attiecības. Viņš tur mācījās Fulbraita stipendiju programmas ietvaros, uzrakstīja grāmatu "Cīņa par konstitucionālismu Polijā". Tika apbalvots ar Polijas Republikas nopelnu ordeni — šo augstāko apbalvojumu valsts prezidents piešķir par izciliem sasniegumiem starptautiskās sadarbības stiprināšanā un savstarpējo attiecību attīstību starp tautām.Nenāk par labuTomēr šajā situācijā cieši kontakti ar Poliju var vien nodarīt pāri. Poļu ziņu portāls "Onet", atsaucoties uz avotiem valsts valdībā, raksta, ka Varšava pagaidām atsakās sniegt Bžezinskim agrément.Iemesls ir Polijas pilsonība. Lieta tāda, ka Marka tēvs - Zbigņevs Bžezinskis - dzimis 1928. gadā Varšavā un pēc Polijas likumiem viņa bērni tiek uzskatīti par šīs valsts pilsoņiem. Bet nekādi oficiāli dokumenti to neapliecina. 1961. gada Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 8. pantā ir teikts: Pārstāvniecības diplomātiskā personāla darbiniekiem principā jābūt nosūtošās valsts pilsonībai. Pārstāvniecības diplomātiskā personāla darbiniekus nedrīkst iecelt no personu vidus, kurām ir uzņemošās valsts pilsonība, citādi kā tikai ar šīs valsts piekrišanu, kuru drīkst anulēt jebkurā laikā.Bet Polijas Ārlietu ministrijai ir cita ilggadēja prakse. "Polijas pilsonis nedrīkst veikt diplomātisko misiju (Polijā), jo var pieprasīt nodokļu vai juridisko imunitāti. Darbojas noteikums: "Nedrīkst būt vēstnieks savā valstī," skaidro vietējie mediji. Lai vadītu pārstāvniecību, Markam jāvēršas pie prezidenta Andžeja Dudas ar lūgumu atņemt viņam pilsonību. Šāda prasība pārsteidza gan Baidena administrāciju, gan pašu Bžezinski-jaunāko. Viņš apgalvo, ka neuzskata sevi par poli un vispār nav šīs republikas pilsonis. Varšavai ir cits viedoklis. Bžezinskis atsakās izteikt lūgumus Dudam. "Amerikāņu valdība uzskata šo procedūru par pazemojošu, jo poļu puse vēlas, lai ASV paklausīgi izpilda tās vēlmes," raksta laikraksts Wyborcza.Parasti valstis izskata agrément pieprasījumu mēneša laikā, draudzīgas valstis tiek galā pat divās nedēļās. Bija gadījumi, kad ASV vēstniekiem Varšavā dokuments tika izsniegts divu vai trīs dienu laikā. Iebildumus pret kandidatūru un procedūras ieilgšanu parasti uzskata par attiecību pasliktināšanās signālu. Nav izslēgts, ka runa pat nav par Bžezinska pilsonību, bet gan par Polijas varasiestāžu sakariem ar jauno administrāciju Vašingtonā. "Notiekošais nav nekas cits kā iegansts sākt spiedienu pret amerikāņiem. Visi mūsu avoti norāda: šādas informācijas noplūde medijos var radīt katastrofālas sekas gan vēstnieka Bžezinska iespējamai diplomātiskajai misijai, gan poļu un amerikāņu attiecībām kopumā," norāda Wyborcza.Lai gan Varšava un Vašingtona ir sabiedrotie, tām netrūkst savstarpēju pretenziju. Piemēram, Andžejs Duda apsveica Džozefu Baidenu ar ievēlēšanu ASV prezidenta amatā nevis 7. novembrī, kā Vācija, Lielbritānija un Francija, bet decembra beigās, kad tika publicēti oficiāli vēlētāju balsošanas rezultāti. Nesen Varšava kritizēja Vašingtonu par to, ka tā faktiski atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2". ASV, proti, jaunā administrācija, apsūdz Poliju par tās pilsoņu demokrātisko brīvību apspiešanu. Piemēram, amerikāņu senatoru grupa atzīmēja, ka Polijā vērojams "pastāvīgs demokrātijas regress". Jūlijā Valsts departamenta oficiālais pārstāvis Neds Praiss atgādināja Varšavai, ka presei jābūt brīvai un neatkarīgai."Krievijā viņa loma ir pārvērtēta"Daudzi pauž bažas, ka Marks Bžezinskis, tāpat kā viņa tēvs, īstenos rusofobu politiku. 2020. gada jūlijā viņa brālis Jans paziņoja, ka Vašingtonā nepietiekami stingri ietekmēja Maskavu. "Pēdējo 15 gadu laikā Rietumu, tostarp ASV atbilde uz Krievijas aktivitāti ietvera ļoti ierobežotus spiediena pasākumus, piemēram, ekonomiskas sankcijas un militāro vienību nosūtīšanu līdz ar Eiropu ar īstermiņa diplomātisko izolāciju." Pēc viņa domām, šāda pieeja nav mainījusi Kremļa ārpolitikas kursu un "pat pavairoja Krievijas prezidenta drosmi".Bžezinska iespējamo iecelšanu par ASV vēstnieku Polijā tomēr nav jāizskata no Varšavas un Maskavas attiecību viedokļa. Pēc Krievijas Nacionālās pētījumu universitātes Ekonomikas augstskolas docenta Dmitrija Oficerova-Beļska domām tā diez vai varētu tās ietekmēt. "Te nav nekādu signālu Krievijai. Amerikāņi droši vien pat neaptver, cik pārvērtēta ir Zbigņeva Bžezinska figūra Maskavā. ASV viņš bija padomnieks, varai pietuvināts cilvēks, tomēr viņu nekad neuzskatīja par ietekmīgu intelektuāli un, vēl jo vairāk, par pretpadomju cīņas ideologu. Ar Bžezinska iecelšanu ASV vēlējās vien demonstrēt poļiem savu labvēlību," skaidro eksperts.Viņš norāda, ka vēstnieka personībai, protams, ir nozīme, tomēr nekādu nozīmīgu lomu starptautiskajā politikā viņš nespēlē. "Mūsdienu pasaulē ir daudz vairāk mijiedarbības kanālu, nekā bija agrāk, un tie neaprobežojas ar vēstniecībām. Diez vai ASV diplomātiskās misijas vadītājs Polijā pildīs kādu svarīgu funkciju. No viņa nav tik daudz atkarīgs," pārliecināts Oficerovs-Beļskis.Pēc viņa domām, par spīti visam, Varšavas un Vašingtonas attiecības ir ļoti labas. Starp valstīm pastāv stratēģiska mijiedarbība. Pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES Polija automātiski kļuva par visuzticīgāko un konsekventāko ASV sabiedroto Eiropas Savienībā, amerikāņu ietekmes aģentu.
https://sputniknewslv.com/20170527/Asv-zbignevs-bzezinskis-miris-4863461.html
https://sputniknewslv.com/20210630/vesturnieks-pastastija-par-rietumu-strategiju-anakondas-cilpa-pret-krieviju-17385847.html
https://sputniknewslv.com/20161101/Eiropas-karu-NATO-pecteroraktiem-attiecibas-Krieviju-3091245.html
https://sputniknewslv.com/20210802/suns-dazkart-koz-polija-nolemusi-paradit-asv-zobus-17824260.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
asv, polija, vēstnieks
"Krievija kļūs par Eiropu". Kas noticis ASV un Polijas attiecībās
Par ASV vēstnieku Polijā Baidens piedāvāja iecelt pazīstamā amerikāņu politologa Zbigņeva Bžezinska dēlu Marku Bžezinski. To varētu uzskatīt par simbolisku ne vien Maskavā, bet arī visās Austrumeiropas galvaspilsētās. Taču Varšava nevēlas pieņemt diplomātu.
Kas notiek starp Poliju un Savienotajām Valstīm, noskaidroja portāla
RIA Novosti autore Ksenija Meļņikova.
Amerikāņu administrācijas īsais paziņojums izraisīja ažiotāžu Austrumeiropā. "Valsts prezidents Džozefs Baidens paziņoja, ka grasās iecelt Marku Bžezinski par ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Polijas Republikā," teikts Baltā nama mājaslapā. Tagad kandidatūra jāapstiprina senātam.
Trampa prezidentūras laikā ASV Polijā pārstāvēja Džordžeta Mosbahera. Janvāra beigās viņa atstāja posteni.
Marka Bžezinska tēvs ir Zbigņevs Bžezinskis, kurš prezidenta Džimija Kārtera laikā (1977.-1981. gg.) ieņēma valsts drošības padomnieka amatu. "Viņš brīvi runāja poļu valodā, viņu labi pazina un cienīja Polijā," raksta
Associated Press.
Bžezinski uzskata par amerikāņu uzvaras aukstajā karā līdzautoru. Viņš uzstājās par to, lai amerikāņi aktīvi atbalstītu Afganistānas modžahedus, kuri cīnījās ar propadomju režīmu. 70. gadu beigās ASV izdevās aizvietot Padomju Savienību Vidējos Austrumos. Vēlāk Zbigņevs aģitēja par NATO paplašināšanu un Krievijas savaldīšanu.
Nebūt ne visi akadēmisko un diplomātisko aprindu pārstāvji atbalstīja pazīstamā politologa uzskatus. "Ukrainai ir jāpierāda, ka tā vēlas kļūt par daļu no Eiropas pasaules. Ja tas izdosies, tad Krievijai vienīgā perspektīva būs samierināties ar realitāti un kļūt par Eiropas daļu," viņš pareģoja. Radās iespaids, ka Bžezinskis-vecākais piešķīra Ukrainai pārāk lielu nozīmi. "Bez tās Krievija pārstās būt impērija, — viņš uzskatīja — savukārt ar to, kaut uzpirktu un vēlāk pakļautu, automātiski pārvērtas par impēriju."
Arī "Zbiga" dēls par darbības jomu izvēlējies Austrumeiropu un Eirāziju. Bžezinskim-jaunākajam ir zināma diplomātiskā pieredze: prezidenta Klintona administrācijā viņš bijis Krievijas un Eirāzijas lietu direktors, pēc tam ieņēma Balkānu pussalas lietu direktora amatu Baltā nama Nacionālās drošības padomē. Baraka Obamas vēlēšanu štābā viņš bija padomnieks ārpolitikas jautājumos, bet no 2011. līdz 2015. gadam – vēstnieks Zviedrijā. 56 gadus vecais Marks Bžezinskis ir jurists, studējis Dārtmutas koledžā un Virdžīnijas universitātē. Vēlāk studējis politoloģiju Oksfordā, runā poļu un franču valodās.
Ar Varšavu Bžezinskim izveidojušās īpašas attiecības. Viņš tur mācījās Fulbraita stipendiju programmas ietvaros, uzrakstīja grāmatu "Cīņa par konstitucionālismu Polijā". Tika apbalvots ar Polijas Republikas nopelnu ordeni — šo augstāko apbalvojumu valsts prezidents piešķir par izciliem sasniegumiem starptautiskās sadarbības stiprināšanā un savstarpējo attiecību attīstību starp tautām.
Tomēr šajā situācijā cieši kontakti ar Poliju var vien nodarīt pāri. Poļu ziņu portāls
"Onet", atsaucoties uz avotiem valsts valdībā, raksta, ka Varšava pagaidām atsakās sniegt Bžezinskim
agrément.
Iemesls ir Polijas pilsonība. Lieta tāda, ka Marka tēvs - Zbigņevs Bžezinskis - dzimis 1928. gadā Varšavā un pēc Polijas likumiem viņa bērni tiek uzskatīti par šīs valsts pilsoņiem. Bet nekādi oficiāli dokumenti to neapliecina. 1961. gada Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām
8. pantā ir teikts: Pārstāvniecības diplomātiskā personāla darbiniekiem principā jābūt nosūtošās valsts pilsonībai. Pārstāvniecības diplomātiskā personāla darbiniekus nedrīkst iecelt no personu vidus, kurām ir uzņemošās valsts pilsonība, citādi kā tikai ar šīs valsts piekrišanu, kuru drīkst anulēt jebkurā laikā.
Bet Polijas Ārlietu ministrijai ir cita ilggadēja prakse. "Polijas pilsonis nedrīkst veikt diplomātisko misiju (Polijā), jo var pieprasīt nodokļu vai juridisko imunitāti. Darbojas noteikums: "Nedrīkst būt vēstnieks savā valstī," skaidro vietējie mediji. Lai vadītu pārstāvniecību, Markam jāvēršas pie prezidenta Andžeja Dudas ar lūgumu atņemt viņam pilsonību. Šāda prasība pārsteidza gan Baidena administrāciju, gan pašu Bžezinski-jaunāko. Viņš apgalvo, ka neuzskata sevi par poli un vispār nav šīs republikas pilsonis. Varšavai ir cits viedoklis. Bžezinskis atsakās izteikt lūgumus Dudam. "Amerikāņu valdība uzskata šo procedūru par pazemojošu, jo poļu puse vēlas, lai ASV paklausīgi izpilda tās vēlmes," raksta
laikraksts Wyborcza.
Parasti valstis izskata agrément pieprasījumu mēneša laikā, draudzīgas valstis tiek galā pat divās nedēļās. Bija gadījumi, kad ASV vēstniekiem Varšavā dokuments tika izsniegts divu vai trīs dienu laikā. Iebildumus pret kandidatūru un procedūras ieilgšanu parasti uzskata par attiecību pasliktināšanās signālu. Nav izslēgts, ka runa pat nav par Bžezinska pilsonību, bet gan par Polijas varasiestāžu sakariem ar jauno administrāciju Vašingtonā. "Notiekošais nav nekas cits kā iegansts sākt spiedienu pret amerikāņiem. Visi mūsu avoti norāda: šādas informācijas noplūde medijos var radīt katastrofālas sekas gan vēstnieka Bžezinska iespējamai diplomātiskajai misijai, gan poļu un amerikāņu attiecībām kopumā," norāda Wyborcza.
Lai gan Varšava un Vašingtona ir sabiedrotie, tām netrūkst savstarpēju pretenziju. Piemēram, Andžejs Duda apsveica Džozefu Baidenu ar ievēlēšanu ASV prezidenta amatā nevis 7. novembrī, kā Vācija, Lielbritānija un Francija, bet decembra beigās, kad tika publicēti oficiāli vēlētāju balsošanas rezultāti. Nesen Varšava kritizēja Vašingtonu par to, ka tā faktiski atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2". ASV, proti, jaunā administrācija, apsūdz Poliju par tās pilsoņu demokrātisko brīvību apspiešanu. Piemēram, amerikāņu senatoru grupa atzīmēja, ka Polijā vērojams "pastāvīgs demokrātijas regress". Jūlijā Valsts departamenta oficiālais pārstāvis Neds Praiss atgādināja Varšavai, ka presei jābūt brīvai un neatkarīgai.
"Krievijā viņa loma ir pārvērtēta"
Daudzi pauž bažas, ka Marks Bžezinskis, tāpat kā viņa tēvs, īstenos rusofobu politiku. 2020. gada jūlijā viņa brālis Jans paziņoja, ka Vašingtonā nepietiekami stingri ietekmēja Maskavu. "Pēdējo 15 gadu laikā Rietumu, tostarp ASV atbilde uz Krievijas aktivitāti ietvera ļoti ierobežotus spiediena pasākumus, piemēram, ekonomiskas sankcijas un militāro vienību nosūtīšanu līdz ar Eiropu ar īstermiņa diplomātisko izolāciju." Pēc viņa domām, šāda pieeja nav mainījusi Kremļa ārpolitikas kursu un "pat pavairoja Krievijas prezidenta drosmi".
Bžezinska iespējamo iecelšanu par ASV vēstnieku Polijā tomēr nav jāizskata no Varšavas un Maskavas attiecību viedokļa. Pēc Krievijas Nacionālās pētījumu universitātes Ekonomikas augstskolas docenta Dmitrija Oficerova-Beļska domām tā diez vai varētu tās ietekmēt. "Te nav nekādu signālu Krievijai. Amerikāņi droši vien pat neaptver, cik pārvērtēta ir Zbigņeva Bžezinska figūra Maskavā. ASV viņš bija padomnieks, varai pietuvināts cilvēks, tomēr viņu nekad neuzskatīja par ietekmīgu intelektuāli un, vēl jo vairāk, par pretpadomju cīņas ideologu. Ar Bžezinska iecelšanu ASV vēlējās vien demonstrēt poļiem savu labvēlību," skaidro eksperts.
Viņš norāda, ka vēstnieka personībai, protams, ir nozīme, tomēr nekādu nozīmīgu lomu starptautiskajā politikā viņš nespēlē. "Mūsdienu pasaulē ir daudz vairāk mijiedarbības kanālu, nekā bija agrāk, un tie neaprobežojas ar vēstniecībām. Diez vai ASV diplomātiskās misijas vadītājs Polijā pildīs kādu svarīgu funkciju. No viņa nav tik daudz atkarīgs," pārliecināts Oficerovs-Beļskis.
Pēc viņa domām, par spīti visam, Varšavas un Vašingtonas attiecības ir ļoti labas. Starp valstīm pastāv stratēģiska mijiedarbība. Pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES Polija automātiski kļuva par visuzticīgāko un konsekventāko ASV sabiedroto Eiropas Savienībā, amerikāņu ietekmes aģentu.
