https://sputniknewslv.com/20210801/norvegija-sudzas-par-krievu-iebrucejiem-17804314.html
Norvēģijā sūdzas par "krievu iebrucējiem"
Norvēģijā sūdzas par "krievu iebrucējiem"
Sputnik Latvija
Norvēģijas telekanāls stāsta par "krievu laša" iebrukuma sekām 01.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-01T19:07+0300
2021-08-01T19:07+0300
2021-08-12T10:14+0300
pasaulē
pasaulē
norvēģija
krievija
zivis
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/551/97/5519730_0:0:1920:1080_1920x0_80_0_0_ab027c8b47a4995deddecaf8477a3213.jpg
RĪGA, 1. augusts – Sputnik. Norvēģijas nacionālā teleradiokompānija NRK publicējusi materiālu par kuprlaša "iebrukumu" karalistes ūdeņos un nosaukusi zivi par "krievu iebrucēju", vēsta RIA Novosti."Kuprlasis, Klusā okeāna lasis, jeb "krievu lasis" – slavenajai zivij ir virkne nosaukumu šovasar mazliet netradicionālā izskata divus kilogramus smagā zivs piesaistījusi īpašu uzmanību. Taču kāpēc daži apgalvo, ka kuprlasis ir milzu resurss, bet citi šīs zivis tonnām izmet jūrā, lai izvairītos no šausmīga piesārņojuma?" vaicāja NRK.Kuprlaša dabiskais dzīves areāls ir Klusā okeāna ziemeļu rajoni, atzīmēts rakstā. Pie tam Norvēģijas upēs, saskaņā ar vietējo pētnieku datiem, kuprlasis sācis izplatīties 60. gados, kad to izlaida ūdeņos Kolas pussalas rajonā.Norvēģijas Dabas pētījumu institūta zinātnieks Henriks Berntsens NRK pastāstīja, ka ilgu laiku reģistrētie lomi nav pārsnieguši pārsimt eksemplārus, bet 2017. gadā to apjoms pēkšņi pieauga, un divus gadus vēlāk atkārtojās.Pie tam 2021. gads, domājams uzstādīs rekordu kuprlaša skaita ziņā, raksta izdevums."Par kuprlasi pie mums nepriecājas, jo tā var izspiest citas zivis, piemēram, lašus un foreles, ja varēs brīvi peldēt mūsu upēs. Tā apdraud visu upju ekosistēmu,"uzskata autors. Piemēram, Berntsens pastāstīja, ka, parādoties lielam skaitam kuprlašu, vietējie laši diezin vai izturēs konkurenci par uzturu, pie tam miljoniem kuprlaša mazuļu cīnīsies par uzturu un dzīves telpu ar citu lašveidīgo mazuļiem."Tātad šie krievu iebrucēji apdraud Norvēģijas lasi. Mēs jau redzam iebrukuma sekas: vairākas upes Finmarkas austrumos ir slēgtas zvejlniecībai, jo Atlantijas lašu skaits ir ļoti sarucis," stāsta NRK.Pie tam, izdevums norāda, zvejniecības ministrs atzinīgi novērtējis kuprlaša garšu, lai arī to var ēst vienīgi sezonas sākumā – nārsta periodā tā gaļa zaudē krāsu, kļūst mīksta un negaršīga. Arī valsts zivjrūpniecības nozare pārsvarā uzskata, ka kuprlasis nes lielu potenciālu.Tomēr kuprlasis nonācis "melnajā sarakstā" un šogad Norvēģijas valdība plāno iztērēt miljoniem kronu, lai no tā atbrīvotos, stāsta NRK. "Taču kuprlasis ir ciets rieksts. Tas ir neticami auglīgs, un mazuļi ir ļoti dzīvotspējīgi. Zivs ātri aug un viegli pārvietojas pa pašām straujākajām upēm," piezīmēja raksta autori.Rakstu pilnā apjomā pārtulkojis un pārpublicējis portāls InoSMI.
https://sputniknewslv.com/20210703/norvegus-nobiedejis-krievijas-kuprlasis-17439415.html
https://sputniknewslv.com/20181015/Lietuva-baltijas-juras-krasta-zvejnieku-del-izmirst-putni-9664414.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
pasaulē, norvēģija, krievija, zivis
pasaulē, norvēģija, krievija, zivis
Norvēģijā sūdzas par "krievu iebrucējiem"
19:07 01.08.2021 (atjaunots: 10:14 12.08.2021) Norvēģijas telekanāls stāsta par "krievu laša" iebrukuma sekām
RĪGA, 1. augusts – Sputnik. Norvēģijas nacionālā teleradiokompānija NRK publicējusi materiālu par kuprlaša "iebrukumu" karalistes ūdeņos un nosaukusi zivi par "krievu iebrucēju", vēsta
RIA Novosti.
"Kuprlasis, Klusā okeāna lasis, jeb "krievu lasis" – slavenajai zivij ir virkne nosaukumu šovasar mazliet netradicionālā izskata divus kilogramus smagā zivs piesaistījusi īpašu uzmanību. Taču kāpēc daži apgalvo, ka kuprlasis ir milzu resurss, bet citi šīs zivis tonnām izmet jūrā, lai izvairītos no šausmīga piesārņojuma?" vaicāja
NRK.
Kuprlaša dabiskais dzīves areāls ir Klusā okeāna ziemeļu rajoni, atzīmēts rakstā. Pie tam Norvēģijas upēs, saskaņā ar vietējo pētnieku datiem, kuprlasis sācis izplatīties 60. gados, kad to izlaida ūdeņos Kolas pussalas rajonā.
Norvēģijas Dabas pētījumu institūta zinātnieks Henriks Berntsens NRK pastāstīja, ka ilgu laiku reģistrētie lomi nav pārsnieguši pārsimt eksemplārus, bet 2017. gadā to apjoms pēkšņi pieauga, un divus gadus vēlāk atkārtojās.
Pie tam 2021. gads, domājams uzstādīs rekordu kuprlaša skaita ziņā, raksta izdevums.
"Par kuprlasi pie mums nepriecājas, jo tā var izspiest citas zivis, piemēram, lašus un foreles, ja varēs brīvi peldēt mūsu upēs. Tā apdraud visu upju ekosistēmu,"uzskata autors. Piemēram, Berntsens pastāstīja, ka, parādoties lielam skaitam kuprlašu, vietējie laši diezin vai izturēs konkurenci par uzturu, pie tam miljoniem kuprlaša mazuļu cīnīsies par uzturu un dzīves telpu ar citu lašveidīgo mazuļiem.
"Tātad šie krievu iebrucēji apdraud Norvēģijas lasi. Mēs jau redzam iebrukuma sekas: vairākas upes Finmarkas austrumos ir slēgtas zvejlniecībai, jo Atlantijas lašu skaits ir ļoti sarucis," stāsta NRK.
Pie tam, izdevums norāda, zvejniecības ministrs atzinīgi novērtējis kuprlaša garšu, lai arī to var ēst vienīgi sezonas sākumā – nārsta periodā tā gaļa zaudē krāsu, kļūst mīksta un negaršīga. Arī valsts zivjrūpniecības nozare pārsvarā uzskata, ka kuprlasis nes lielu potenciālu.
Tomēr kuprlasis nonācis "melnajā sarakstā" un šogad Norvēģijas valdība plāno iztērēt miljoniem kronu, lai no tā atbrīvotos, stāsta NRK. "Taču kuprlasis ir ciets rieksts. Tas ir neticami auglīgs, un mazuļi ir ļoti dzīvotspējīgi. Zivs ātri aug un viegli pārvietojas pa pašām straujākajām upēm," piezīmēja raksta autori.
Rakstu pilnā apjomā pārtulkojis un pārpublicējis portāls
InoSMI.
