https://sputniknewslv.com/20210728/katrs-stradajosais-ir-parada-15000-eiro-valsts-parads-pieaug-17741432.html
Katrs strādājošais ir parādā 15000 eiro: valsts parāds pieaug
Katrs strādājošais ir parādā 15000 eiro: valsts parāds pieaug
Sputnik Latvija
Valsts kase publicējusi biļetenu par Latvijas valsts parādu šī gada otrajā ceturksnī. Situācija optimismu neiedveš. 28.07.2021, Sputnik Latvija
2021-07-28T15:13+0300
2021-07-28T15:13+0300
2021-07-28T15:13+0300
latvijā
ekonomika
pandēmija
valsts parāds
eurostat
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e4/0a/0e/14506824_0:107:2048:1259_1920x0_80_0_0_8d0c7f31bbcbc08684697373ec515172.jpg
RĪGA, 28. jūlijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas konsolidētā budžeta deficīts šī gada pirmajā pusē pārsniedzis 1 miljardu eiro – gandrīz 90% no visam 2021. gadam ieplānotā budžeta deficīta. Jūnijā Finanšu ministrija mazliet uzlaboja valsts IKP pieauguma prognozi šim gadam – no 3,5% līdz 3,8% (31,36 miljardi eiro 2021. gadā), taču arī tā atpaliek no ES vidējā prognozētā rādītāja – 4,8%.Latvijas valsts parāds aug. 30. jūnijā tas sasniedza jau 13,1 miljardu eiro, no kuriem 10,4 miljardus Latvija ir parādā ārvalstu kreditoriem, 2,7 miljardus – kreditoriem Latvijā (bankām, pensiju fondiem, apdrošināšanas kompānijām). Pārrēķinā uz katru no aptuveni 850 tūkstošiem strādājošo iedzīvotāju tas sastāda 15 500 eiro.2021. gada pirmajā pusē valsts aizņēmās 1,9 m miljardus eiro un izmaksāja 1,4 miljardus par aizņēmumiem, kuru atmaksas termiņš apritējis. Kopš pērnā gada sākuma valsts parāds audzis par 1,8 miljardiem eiro. Patiesībā šo summu var palielināt vēl par 500 miljoniem, jo 30. jūnijā Latvija izvietoja starptautiskajos finanšu tirgos jaunu 7 gadu obligāciju emisiju, kas šajā atskaitē nav pieminētas. Tātad valsts parāds pusotra "kovidgada" laikā audzis vairāk nekā par 2 miljardiem eiro.Mazliet "priecē" fakts, ka, saskaņā ar datiem par pirmo ceturksni, Latvija bija viena no ES valstīm ar mazāko parāda pieaugumu attiecībā pret IKP. Par to liecina Eurostat dati. 2021. gada pirmajā ceturksnī parāds auga par 8,6%, bet Kiprā šis rādītājs sasniedzis 29,5%, Grieķijā – 28,6%, Spānija – 26,2%, Itālijā – 22,1%, Portugālē – 18%. Šī gada pirmajā ceturksnī valsts parāds audzis visās ES valstīs.70% no Latvijas valsts parāda sastādīja vērtspapīri – obligācijas. Lielāko summu par tām nāksies atmaksāt 2023.-2026.gg. apmēram 1,5 miljardus eiro gadā, pēc tam – 2031., 2036. un 2047. gadā. ņemot vērā resursu piesaistīšanas procentu likmes nulles līmenī finanšu tirgos, aizņēmumi Latvijai faktiski nākuši bez maksas. Vēl vairāk, īstermiņa aizņēmumiem fiksēts par negatīvs ienesīgums, proti, kreditori gatavi piemaksāt par to, lai viņu nauda būtu drošībā Latvijā.Priecāties gan būtu pāragri – pasaules ekonomika ir cikliska. Pēc dažiem gadiem Latvija, vēlēdamās pārkreditēties, var saskarties ar citādām procentu likmēm. Atliek atsaukt atmiņā hipotēku krīzi pirms 10 gadiem, kad strauji mainījās kreditēšanas noteikumi un strauji auga procentu likmes. Kas var garantēt, ka nekas tamlīdzīgs negadīsies tagad, taču ne attiecībā pret privātajiem aizņēmējiem, bet ES mērogā? Lielāko daļu budžeta resursu nāksies novirzīt aizņēmumu atmaksāšanai, un tas radīs papildu nodokļu slodzi valsts iedzīvotāju plecos.Vēl vienu problēmu rada arī tas, cik lielā mērā Latvija spēj efektīvi uzturēt savu ekonomiku, izejot no "kovida" krīzes, nerunājot jau par to, ka nav saprotams, cik ilga tā būs. Spriežot pēc cipariem, gads ar Covid-19 valsts budžetam izmaksā apmēram miljardu eiro. Turklāt pagaidām nav manāms, ka no ES saņemtie līdzekļi tiktu ieguldīti ekonomikas attīstībā un biznesa atbalstā. Drīzāk runa ir par atsevišķu nozaru lobēšanu, piemēram, atbalstu celtniecībai, kas jau tagad strādā uz pārkaršanas sliekšņa, kā arī ministriju apetītes tradicionālajai finansēšanai. Ar tādu prioritāti diezin vai valsts ekonomika spēs sekmīgi apkalpot valsts augošās finansiālās saistības.
https://sputniknewslv.com/20210713/miljons-eiro-diena-kreditoriem-rimsevics-par-to-ka-valsts-grimst-parados-17563424.html
https://sputniknewslv.com/20210704/latvija-audze-valsts-paradu-finansejot-pasakumus-pret-covid-19-17446919.html
https://sputniknewslv.com/20210423/Valsts-parads-kapj-pari-malam-cik-pandemija-izmaksajusi-Latvijas-budzetam-15556081.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvijā, ekonomika, pandēmija, valsts parāds, eurostat
latvijā, ekonomika, pandēmija, valsts parāds, eurostat
Katrs strādājošais ir parādā 15000 eiro: valsts parāds pieaug
Valsts kase publicējusi biļetenu par Latvijas valsts parādu šī gada otrajā ceturksnī. Situācija optimismu neiedveš.
RĪGA, 28. jūlijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas konsolidētā budžeta deficīts šī gada pirmajā pusē pārsniedzis 1 miljardu eiro – gandrīz 90% no visam 2021. gadam ieplānotā budžeta deficīta. Jūnijā Finanšu ministrija mazliet uzlaboja valsts IKP pieauguma prognozi šim gadam – no 3,5% līdz 3,8% (31,36 miljardi eiro 2021. gadā), taču arī tā atpaliek no ES vidējā prognozētā rādītāja – 4,8%.
Latvijas valsts parāds aug. 30. jūnijā tas sasniedza jau 13,1 miljardu eiro, no kuriem 10,4 miljardus Latvija ir parādā ārvalstu kreditoriem, 2,7 miljardus – kreditoriem Latvijā (bankām, pensiju fondiem, apdrošināšanas kompānijām). Pārrēķinā uz katru no aptuveni 850 tūkstošiem strādājošo iedzīvotāju tas sastāda 15 500 eiro.
2021. gada pirmajā pusē valsts aizņēmās 1,9 m miljardus eiro un izmaksāja 1,4 miljardus par aizņēmumiem, kuru atmaksas termiņš apritējis. Kopš pērnā gada sākuma valsts parāds audzis par 1,8 miljardiem eiro. Patiesībā šo summu var palielināt vēl par 500 miljoniem, jo 30. jūnijā Latvija izvietoja starptautiskajos finanšu tirgos jaunu 7 gadu obligāciju emisiju, kas šajā atskaitē nav pieminētas. Tātad valsts parāds pusotra "kovidgada" laikā audzis vairāk nekā par 2 miljardiem eiro.
Mazliet "priecē" fakts, ka, saskaņā ar datiem par pirmo ceturksni, Latvija bija viena no ES valstīm ar mazāko parāda pieaugumu attiecībā pret IKP. Par to liecina Eurostat dati. 2021. gada pirmajā ceturksnī parāds auga par 8,6%, bet Kiprā šis rādītājs sasniedzis 29,5%, Grieķijā – 28,6%, Spānija – 26,2%, Itālijā – 22,1%, Portugālē – 18%. Šī gada pirmajā ceturksnī valsts parāds audzis visās ES valstīs.
70% no Latvijas valsts parāda sastādīja vērtspapīri – obligācijas. Lielāko summu par tām nāksies atmaksāt 2023.-2026.gg. apmēram 1,5 miljardus eiro gadā, pēc tam – 2031., 2036. un 2047. gadā. ņemot vērā resursu piesaistīšanas procentu likmes nulles līmenī finanšu tirgos, aizņēmumi Latvijai faktiski nākuši bez maksas. Vēl vairāk, īstermiņa aizņēmumiem fiksēts par negatīvs ienesīgums, proti, kreditori gatavi piemaksāt par to, lai viņu nauda būtu drošībā Latvijā.
Priecāties gan būtu pāragri – pasaules ekonomika ir cikliska. Pēc dažiem gadiem Latvija, vēlēdamās pārkreditēties, var saskarties ar citādām procentu likmēm. Atliek atsaukt atmiņā hipotēku krīzi pirms 10 gadiem, kad strauji mainījās kreditēšanas noteikumi un strauji auga procentu likmes. Kas var garantēt, ka nekas tamlīdzīgs negadīsies tagad, taču ne attiecībā pret privātajiem aizņēmējiem, bet ES mērogā? Lielāko daļu budžeta resursu nāksies novirzīt aizņēmumu atmaksāšanai, un tas radīs papildu nodokļu slodzi valsts iedzīvotāju plecos.
Vēl vienu problēmu rada arī tas, cik lielā mērā Latvija spēj efektīvi uzturēt savu ekonomiku, izejot no "kovida" krīzes, nerunājot jau par to, ka nav saprotams, cik ilga tā būs. Spriežot pēc cipariem, gads ar Covid-19 valsts budžetam izmaksā apmēram miljardu eiro. Turklāt pagaidām nav manāms, ka no ES saņemtie līdzekļi tiktu ieguldīti ekonomikas attīstībā un biznesa atbalstā. Drīzāk runa ir par atsevišķu nozaru lobēšanu, piemēram, atbalstu celtniecībai, kas jau tagad strādā uz pārkaršanas sliekšņa, kā arī ministriju apetītes tradicionālajai finansēšanai. Ar tādu prioritāti diezin vai valsts ekonomika spēs sekmīgi apkalpot valsts augošās finansiālās saistības.
