https://sputniknewslv.com/20210723/krievu-skolu-lieta-ect-ko-atbildeja-latvijas-valdiba-17684310.html
Krievu skolu lieta ECT: ko atbildēja Latvijas valdība
Krievu skolu lieta ECT: ko atbildēja Latvijas valdība
Sputnik Latvija
Tiesvedība ECT par krievu skolu un bērnudārzu reformu Latvijā var noslēgties jau nākamgad. 23.07.2021, Sputnik Latvija
2021-07-23T08:44+0300
2021-07-23T08:44+0300
2021-07-23T08:44+0300
latvijā
latvijā
izglītība
krievu skolas
eiropas cilvēktiesību tiesa
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/94/07/940709_0:0:1280:720_1920x0_80_0_0_e9a59d425676ece22ec9e4c72d31274a.jpg
RĪGA, 23. jūlijs — Sputnik. Latvijas cilvēktiesību komitejas (LCK) līdzpriekšsēdētājs Vladimirs Buzajevs pastāstīja, ko atbildējusi valdība uz ECT pieprasījumu par izglītības reformu mazākumtautību skolās un bērnudārzos. Kā jau vienmēr, runa bija par "okupāciju" un latviešu identitātes aizsardzību.Apstiprinātie Izglītības likuma grozījumi paredz, ka no 2021. gada mācības vidusskolās notiks tikai latviešu valodā, pamatskolās tajā pasniegs 80% priekšmetu, sākumskolā – 50%. Piedevām no pērnā gada 1. septembra latviešu valoda ir vadošā visās pirmsskolas izglītības iestādēs, un tas būtiski ierobežo krievu bērnu iespējas saņemt izglītību dzimtajā valodā.Daudzi vecāki nebija mierā ar bērnu likteni un nolēma cīnīties pret reformu ar prasībām ECT. Uz Strasbūru tika nosūtīts vairāk nekā pusotrs simts triju tipu prasību: pret reformu bērnudārzos, privātskolās un valsts skolās.Martā ECT uzdeva Latvijas valdībai jautājumus prasību kontekstā.Piemēram:1. Vai tiek garantētas tiesības turpināt jau sākto izglītību citās valodās, izņemot valsts valodu?2. Vai krievu valodas lietojuma ierobežojumi apspiež pašu izglītības tiesību būtību vai mazina tās efektivitāti?3. Vai skartas tiesības uz cieņu pret privāto un ģimenes dzīvi?4. Vai ierobežojumi bija paredzami, vai tiem bija leģitīms mērķis un vai bija samērojami mērķi?5. Vai valsts ir līdzsvarojusi dažādu grupu intereses.Līdz 8. jūlijam Latvijas valdība sagatavoja atbildi uz 97 lappusēm.Vladimirs Buzajevs pastāstīja par valdības memorandu ECT."Kā jau tas bija iepriekšējās septiņās LCK uzvarētajās lietās, valdība veidoja vairākas aizsardzības līnijas, - Buzajevs vēstīja savā lapā Facebook. – Piemēram, vispirms valdība apgalvo, ka Konvencija vispār neietver izglītības garantijas citās valodās, izņemot valsts valodu, Konvencija neaizsargā pirmskolas izglītību, virkne iesniedzēju nav izgājuši iekšējās tiesu instances vai (viena gadu veca meitene reģistrēta rindā uz bērnudārzu no dzimšanas brīža) nav pārkāpumu upuri. Visus šos un tālāk minētos argumentus mēs paredzējām jau pirms sūdzību rakstīšanas, un atbildes uz tiem jau iekļautas sūdzību tekstā. Tas zināmā mērā atvieglo mums atbildes memoranda sastādīšanu, kas jāiesniedz līdz 1. septembrim.Valdība turpina arī veco dziesmu par to, ka mācību process klasē "svešvalodā", sak, skarot "citu cilvēku" intereses ārpus skolas, sak, ierobežojumi tiekot ieviesti pakāpeniski saudzējošā režīmā 25 gadu laikā un neparedz nekādu diskrimināciju. Tāpēc mūsu sūdzības esot slikti pamatotas vai, galējā gadījumā, Konvencija nav pārkāpta.Kas attiecas uz faktisko apstākļu izklāstu, valdība sāk ar "okupāciju" un "šausmīgo imigrantu pieplūdumu", lai arī krievu skola Latvijas teritorijā pirms 1940. gada pastāvēja vairāk nekā 150 gadus. Valdība apgalvo, ka "okupācijas" rezultātā visur uzkundzējusies krievu valoda, esot pastāvējusi segregēta skolu sistēma ar mācībām vienīgi krievu valodā. Par to, ka šajā "okupācijas" sistēmā vairāk nekā puse skolēnu mācījusies vienīgi latviešu valodā, bet krievu skolās latviešu valoda bija obligāts priekšmets, valdība, protams, klusē.Valdība nevēlas iekļaut lietas materiālos mūsu iesniegtās ziņas par cietušajām ģimenēm, kurās vecāki (pārsvarā – arī vairākas viņu priekšteču paaudzes) saņēmuši Latvijā izglītību krievu valodā un nebūt nav zaudējuši savu konkurētspēju.Izklāstot starptautisko likumdošanu, kas attiecas uz lietu, valdība iekļāva, piemēram, vairākus pantus no Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību, taču nepiemin 15. pantu, kas paredz valsts pienākumu nodrošināt minoritāšu dalību lēmumos par jautājumiem, kas tās skar. Tā, protams, nav kļūda, tā ir pozīcija. Pieņemot "reformu 2018", kā norādīts mūsu prasībās, visi minoritāšu ierosinājumi tika noraidīti, viņu masveida demonstrācijas – ignorētas. Starp pieteicējiem ir četru bērnu māmiņa, pret kuru Drošības policija divus gadus turpināja krimināllietu par dalību Latvijas vecāku sapulcē 2018. gada martā".Buzajevs norādīja, ka līdz 1. septembrim jāsagatavo atbilde uz valdības memorandu."Pēc tādas sarakstes rezultātiem tiesa pieņem lēmumu, parasti – rakstiskā procesā. Iespējams, šis atbildes memorands izrādīsies mūsu pēdējais vārds," pastāstīja Buzajevs.Viņš pauda cerību, ka lēmums tiks pieņemts jau nākamgad, "kad izdzīvojušie krievu pedagogi vēl nebūs paspējuši aizmirst, kā mācīt krievu valodā"."Kā jau tas bija iepriekšējās septiņās LCK uzvarētajās lietās, valdība veidoja vairākas aizsardzības līnijas, - Buzajevs vēstīja savā lapā Facebook. – Piemēram, vispirms valdība apgalvo, ka Konvencija vispār neietver izglītības garantijas citās valodās, izņemot valsts valodu, Konvencija neaizsargā pirmsskolas izglītību, virkne iesniedzēju nav izgājuši iekšējās tiesu instances vai (viena gadu veca meitene reģistrēta rindā uz bērnudārzu no dzimšanas brīža) nav pārkāpumu upuri. Visus šos un tālāk minētos argumentus mēs paredzējām jau pirms sūdzību rakstīšanas, un atbildes uz tiem jau iekļautas sūdzību tekstā. Tas zināmā mērā atvieglo mums atbildes memoranda sastādīšanu, kas jāiesniedz līdz 1. septembrim.
https://sputniknewslv.com/20201026/Latvija-paradijusies-bezmaksas-izglitiba-krievu-valoda-14568605.html
https://sputniknewslv.com/20191227/Musu-berni-ir-aprobezoti-bernu-vecaki-salidzinaja-izglitibu-Latvija-Krievija-12974519.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvijā, izglītība, krievu skolas, eiropas cilvēktiesību tiesa
latvijā, izglītība, krievu skolas, eiropas cilvēktiesību tiesa
Krievu skolu lieta ECT: ko atbildēja Latvijas valdība
Tiesvedība ECT par krievu skolu un bērnudārzu reformu Latvijā var noslēgties jau nākamgad.
RĪGA, 23. jūlijs — Sputnik. Latvijas cilvēktiesību komitejas (LCK) līdzpriekšsēdētājs Vladimirs Buzajevs pastāstīja, ko atbildējusi valdība uz ECT pieprasījumu par izglītības reformu mazākumtautību skolās un bērnudārzos. Kā jau vienmēr, runa bija par "okupāciju" un latviešu identitātes aizsardzību.
Apstiprinātie Izglītības likuma grozījumi paredz, ka no 2021. gada mācības vidusskolās notiks tikai latviešu valodā, pamatskolās tajā pasniegs 80% priekšmetu, sākumskolā – 50%. Piedevām no pērnā gada 1. septembra latviešu valoda ir vadošā visās pirmsskolas izglītības iestādēs, un tas būtiski ierobežo krievu bērnu iespējas saņemt izglītību dzimtajā valodā.
Daudzi vecāki nebija mierā ar bērnu likteni un nolēma cīnīties pret reformu ar prasībām ECT. Uz Strasbūru tika nosūtīts vairāk nekā pusotrs simts triju tipu prasību: pret reformu bērnudārzos, privātskolās un valsts skolās.
Martā ECT uzdeva Latvijas valdībai jautājumus prasību kontekstā.
1. Vai tiek garantētas tiesības turpināt jau sākto izglītību citās valodās, izņemot valsts valodu?
2. Vai krievu valodas lietojuma ierobežojumi apspiež pašu izglītības tiesību būtību vai mazina tās efektivitāti?
3. Vai skartas tiesības uz cieņu pret privāto un ģimenes dzīvi?
4. Vai ierobežojumi bija paredzami, vai tiem bija leģitīms mērķis un vai bija samērojami mērķi?
5. Vai valsts ir līdzsvarojusi dažādu grupu intereses.
Līdz 8. jūlijam Latvijas valdība sagatavoja atbildi uz 97 lappusēm.
Vladimirs Buzajevs pastāstīja par valdības memorandu ECT.
"Kā jau tas bija iepriekšējās septiņās LCK uzvarētajās lietās, valdība veidoja vairākas aizsardzības līnijas, - Buzajevs vēstīja savā lapā Facebook. – Piemēram, vispirms valdība apgalvo, ka Konvencija vispār neietver izglītības garantijas citās valodās, izņemot valsts valodu, Konvencija neaizsargā pirmskolas izglītību, virkne iesniedzēju nav izgājuši iekšējās tiesu instances vai (viena gadu veca meitene reģistrēta rindā uz bērnudārzu no dzimšanas brīža) nav pārkāpumu upuri. Visus šos un tālāk minētos argumentus mēs paredzējām jau pirms sūdzību rakstīšanas, un atbildes uz tiem jau iekļautas sūdzību tekstā. Tas zināmā mērā atvieglo mums atbildes memoranda sastādīšanu, kas jāiesniedz līdz 1. septembrim.
Valdība turpina arī veco dziesmu par to, ka mācību process klasē "svešvalodā", sak, skarot "citu cilvēku" intereses ārpus skolas, sak, ierobežojumi tiekot ieviesti pakāpeniski saudzējošā režīmā 25 gadu laikā un neparedz nekādu diskrimināciju. Tāpēc mūsu sūdzības esot slikti pamatotas vai, galējā gadījumā, Konvencija nav pārkāpta.
Kas attiecas uz faktisko apstākļu izklāstu, valdība sāk ar "okupāciju" un "šausmīgo imigrantu pieplūdumu", lai arī krievu skola Latvijas teritorijā pirms 1940. gada pastāvēja vairāk nekā 150 gadus. Valdība apgalvo, ka "okupācijas" rezultātā visur uzkundzējusies krievu valoda, esot pastāvējusi segregēta skolu sistēma ar mācībām vienīgi krievu valodā. Par to, ka šajā "okupācijas" sistēmā vairāk nekā puse skolēnu mācījusies vienīgi latviešu valodā, bet krievu skolās latviešu valoda bija obligāts priekšmets, valdība, protams, klusē.
Valdība nevēlas iekļaut lietas materiālos mūsu iesniegtās ziņas par cietušajām ģimenēm, kurās vecāki (pārsvarā – arī vairākas viņu priekšteču paaudzes) saņēmuši Latvijā izglītību krievu valodā un nebūt nav zaudējuši savu konkurētspēju.
Izklāstot starptautisko likumdošanu, kas attiecas uz lietu, valdība iekļāva, piemēram, vairākus pantus no Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību, taču nepiemin 15. pantu, kas paredz valsts pienākumu nodrošināt minoritāšu dalību lēmumos par jautājumiem, kas tās skar. Tā, protams, nav kļūda, tā ir pozīcija. Pieņemot "reformu 2018", kā norādīts mūsu prasībās, visi minoritāšu ierosinājumi tika noraidīti, viņu masveida demonstrācijas – ignorētas. Starp pieteicējiem ir četru bērnu māmiņa, pret kuru Drošības policija divus gadus turpināja krimināllietu par dalību Latvijas vecāku sapulcē 2018. gada martā".
Buzajevs norādīja, ka līdz 1. septembrim jāsagatavo atbilde uz valdības memorandu.
"Pēc tādas sarakstes rezultātiem tiesa pieņem lēmumu, parasti – rakstiskā procesā. Iespējams, šis atbildes memorands izrādīsies mūsu pēdējais vārds," pastāstīja Buzajevs.
Viņš pauda cerību, ka lēmums tiks pieņemts jau nākamgad, "kad izdzīvojušie krievu pedagogi vēl nebūs paspējuši aizmirst, kā mācīt krievu valodā".
"Kā jau tas bija iepriekšējās septiņās LCK uzvarētajās lietās, valdība veidoja vairākas aizsardzības līnijas, - Buzajevs vēstīja savā lapā Facebook. – Piemēram, vispirms valdība apgalvo, ka Konvencija vispār neietver izglītības garantijas citās valodās, izņemot valsts valodu, Konvencija neaizsargā pirmsskolas izglītību, virkne iesniedzēju nav izgājuši iekšējās tiesu instances vai (viena gadu veca meitene reģistrēta rindā uz bērnudārzu no dzimšanas brīža) nav pārkāpumu upuri. Visus šos un tālāk minētos argumentus mēs paredzējām jau pirms sūdzību rakstīšanas, un atbildes uz tiem jau iekļautas sūdzību tekstā. Tas zināmā mērā atvieglo mums atbildes memoranda sastādīšanu, kas jāiesniedz līdz 1. septembrim.
