https://sputniknewslv.com/20210716/visas-pazimes-bija-nato-pienemusi-lemumu-par-melno-juru-17602527.html
"Visas pazīmes bija": NATO pieņēmusi lēmumu par Melno jūru
"Visas pazīmes bija": NATO pieņēmusi lēmumu par Melno jūru
Sputnik Latvija
Britānijai un citām NATO valstīm tagad ir svarīgi uzturēt konfliktu ar Krieviju. Tāpēc tās turpinās provokācijas Melnajā jūrā, un iebrukumi Krievijas... 16.07.2021, Sputnik Latvija
2021-07-16T11:37+0300
2021-07-16T11:37+0300
2021-07-16T11:37+0300
viedoklis
nato
provokācija
flote
agresija
melnā jūra
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/07/17492342_0:52:1000:615_1920x0_80_0_0_9f9172d6f66b833c4c5e3ab2ff65c264.jpg
Robežu pārkāpumi, Krievijai naidīgas mācības un militāra palīdzība sabiedrotajiem – incidentam ar britu eskadras kuģi pie Fiolenta raga sekoja nevis atvainošanās, bet gan jauni draudi. NATO skaidri liek saprast: no Melnās jūras alianse neaizies. Vēl vairāk, militārā klātbūtne pieaugs un provokācijas pie Krievijas teritoriālajiem ūdeņiem turpināsies. Par Ziemeļatlantijas alianses plāniem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs. Solījumi no tribīnēm NATO ģenerālsekretāra speciālais pārstāvis Dienvidkaukāza un Centrālāzijas valstu lietās Džeimss Apaturajs apliecināja: alianse paliks Melnās jūras reģionā, lai atbalstītu sabiedrotos un partnerus. "NATO ir skaidra pozīcija, kad runa ir par kuģošanas brīvību un to, ka Krima – tā ir Ukraina, nevis Krievija. Incidenta (ar eskadras kuģi "Defender" – red.) laikā NATO sabiedrotie demonstrēja apņemšanos aizsargāt šos principus," teica Apaturajs. Savukārt Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs apliecināja, ka britu kara kuģi "turpinās ieiet Ukrainas teritoriālajos ūdeņos". Maršrutu, ko izmantoja pārkāpējs, viņš nosauca par īsāko starptautisko ceļu no Odesas uz Batumi Gruzijā. "Mums ir visas tiesības netraucēti iziet cauri Ukrainas teritoriālajiem ūdeņiem saskaņā ar starptautiskajām normām. Mēs turpināsim rīkoties tāpat," uzsvēra politiķis. Acīmredzot, Krievija var gaidīt tālākas provokācijas no NATO valstu jūras spēku puses. Tomēr Kremļa atbilde uz Rāba izteicieniem sekoja aši – prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzīmēja, ka Maskava veiks visus pasākumus valsts jūras robežu nesankcionēta pārkāpuma gadījumā. Un piebilda: efektīvākais paņēmiens, kā izvairīties no tādiem incidentiem, - vienkārši neko nepārkāpt. Starp citu, nākamajā dienā pēc britu kuģa tā "varoņdarbu" mēģināja atkārtot holandieši. Saskaņā ar Krievijas AM informāciju, Nīderlandes JKS fregate "Evertsen" neitrālajos ūdeņos mainīja kursu un devās Kerčas šauruma virzienā. Ar mērķi novērst robežas pārkāpumu, tā tuvumā nolidoja Krievijas GKS lidmašīnas. Holandieši sūdzējās, ka iznīcinātāji vairākas stundas "imitējuši uzbrukumus", "nolidoja ļoti zemu un tuvu". Turklāt viņi apgalvoja, ka redzējuši uz lidmašīnām "gaiss-virsma" tipa bumbas un raķetes Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs uzskata, ka Britānijai un citām NATO valstīm tagad ir svarīgi uzturēt konfliktu ar Krieviju. Tāpēc tās turpinās provokācijas Melnajā jūrā, un iebrukumi Krievijas teritoriālajos ūdeņos kļūs regulāri. Pie tam starp pārkāpējiem var kļūt ne tikai atsevišķi kuģi, bet pat karavānas no vairākiem vimpeļiem. Uzticami draugi Jāpiebilst, ka pēdējos gados NATO klātbūtne Melnās jūras reģionā manāmi augusi. Alianses kuģi apskaužami regulāri organizē dažāda formāta mācības, turklāt pretinieka lomā parasti ir Krievija. Par NATO tuvākajiem sabiedrotajiem kļuvušas Gruzija un Ukraina, kuru rīcībā pilnvērtīgas kara flotes nav. Kā zināms, Gruzijas JKS vairs neeksistē pēc konflikta 2008. gadā. Zināmā mērā cīņas spējīga ir tikai Krasta apsardze, kurā iekļauts flotes personālsastāvs un daži kuteri. Aculiecinieki stāsta, ka operācijā ar mērķi piespiest Gruziju ieturēt mieru, Krievijas Aizsardzības ministrijas speciālo uzdevumu vienības uzspridzināja visus kuterus un kuģus Poti ostā ar militāro marķējumu. Dažus vimpeļus Krievijas jūrnieki likvidēja cīņā pie Abhāzijas krastiem izsludinātajā drošības zonā. Akvatoriju patrulēja divi lielie desanta kuģi un divi mazie raķešu kuģi no Melnās jūras flotes. Tie identificēja Gruzijas militāro kuteru grupu. Tā pārkāpa jūras robežu un tuvojās. Divi gruzīnu kuteri tika nogremdēti ar pretkuģu raķetēm, pārējie metās prom. Patlaban NATO, it īpaši ASV, pūlas reanimēt Gruzijas floti. Piemēram, Turcija nodeva Tbilisi ātrgaitas patruļas kuteri, amerikāņi palīdzēja atjaunot un modernizēt vēl divus un uzdāvināja Gruzijai pāri norakstītu Krasta apsardzes kuģu. Piedevām Vašingtona atvēlēja dažus miljonus dolāru citu "peldlīdzekļu" remontam. NATO jūrnieki bieži apmeklē Gruzijas ostas tā saucamo drošības atbalsta un partnerības stiprināšanas akciju ietvaros. Periodiski notiek kopīgas mācības. Piemēram, maijā sardzes kuģis "Hamilton" un Gruzijas Krasta apsardzes kuteri izpildīja dažus mācību uzdevumus. Bēdīgs ir arī Ukrainas flotes stāvoklis. 2014. gadā nelielie JKS palika gandrīz bez cīņasspējīgiem kuģiem. Aplēses liecina, ka zaudēti apmēram 80% potenciāla. Tagad Ukrainas JKS ir apmēram 30 kuģi, tomēr iziet jūrā var tikai daži. Lielākajai daļai nedarbojas dzinēji, radiolokācijas stacijas un bruņojuma sistēmas. Ukrainas JKS no NATO saņem lielāku atbalstu nekā gruzīni. Amerikāņi apsolījuši papildināt sabiedroto floti ar 16 patruļas kuteriem "Mark VI" un pāris lietotiem "Island" klases kuteriem. Angļi izstrādājuši veselu programmu Ukrainas JKS karavīru mācībām: viņi apgūs navigāciju, operatīvo plānošanu, jūras izlūkošanu, šaušanu un cīņu par kuģu dzīvotspēju. Nesen Kijeva un Londona parakstīja memorandu par militārās sadarbības stiprināšanu, kuras ietvaros briti plāno būvēt divas bāzes Melnās un Azovas jūras krastā. Domājams, tajās NATO varēs dislocēt kara kuģus pretēji Montrē konvencijai. Piedevām ukraiņiem palīdzēs ar jaunu kuģu būvi un esošo modernizāciju. Adekvāta atbilde Šobrīd galvenais spēks reģionā tomēr ir Krievijas Melnās jūras flote. Pēdējos gados grupējums kardināli pārveidojies un tagad ir viens no mūsdienīgākajiem un cīņasspējīgākajiem Jūras kara flotē. Tajā ir apmēram 260 kuģi, kuteri, zemūdenes un sagādes kuģi. Flotē ir apmēram 70 kuģi, ieskaitot flagmani – raķešu kreiseri "Moskva", kas paredzēts aviācijas bāzes grupu likvidācijai. Tas spēj tikt galā praktiski ar jebkuru mērķi jūrā. Kuģis tiek ekspluatēts kopš 80. gadiem, nesen modernizēts, tāpēc to iespējams efektīvi ekspluatēt vēl vairākus desmitus gadu. Melnās jūras flote pirmā JKF saņēma jaunās un klusākās pasaulē dīzeļzemūdenes "Varshavyanka". Sešas zemūdenes regulāri seko NATO JKS darbībām Melnajā jūrā, kā arī apmeklē Vidusjūru. Flotes bijušais komandieris admirālis Vladimirs Komojedovs atgādināja, ka tikai pirms 20 gadiem stāvoklis bija citāds: cīņas spējas ziņā grupējums bija gandrīz pieckārt vājāks nekā Turcijas flote, ja reģionā iegāja NATO grupējumi no Vidusjūras, to pārspēks bija desmit, pat divdesmit reizes lielāks. 2016. gadā Melnās jūras flote saņema mūsdienīgas daudzfunkcionālas fregates, bruņotas ar spārnotajām raķetēm "Kalibr", patruļas un mazos raķešu kuģus. Vārdu sakot, Melnās jūras flote atradīsies iespējas atbildēt uz jebkādām alianses provokācijām.
https://sputniknewslv.com/20210703/macibas-sea-breeze-2021-lielas-konfrontacijas-pazobele-17440765.html
https://sputniknewslv.com/20210707/labak-nelist-kf-arlietu-ministrija-versas-pie-provokaciju-cienitajiem-rietumos-17483083.html
https://sputniknewslv.com/20210711/sea-breeze-2021-galvenais-iznakums-krievija-izmaitajusi-asv-un-nato-macibu-legendu-17539183.html
melnā jūra
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
nato, provokācija, flote, agresija, melnā jūra
nato, provokācija, flote, agresija, melnā jūra
"Visas pazīmes bija": NATO pieņēmusi lēmumu par Melno jūru
Britānijai un citām NATO valstīm tagad ir svarīgi uzturēt konfliktu ar Krieviju. Tāpēc tās turpinās provokācijas Melnajā jūrā, un iebrukumi Krievijas teritoriālajos ūdeņos kļūs regulāri.
Robežu pārkāpumi, Krievijai naidīgas mācības un militāra palīdzība sabiedrotajiem – incidentam ar britu eskadras kuģi pie Fiolenta raga sekoja nevis atvainošanās, bet gan jauni draudi. NATO skaidri liek saprast: no Melnās jūras alianse neaizies. Vēl vairāk, militārā klātbūtne pieaugs un provokācijas pie Krievijas teritoriālajiem ūdeņiem turpināsies. Par Ziemeļatlantijas alianses plāniem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs. NATO ģenerālsekretāra speciālais pārstāvis Dienvidkaukāza un Centrālāzijas valstu lietās Džeimss Apaturajs
apliecināja: alianse paliks Melnās jūras reģionā, lai atbalstītu sabiedrotos un partnerus. "NATO ir skaidra pozīcija, kad runa ir par kuģošanas brīvību un to, ka Krima – tā ir Ukraina, nevis Krievija. Incidenta (ar eskadras kuģi "Defender" – red.) laikā NATO sabiedrotie demonstrēja apņemšanos aizsargāt šos principus," teica Apaturajs.
Savukārt Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs apliecināja, ka britu kara kuģi "turpinās ieiet Ukrainas teritoriālajos ūdeņos". Maršrutu, ko izmantoja pārkāpējs, viņš nosauca par īsāko starptautisko ceļu no Odesas uz Batumi Gruzijā.
"Mums ir visas tiesības netraucēti iziet cauri Ukrainas teritoriālajiem ūdeņiem saskaņā ar starptautiskajām normām. Mēs turpināsim rīkoties tāpat," uzsvēra politiķis.
Acīmredzot, Krievija var gaidīt tālākas provokācijas no NATO valstu jūras spēku puses. Tomēr Kremļa atbilde uz Rāba izteicieniem sekoja aši – prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzīmēja, ka Maskava veiks visus pasākumus valsts jūras robežu nesankcionēta pārkāpuma gadījumā. Un piebilda: efektīvākais paņēmiens, kā izvairīties no tādiem incidentiem, - vienkārši neko nepārkāpt.
Starp citu, nākamajā dienā pēc britu kuģa tā "varoņdarbu" mēģināja atkārtot holandieši. Saskaņā ar Krievijas AM informāciju, Nīderlandes JKS fregate "Evertsen" neitrālajos ūdeņos mainīja kursu un devās Kerčas šauruma virzienā. Ar mērķi novērst robežas pārkāpumu, tā tuvumā nolidoja Krievijas GKS lidmašīnas.
Holandieši sūdzējās, ka iznīcinātāji vairākas stundas "imitējuši uzbrukumus", "nolidoja ļoti zemu un tuvu". Turklāt viņi apgalvoja, ka redzējuši uz lidmašīnām "gaiss-virsma" tipa bumbas un raķetes
Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs uzskata, ka Britānijai un citām NATO valstīm tagad ir svarīgi uzturēt konfliktu ar Krieviju. Tāpēc tās turpinās provokācijas Melnajā jūrā, un iebrukumi Krievijas teritoriālajos ūdeņos kļūs regulāri. Pie tam starp pārkāpējiem var kļūt ne tikai atsevišķi kuģi, bet pat karavānas no vairākiem vimpeļiem.
"Īpaši aktīvi viņi būs tā saucamajā valsts ievainojamības periodā – parasti runa ir par 90 dienām līdz nozīmīgiem notikumiem valstī. Šajā gadījumā – līdz Valsts domes vēlēšanām septembrī. Patlaban rit pilnvērtīgs mentālais un informatīvais hibrīdkarš," paskaidroja Sudakovs.
Jāpiebilst, ka pēdējos gados NATO klātbūtne Melnās jūras reģionā manāmi augusi. Alianses kuģi apskaužami regulāri organizē dažāda formāta mācības, turklāt pretinieka lomā parasti ir Krievija. Par NATO tuvākajiem sabiedrotajiem kļuvušas Gruzija un Ukraina, kuru rīcībā pilnvērtīgas kara flotes nav.
Kā zināms, Gruzijas JKS vairs neeksistē pēc konflikta 2008. gadā. Zināmā mērā cīņas spējīga ir tikai Krasta apsardze, kurā iekļauts flotes personālsastāvs un daži kuteri. Aculiecinieki stāsta, ka operācijā ar mērķi piespiest Gruziju ieturēt mieru, Krievijas Aizsardzības ministrijas speciālo uzdevumu vienības uzspridzināja visus kuterus un kuģus Poti ostā ar militāro marķējumu.
Dažus vimpeļus Krievijas jūrnieki likvidēja cīņā pie Abhāzijas krastiem izsludinātajā drošības zonā. Akvatoriju patrulēja divi lielie desanta kuģi un divi mazie raķešu kuģi no Melnās jūras flotes. Tie identificēja Gruzijas militāro kuteru grupu. Tā pārkāpa jūras robežu un tuvojās. Divi gruzīnu kuteri tika nogremdēti ar pretkuģu raķetēm, pārējie metās prom.
Patlaban NATO, it īpaši ASV, pūlas reanimēt Gruzijas floti. Piemēram, Turcija nodeva Tbilisi ātrgaitas patruļas kuteri, amerikāņi palīdzēja atjaunot un modernizēt vēl divus un uzdāvināja Gruzijai pāri norakstītu Krasta apsardzes kuģu.
Piedevām Vašingtona atvēlēja dažus miljonus dolāru citu "peldlīdzekļu" remontam.
NATO jūrnieki bieži apmeklē Gruzijas ostas tā saucamo drošības atbalsta un partnerības stiprināšanas akciju ietvaros. Periodiski notiek kopīgas mācības. Piemēram, maijā sardzes kuģis "Hamilton" un Gruzijas Krasta apsardzes kuteri izpildīja dažus mācību uzdevumus.
Bēdīgs ir arī Ukrainas flotes stāvoklis. 2014. gadā nelielie JKS palika gandrīz bez cīņasspējīgiem kuģiem. Aplēses liecina, ka zaudēti apmēram 80% potenciāla.
Tagad Ukrainas JKS ir apmēram 30 kuģi, tomēr iziet jūrā var tikai daži. Lielākajai daļai nedarbojas dzinēji, radiolokācijas stacijas un bruņojuma sistēmas.
Ukrainas JKS no NATO saņem lielāku atbalstu nekā gruzīni. Amerikāņi apsolījuši papildināt sabiedroto floti ar 16 patruļas kuteriem "Mark VI" un pāris lietotiem "Island" klases kuteriem. Angļi izstrādājuši veselu programmu Ukrainas JKS karavīru mācībām: viņi apgūs navigāciju, operatīvo plānošanu, jūras izlūkošanu, šaušanu un cīņu par kuģu dzīvotspēju.
Nesen Kijeva un Londona parakstīja memorandu par militārās sadarbības stiprināšanu, kuras ietvaros briti plāno būvēt divas bāzes Melnās un Azovas jūras krastā. Domājams, tajās NATO varēs dislocēt kara kuģus pretēji Montrē konvencijai. Piedevām ukraiņiem palīdzēs ar jaunu kuģu būvi un esošo modernizāciju.
Šobrīd galvenais spēks reģionā tomēr ir Krievijas Melnās jūras flote. Pēdējos gados grupējums kardināli pārveidojies un tagad ir viens no mūsdienīgākajiem un cīņasspējīgākajiem Jūras kara flotē.
Tajā ir apmēram 260 kuģi, kuteri, zemūdenes un sagādes kuģi. Flotē ir apmēram 70 kuģi, ieskaitot flagmani – raķešu kreiseri "Moskva", kas paredzēts aviācijas bāzes grupu likvidācijai. Tas spēj tikt galā praktiski ar jebkuru mērķi jūrā. Kuģis tiek ekspluatēts kopš 80. gadiem, nesen modernizēts, tāpēc to iespējams efektīvi ekspluatēt vēl vairākus desmitus gadu.
Melnās jūras flote pirmā JKF saņēma jaunās un klusākās pasaulē dīzeļzemūdenes "Varshavyanka". Sešas zemūdenes regulāri seko NATO JKS darbībām Melnajā jūrā, kā arī apmeklē Vidusjūru.
Flotes bijušais komandieris admirālis Vladimirs Komojedovs atgādināja, ka tikai pirms 20 gadiem stāvoklis bija citāds: cīņas spējas ziņā grupējums bija gandrīz pieckārt vājāks nekā Turcijas flote, ja reģionā iegāja NATO grupējumi no Vidusjūras, to pārspēks bija desmit, pat divdesmit reizes lielāks.
"Kad mani iecēla postenī, flotē bija pusotra zemūdene – viena "Varshavyanka" un viens 641. projekta kuģis remontā. Tagad zemūdeņu skaits ir pietiekams, tās ir pavisam citādi bruņotas, spēj risināt ne tikai taktiskos, bet arī operatīvi stratēģiskos uzdevumus," uzsvēra admirālis.
2016. gadā Melnās jūras flote saņema mūsdienīgas daudzfunkcionālas fregates, bruņotas ar spārnotajām raķetēm "Kalibr", patruļas un mazos raķešu kuģus. Vārdu sakot, Melnās jūras flote atradīsies iespējas atbildēt uz jebkādām alianses provokācijām.
