Viedoklis

Amerikāņi "piespēlējuši" Afganistānu Krievijai?

© AP Photo / UncreditedБоевики радикального движения "Талибан" в Афганистане
Боевики радикального движения Талибан в Афганистане
 - Sputnik Latvija, 1920, 09.07.2021
Amerikaņi pametuši Bagramu, lielāko bāzi Afganistānā, un rietumu spēku izvešana sasniegusi fināla stadiju.
ASV Neatkarības dienas priekšvakarā valstī palika mazliet vairāk nekā tūkstoš amerikāņu kareivju, kuri rūpējās par Kabulas lidostas un vēstniecības apsardzi, portālā RIA Novosti pastāstīja Pjotrs Akopovs.
Tomēr vienošanās ar talibiem paredz, ka amerikāņiem jāizved visi kareivji – pārkāpuma rezultātā tiks lauzti līguma noteikumi. Tātad līdz 11. septembrim amerikāņiem un visiem pārējiem rietumvalstu kareivjiem ir jāaiziet. Palikt (pareizāk sakot, atgriezties) var tikai turki: ASV viņus lūdz (kā musulmaņus, kuri talibiem nerada tādu nepatiku kā Rietumu "krustneši") apsargāt Kabulas lidostas drošību, proti, kontrolēt to pilsoņu kara pārņemtajā valstī gadījumam, ja Kabulas valdībai būs vajadzīga ārkārtas palīdzība, - nav zināma pat tās tuvākā nākotne, amerikāņu specdienesti nav pārliecināti, vai tā noturēsies līdz gada beigām.
Radikālās kustības Taliban kaujinieki Afganistānā
 - Sputnik Latvija, 1920, 29.06.2021
Viedoklis
"Amerikāņi aiziet, pasaule drīz nodrebēs": kas sācies Afganistānā
Jau tagad Vašingtona cenšas vienoties ar vairāku Vidusāzijas valstu valdībām par pagaidu patvērumu tūkstošiem afgāņu, kuri palīdzēja amerikāņiem. Tātad ASV vēlas, lai Tadžikistāna, Kazahstāna un Uzbekistāna izmitinātu aptuveni deviņus tūkstošus kolaboracionistu, kurus paši amerikāņi savās mājās redzēt nevēlas. Pēc tam viņi varbūt saņems ASV vīzas vai uzturēšanās atļaujas. Vai nesaņems. Domājams, Vidusāzijas valstis šos cilvēkus uzņems, tāpat kā jau tagad uzņem afgāņu robežsargus, kuri bēg uz Tadžikistānu un Uzbekisktānu no talibu sagrābtajām pierobežas zonām. Tomēr tagad visai Vidusāzijai un Krievijai svarīgākais šķiet, kas notiks ar Afganistānu tālāk un kā ietekmēt situāciju.
Afganistānas nākotne ir miglaina, tā nav nekāda metafora. Pēc 20 gadus ilgās ASV okupācijas un vairāk nekā 40 gadus ilgā pilsoņu kara skaidrs ir tikai viens: vara Kabulā drīz mainīsies. Afgāņiem pašiem ir jāpārvalda sava valsts, taču tajā sakrājusies tāda pretrunu un problēmu kaudze, ka nevienam nav vienotas un mierīgas Afganistānas formulas receptes.
Kalnainās valsts sarežģītā nacionālā un cilšu iekārta līdz ar ārvalstu okupācijas sekām nav labākie iekšējā dialoga nosacījumi. Ideālos apstākļos Afganistānai vajadzētu būt federatīvai un neitrālai, ar koalīcijas valdību priekšgalā, tomēr šiem nolūkiem būs vajadzīgi gan pašu afgāņu, gan ārējo spēku milzīgs darbs un pacietība.
Jā, arī ārējie spēki būs, jo paši afgāņi vienoties nespēs. Ne tāpēc, ka viņi būtu atradinājušies no patstāvības vai ienīstu viens otru, - tāpēc, ka Afganistāna ir pārlieku svarīga kaimiņvalstīm, lai tās varētu atteikties no dalības darbā pie tās nākotnes. Šo valstu vidū ir svarīgi reģionālie un pasaules spēles dalībnieki – Ķīna, Pakistāna, Indija, Irāna. Un, protams, Krievija, kuras acīs Afganistānas nākotnei ir principiāla nozīme.
ASV karaspēks Afganistānas dienvidrietumos
 - Sputnik Latvija, 1920, 29.06.2021
Viedoklis
Verdošais afgāņu katls var līt pāri malām – Centrāzijā
Krievijai ir nopietna ietekme Afganistānā un piedevām – atbildība par Vidusāzijas drošību. Tomēr vajag pareizi saprast notiekošo, lai ietekmētu nākotni. Patlaban pat šajā ziņā klājas grūti.
Amerikāņi pamet Afganistānu, lai uzlaistu gaisā Vidusāziju un aizdedzinātu Krieviju no dienvidiem – tāds priekšstats Krievijā ir bieži sadzirdams. Labi, varbūt viņi aiziet cita iemesla dēļ, tomēr sekas būs katastrofālas Vidusāzijai, saka citi. Uzbekistāna un Tadžikistāna liesmos afgāņu tadžiku un uzbeku centienu dēļ! Jāaptur liesmas jau uz Afganistānas robežas ar Tadžikistānu un Uzbekistānu! Nē, nepaspēsim, viss pagalam – nu jau jānostiprina robeža ar Kazahstānu!
Paniskie "pareģojumi" ir tikpat ļauni kā bravūra. Amerikāņu gāztie, taču ne uzvarētie (tas nebija iespējams) talibi patiešām drīz valdīs Kabulā – vai nu mierīgi, koalīcijas valdības sastāvā, vai (ja tagadējā valdība spītīgi nevēlēsies atdot varu) vienpersoniski, pēc militāras uzvaras. Pie tam viņiem neizdosies vienā rāvienā kontrolēt visu Afganistānu. Viņi vienosies ar pašvaldībām, provincēm un ciltīm (it īpaši tadžiku, uzbeku un hazāriešu dzīves vietās). Nekāda ekspansija uz ziemeļiem talibiem (pēc tautības – puštuniem) nav vajadzīga, viņiem jātiek galā ar savu valsti, un viņi to jau apliecina.
Atsevišķas vietējās vienības, kas zvērējušas uzticību ISIS* vai "Al Kaidai"* talibus apdraud tikpat lielā mērā, kā tagadējo valdību, un viņi centīsies tās likvidēt. Ja vienības mēģinās izrauties uz ziemeļiem, uz Vidusāzijas republikām, ar viņiem cīnīsies tadžiku un uzbeku (piedevām ir arī Turkmenistānas robeža) karavīri. Protams, ar Krievijas palīdzību, kas pastiprinās savas armijas bāzes reģionā un piegādās bruņojumu sabiedrotajiem.
Армия США во время учений - Sputnik Latvija, 1920, 08.06.2021
Pentagons atdod "Bagramas" aviobāzi: vai sabiedrotie paspēs pamest Afganistānu?
Bet tāds jau ir amerikāņu "viltīgais plāns" – ievilināt Krieviju Afganistānā! Vispirms krievus ievilks cīņās uz rtobežas, pēc tam nemanāmi parādīsies jauns bruņoto spēku "ierobežotais kontingents" Afganistānā. Jā, arī tādi pareģojumi skan, tomēr jābūt totālam profānam Krievijas ārpolitikas jautājumos, lai pieļautu pat minimālas tāda scenārija izredzes.
Arī tādu amerikāņu aprēķinu riskam ticēt ir grūti, lai arī anglosakši, protams, ar prieku sarīkotu Krievijai lielu slazdu Vidusāzijā. Tikai tādu iespēju viņiem tagad nav. Un nevajag amerikāņus uzskatīt par ģeniāliem manipulatoriem un viltīgu plānu režisoriem. Galu galā, pat viņu aiziešanas apstākļi liecina par pretējo: ietekme reģionā ir kardināli sabrukusi.
Nē, runa nav par to, ka viņi nespēj nostiprināties Kirgīzijā vai Uzbekistānā – šīm valstīm bija svarīga vieta Krievijas militārajā un ģeopolitiskajā orbītā pat tad, kad tās piešķīra bāzes amerikāņiem Afganistānas kampaņas vajadzībām. Kara gados amerikāņi ir gandrīz zaudējuši Pakistānu (kodolvalsti, vienu no lielākajām musulmaņu valstīm pasaulē), kas nesen kļuva par Krievijas un Ķīnas ŠSO locekli. Vai arī tas bija ASV viltīgais plāns situācijas destabilizācijai Vidusāzijā? Neko nepanākt, aiziet zaudēt tuvāko sabiedroto kaimiņvalstī?
Protams, destabilizācija Vidusāzijā ir iespējama – pēcpadomju republikām ir liels skaits iekšējo problēmu, ir pierobežu strīdi, ir konflikti. Tomēr nevajag par augstu vērtēt Afganistānas problēmu ietekmi uz šo valstu drošību – tās visas ir Krievijas militāri politiskajā paspārnē, kas neplāno jaunu karagājienu uz Afagnistānu, taču var parūpēties par savu sabiedroto drošību, ja Afganistānas ugunsgrēka dzirkstis pārlietu spēcīgi lidos pāri robežām.
Армия США во время учений - Sputnik Latvija, 1920, 19.05.2021
Viedoklis
"Atspiedīsim viņus malā": Pentagons plāno izvērst jaunas bāzes uz dienvidiem no KF
Starp citu, arī tas vēl nav zināms, turklāt pašiem afgāņiem ir izredzes pārdzīvot pēcamerikāņu rehabilitācijas kursu ar relatīvi nelieliem upuriem. Krievija spēj palīdzēt vispārējas drošība svārdā.
Tāpēc, starp citu, aizvadītajā nedēļā Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs tikās ar kolēģi no Afganistānas Hamdullu Mohibu, bet ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs asi kritizēja "dažu Afganistānas valdošo struktūru amatpersonu bezatbildīgo izturēšanos, kuri visiem spēkiem cenšas vilkt gadumā reālu miera pārrunu sagatavošanas procesu" kr talibiem, un norādīja, ka viņiem būtu "jāpadomā par šo soļu sekām viņu dzimtenei".
Var jau būt, ka daļa Afganistāas valdības apzināt vilcinās cerībā vienkāši bēgt no Afganistānas amerikāņu pēdās.
*Teroristiska organizācija, aizliegta Krievijā un vairākās citās pasaules valstīs.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала