https://sputniknewslv.com/20210608/pentagons-atdod-bagramas-aviobazi-vai-sabiedrotie-paspes-pamest-afganistanu-17072878.html
Pentagons atdod "Bagramas" aviobāzi: vai sabiedrotie paspēs pamest Afganistānu?
Pentagons atdod "Bagramas" aviobāzi: vai sabiedrotie paspēs pamest Afganistānu?
Sputnik Latvija
ASV un NATO kontingenta paātrinātā iziešana no Afganistānas bez kompensējošo drošības mehānismu iepriekšējas veidošanas atgādina devīzi "Pēc mums kaut ūdens... 08.06.2021, Sputnik Latvija
2021-06-08T15:39+0300
2021-06-08T15:39+0300
2021-06-08T15:39+0300
multivide
asv
pentagons
afganistāna
taliban
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/323/92/3239209_0:0:1200:675_1920x0_80_0_0_60ae0bea7f95617013c3c0122c590952.jpg
Koalīcijas soļi rada jaunas karadarbības eskalācijas riskus Centrālāzijas reģionā. Vašingtona un Brisele piedāvā Kabulai "atkāpšanās naudu", taču par to mieru un drošību afgāņu bazārā nenopirksi, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko. 1. jūnijā ASV centrālais štābs paziņoja, ka no Afganistānas izvesti 30-44% amerikāņu spēku. Kara transporta lidmašīnas Boeing C-17 Globemaster III paveikušas 300 reisus, Aizsardzības sagādes aģentūrai nodoti 13 tūkstoši vienību iekārtu un tehnikas utilizācijas mērķiem. Pentagons informēja, ka tuvāko trīs nedēļu laikā gatavs nodot Afganistānas valdības armijai lielo aviobāzi Bagramā – amerikāņu gaisa kara operāciju galveno štābu republikā. Pagaidām tur dislocēti tūkstošiem ārvalstu karavīru. Iepriekš CIP direktors Viljams Bērnss paziņoja, ka militārā kontingenta izvešana no Afganistānas novājinās Savienotās Valstis. Vesela virkne ekspertu ASV un ES konstatēja, ka process vairāk atgādina bēgšanu ar grūti prognozējamām sekām. Situāciju saspringti vēro valstis Centrālāzijā, un ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena regulārās uzmundrinošās tālruņa sarunas ar kolēģiem reģionā nespēj mierināt. Vašngtonas mēģinājumi pārvietot armijas bāzes no Afganistānas uz kaimiņvalstīm negūst atzinību Dušanbē, Taškentā, Biškekā, Nursultanā, Ašhabadā, Islamabadā. Savukārt talibi kategoriski iebilda pret tādiem ASV plāniem un apsolīja "nelaimes un grūtības" visiem, kas "pieļauj kļūdas". Pašreizējā situācijā Brisele cenšas saglabāt imidžu – NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sola turpināt valdības spēku finansējumu un saglabāt diplomātisko klātbūtni Afganistānā. Kabula ir vīlusies par Rietumu sabiedroto atkāpšanos un plāno attīstīt militāri tehnisko sadarbību ar Maskavu. Republikā joprojām ož pēc pulvera, trotila un opija magonēm.Uzspridzinātā Kabula1. jūnijā Afganistānas galvaspilsētā sprādzienos gāja bojā astoņi cilvēki, 14 guvuši ievainojumus. Turklāt par mērķi kļuva pilsētas autobusi. Rodas jautājums: kāpēc "bruņotajai opozīcijai" vajadzētu slepkavot civilos, ja ārvalstu spēki tiek izvesti saskaņā ar plānu, pārrunu mehānisms darbojas, modžahediem pavērts ceļš pretī varai un mieram? Talibu un valdības spēku sadursmju skaita straujais pieaugums maijā tikai manāmi paātrināja ASV un NATO spēku izvešanu – līdz vasaras vidum viņi aizies. NATO plāno ietekmēt situāciju diplomātiskā ceļā un finansēt afgāņu drošības spēkus, kā arī izskata iespējas sagatavot afgāņu karavīrus aiz republikas robežām. Kabulā paliek apmēram tūkstotis ASV vēstniecības darbinieku, taču faktiski Afganistāna ir pamesta likteņa varā – nauda un diplomāti nešauj. Ilggadējās afgāņu karavīru apmācības pēc NATO standartiem nav nesušas uzvaru pār talibiem, ārvalstu formāts neko nemainīs. Amerikāņu apmācīta, apbruņota un ekipēta Afganistānas armija – 350 tūkstoši karavīru nespēj stāties pretī apmēram 50 tūkstošiem talibu. Daiļrunīga ir Kabulas vēlme stiprināt militāri tehnisko sadarbību ar Maskavu, kas nepārprotami neatbilst Vašingtonas interesēm. Afganistānas vēstnieks Krievijā Taijevs Džavads maija beigās paziņoja, ka Kabula ir gatava iepirkt no Maskavas ieročus un militāro tehniku. Vēl vairāk, Afganistāna uzskata, ka "Krievijai jānovērš talibu režīma atgriešanās". Reģionālās drošības stiprināšanas jomā KDLO valstis iet pa savu pragmatisko un reālistisko ceļu – tuvākajā laikā Centrālāzijā notiks piecas kopīgas mācības. Plānots izspēlēt karaspēka secīgu pielietošanu miernešu operācijas gaidā – no pierobežas konflikta lokalizācijas līdz pēckonflikta noregulēšanai. Krievijas Centrālais kara apgabals, kas atbilt par Centrālāzijas stratēģisko virzienu, vasarā organizēs deviņas starptautiskās mācības Krievijas, Kirgizstānas, Tadžikistānas un Uzbekistānas teritorijā. Jāpiebilst, ka CKA struktūrā ietilpst arī 201. armijas bāze Tadžikistānā un apvienotā kara bāze Kirgizstānā. Kritušais cietoksnisBagramas aviobāzei ir stratēģiska nozīme Afganistānai. Tas ir milzīgs militārais objekts ar vairākiem drošības perimetriem un 3600 m garu pacelšanās un nolaišanās joslu 40 km attālumā no Kabulas. Aviobāze ļauj kontrolēt visu valsts teritoriju no gaisa. Tāda mēroga "rezerves aerodromu” republikā nav un nevar būt. Pēc Bagramas nodošanas valdības spēkiem talibu nodaļas var ātri ieņemt aviobāzi, lai atņemtu ārvalstu spēkiem iespēju operatīvi atgriezties (pēdējos mēnešos manāma tendence – armijas bāzes tiek nodotas modžahediem). Tamlīdzīgs scenārijs sola papildu grūtības Kabulai un ārvalstu sabiedroto vienībām, kas nepaspēs evakuēties ar kara transporta aviācijas lidmašīnām. Ārvalstu spēku izvešana pa zemi ir absolūti nereāla, Afganistānā nav attīstītas transporta sistēmas, tā ir sašķelta ietekmes zonās starp valdības spēkiem un trim desmitiem teroristisku grupējumu. Satraukums valda, piemēram, Bundesvēra kontingentā (līdz 1300 karavīri). Februāra beigās Vācijas valdība pagarināja valsts bruņoto spēku dalību NATO vadītajā starptautiskajā operācijā "Resolute Support" Afganistānā līdz 2022. gada 31. janvārim. 20 gadu laikā Bundesvērs Afganistānā zaudējis 59 karavīrus un vairāk nekā 16 miljarus eiro. Komentāri par zaudējumu jēgu ir lieki. Halids cer, ka militārā sadarbība ar NATO valstīm turpināsies: "Starptautiskajai sabiedrībai ir saistības un vienošanās ar mums. Nepieciešamības gadījumā (..) viņu gaisa kara spēki palīdzēs mums tur, kur būs vajadzīgs." Svarīgākais jautājums: no kurienes šie spēki ieradīsies? Turēt Persijas līcī ASV JKS aviācijas bāzes kuģi, lai nodrošinātu Afganistānas pašreizējo valdību būs visai dārgi, taču citi varianti nav saskatāmi. Saskaņā ar NYT datiem, ASV un NATO apņēmušās izvest spēkus līdz jūlija sākumam vai vidum. Viņi vairs neatgriezīsies. Un ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena aizvien biežākie telefona zvani kolēģiem Centrālāzijā demonstrē milzīgo pārliecības trūkumu par nākotni un cerību, ka ārkārtas gadījumā Tadžikistāna, Uzbekistāna vai kāda cita valsts ar sapratni atbalstīs ASV Gaisa spēkus. Domāju, precīzāko prognozi par tālāko situāciju Afganistānā pēc ārvalstu spēku izvešanas sniedza ASV BS Štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs: "Būs slikti vai ļoti slikti". Saskaņā ar ANO datiem, līdz ar "Taliban"* piecpadsmit provincēs Afganistānā ir "Al Kaidas"* kaujinieki, bet "Islāma valsts"* pārstāvji tiecas savervēt talibus, kuri iebilst pret miera procesu. Karš vēl nav galā.* – Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegta teroristiska organizācija.
https://sputniknewslv.com/20210512/Amerikani-piespele-afganu-bumbu-Krievijai-15652946.html
https://sputniknewslv.com/20210506/Jauna-problma-kpc-ASV-spku-izveana-no-Afganistnas-ir-bstama-Krievijai-15619636.html
https://sputniknewslv.com/20210427/Kapec-ASV-cies-sakaves-visos-karos-15575495.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
multivide, asv, pentagons, afganistāna, taliban
multivide, asv, pentagons, afganistāna, taliban
Pentagons atdod "Bagramas" aviobāzi: vai sabiedrotie paspēs pamest Afganistānu?
ASV un NATO kontingenta paātrinātā iziešana no Afganistānas bez kompensējošo drošības mehānismu iepriekšējas veidošanas atgādina devīzi "Pēc mums kaut ūdens plūdi!".
Koalīcijas soļi rada jaunas karadarbības eskalācijas riskus Centrālāzijas reģionā. Vašingtona un Brisele piedāvā Kabulai "atkāpšanās naudu", taču par to mieru un drošību afgāņu bazārā nenopirksi, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
1. jūnijā ASV centrālais štābs paziņoja, ka no Afganistānas izvesti 30-44% amerikāņu spēku. Kara transporta lidmašīnas Boeing C-17 Globemaster III paveikušas 300 reisus, Aizsardzības sagādes aģentūrai nodoti 13 tūkstoši vienību iekārtu un tehnikas utilizācijas mērķiem. Pentagons informēja, ka tuvāko trīs nedēļu laikā gatavs nodot Afganistānas valdības armijai lielo aviobāzi Bagramā – amerikāņu gaisa kara operāciju galveno štābu republikā. Pagaidām tur dislocēti tūkstošiem ārvalstu karavīru.
Iepriekš CIP direktors Viljams Bērnss paziņoja, ka militārā kontingenta izvešana no Afganistānas novājinās Savienotās Valstis. Vesela virkne ekspertu ASV un ES konstatēja, ka process vairāk atgādina bēgšanu ar grūti prognozējamām sekām. Situāciju saspringti vēro valstis Centrālāzijā, un ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena regulārās uzmundrinošās tālruņa sarunas ar kolēģiem reģionā nespēj mierināt.
Vašngtonas mēģinājumi pārvietot armijas bāzes no Afganistānas uz kaimiņvalstīm negūst atzinību Dušanbē, Taškentā, Biškekā, Nursultanā, Ašhabadā, Islamabadā. Savukārt talibi kategoriski iebilda pret tādiem ASV plāniem un apsolīja "nelaimes un grūtības" visiem, kas "pieļauj kļūdas".
Pašreizējā situācijā Brisele cenšas saglabāt imidžu – NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sola turpināt valdības spēku finansējumu un saglabāt diplomātisko klātbūtni Afganistānā. Kabula ir vīlusies par Rietumu sabiedroto atkāpšanos un plāno attīstīt militāri tehnisko sadarbību ar Maskavu. Republikā joprojām ož pēc pulvera, trotila un opija magonēm.
1. jūnijā Afganistānas galvaspilsētā sprādzienos gāja bojā astoņi cilvēki, 14 guvuši ievainojumus. Turklāt par mērķi kļuva pilsētas autobusi. Rodas jautājums: kāpēc "bruņotajai opozīcijai" vajadzētu slepkavot civilos, ja ārvalstu spēki tiek izvesti saskaņā ar plānu, pārrunu mehānisms darbojas, modžahediem pavērts ceļš pretī varai un mieram?
Iespējams, diskusijā par valsts nākotni un cīņā par varu talibiem vienkārši nav citu argumentu – republikas pārvēršana par emirātu turpinās ar ierastajiem teroristiskajiem instrumentiem.
Talibu un valdības spēku sadursmju skaita straujais pieaugums maijā tikai manāmi paātrināja ASV un NATO spēku izvešanu – līdz vasaras vidum viņi aizies. NATO plāno ietekmēt situāciju diplomātiskā ceļā un finansēt afgāņu drošības spēkus, kā arī izskata iespējas sagatavot afgāņu karavīrus aiz republikas robežām.
Kabulā paliek apmēram tūkstotis ASV vēstniecības darbinieku, taču faktiski Afganistāna ir pamesta likteņa varā – nauda un diplomāti nešauj. Ilggadējās afgāņu karavīru apmācības pēc NATO standartiem nav nesušas uzvaru pār talibiem, ārvalstu formāts neko nemainīs. Amerikāņu apmācīta, apbruņota un ekipēta Afganistānas armija – 350 tūkstoši karavīru nespēj stāties pretī apmēram 50 tūkstošiem talibu. Daiļrunīga ir Kabulas vēlme stiprināt militāri tehnisko sadarbību ar Maskavu, kas nepārprotami neatbilst Vašingtonas interesēm. Afganistānas vēstnieks Krievijā Taijevs Džavads maija beigās paziņoja, ka Kabula ir gatava iepirkt no Maskavas ieročus un militāro tehniku. Vēl vairāk, Afganistāna uzskata, ka "Krievijai jānovērš talibu režīma atgriešanās".
Reģionālās drošības stiprināšanas jomā KDLO valstis iet pa savu pragmatisko un reālistisko ceļu – tuvākajā laikā Centrālāzijā notiks piecas kopīgas mācības. Plānots izspēlēt karaspēka secīgu pielietošanu miernešu operācijas gaidā – no pierobežas konflikta lokalizācijas līdz pēckonflikta noregulēšanai.
Krievijas Centrālais kara apgabals, kas atbilt par Centrālāzijas stratēģisko virzienu, vasarā organizēs deviņas starptautiskās mācības Krievijas, Kirgizstānas, Tadžikistānas un Uzbekistānas teritorijā. Jāpiebilst, ka CKA struktūrā ietilpst arī 201. armijas bāze Tadžikistānā un apvienotā kara bāze Kirgizstānā.
Bagramas aviobāzei ir stratēģiska nozīme Afganistānai. Tas ir milzīgs militārais objekts ar vairākiem drošības perimetriem un 3600 m garu pacelšanās un nolaišanās joslu 40 km attālumā no Kabulas. Aviobāze ļauj kontrolēt visu valsts teritoriju no gaisa. Tāda mēroga "rezerves aerodromu” republikā nav un nevar būt. Pēc Bagramas nodošanas valdības spēkiem talibu nodaļas var ātri ieņemt aviobāzi, lai atņemtu ārvalstu spēkiem iespēju operatīvi atgriezties (pēdējos mēnešos manāma tendence – armijas bāzes tiek nodotas modžahediem).
Tamlīdzīgs scenārijs sola papildu grūtības Kabulai un ārvalstu sabiedroto vienībām, kas nepaspēs evakuēties ar kara transporta aviācijas lidmašīnām. Ārvalstu spēku izvešana pa zemi ir absolūti nereāla, Afganistānā nav attīstītas transporta sistēmas, tā ir sašķelta ietekmes zonās starp valdības spēkiem un trim desmitiem teroristisku grupējumu.
Satraukums valda, piemēram, Bundesvēra kontingentā (līdz 1300 karavīri). Februāra beigās Vācijas valdība pagarināja valsts bruņoto spēku dalību NATO vadītajā starptautiskajā operācijā "Resolute Support" Afganistānā līdz 2022. gada 31. janvārim. 20 gadu laikā Bundesvērs Afganistānā zaudējis 59 karavīrus un vairāk nekā 16 miljarus eiro. Komentāri par zaudējumu jēgu ir lieki.
1. jūnijā Afganistānas aizsardzības ministrs Asadulla Halids optimistiski izteicās, ka jau pirms ārvalstu spēku izvešanas līdz 90% militāro operāciju veica afgāņu vienības, bet talibi drīz vien "atteiksies no vardarbības un pievienosies miera procesam".
Halids cer, ka militārā sadarbība ar NATO valstīm turpināsies: "Starptautiskajai sabiedrībai ir saistības un vienošanās ar mums. Nepieciešamības gadījumā (..) viņu gaisa kara spēki palīdzēs mums tur, kur būs vajadzīgs." Svarīgākais jautājums: no kurienes šie spēki ieradīsies? Turēt Persijas līcī ASV JKS aviācijas bāzes kuģi, lai nodrošinātu Afganistānas pašreizējo valdību būs visai dārgi, taču citi varianti nav saskatāmi.
Saskaņā ar NYT datiem, ASV un NATO apņēmušās izvest spēkus līdz jūlija sākumam vai vidum. Viņi vairs neatgriezīsies. Un ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena aizvien biežākie telefona zvani kolēģiem Centrālāzijā demonstrē milzīgo pārliecības trūkumu par nākotni un cerību, ka ārkārtas gadījumā Tadžikistāna, Uzbekistāna vai kāda cita valsts ar sapratni atbalstīs ASV Gaisa spēkus.
Domāju, precīzāko prognozi par tālāko situāciju Afganistānā pēc ārvalstu spēku izvešanas sniedza ASV BS Štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs: "Būs slikti vai ļoti slikti". Saskaņā ar ANO datiem, līdz ar "Taliban"* piecpadsmit provincēs Afganistānā ir "Al Kaidas"* kaujinieki, bet "Islāma valsts"* pārstāvji tiecas savervēt talibus, kuri iebilst pret miera procesu. Karš vēl nav galā.
* – Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegta teroristiska organizācija.
