https://sputniknewslv.com/20210706/tas-ir-paradokss-kremli-noverteja-baltijas-valstu-lomu-es-attiecibas-ar-krieviju-17480242.html
Tas ir paradokss. Kremlī novērtēja Baltijas valstu lomu ES attiecībās ar Krieviju
Tas ir paradokss. Kremlī novērtēja Baltijas valstu lomu ES attiecībās ar Krieviju
Sputnik Latvija
Latvija, Lietuva un Igaunija ir kļuvušas par spriedzes barvedēm starp Briseli un Maskavu, pie tam ņemot vērā, ka pašas faktiski "barojas" uz vecās Eiropas... 06.07.2021, Sputnik Latvija
2021-07-06T17:45+0300
2021-07-06T17:45+0300
2021-07-06T17:50+0300
politika
baltijā
lietuva
igaunija
krievija
latvija
eiropas savienība
rusofobija
starptautiskās attiecības
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/366/81/3668186_265:98:2913:1587_1920x0_80_0_0_2bce5d162fc906486fddf8710e923415.jpg
RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Eiropā ir izveidojusies paradoksāla situācija, kad Baltijas valstis ziņo par tā saucamajiem Krievijas draudiem un pašas kurina spriedzi attiecībās, darot visu, lai starp Briseli un Maskavu nenotiktu dialogs.Šo situāciju raidījuma telekanāla "Rossija 24" ēterā konstatēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs."Nu, paskatieties, piemēram, uz Baltijas valstīm. Tās ir valstis, kuras izvieto pie sevis amerikāņu iznīcinātājus, kuras dara visu iespējamo, lai pieaicinātu ārzemju karaspēku, pietuvinātu to mūsu robežām. Tās ir valstis, kuras katru dienu runā par to, ka tās redz Krievijā draudus un jūt šos draudus tieši uz savas ādas," sacīja Peskovs."Tās nepieņem lēmumu (par NATO spēku izvietošanu savā teritorijā - red. piez.), bet tās ir barvedes, spriedzes sludinātājas. Vienlaikus tās vēršas pēc palīdzības no kopējiem fondiem ES mehānismu ietvaros. Kas veido šos fondus? ES lielākās ekonomikas - Vācija, Francija. Taču, kad Berlīne un Parīze cenšas uzlabot attiecības ar Maskavu, tās saskaras ar nevēlēšanos atsākt visiem nepieciešamo dialogu," konstatēja Peskovs.Jūnija beigās kļuva zināms, ka Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons vēlas uzaicināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu piedalīties Eiropas Savienības samitā. ES dalībvalstu līderi šo ideju nav atbalstījuši Baltijas valstu un Polijas spiediena rezultātā. Merkele uzsvēra, ka Eiropas Savienība turpinās apspriest iespējamos formātus un nosacījumus sarunu rīkošanai ar Krieviju augstākajā līmenī.Baltijas valstis regulāri informē par "Krievijas draudu" palielināšanos reģionā. Maskava ne vienu reizi vien norādījusi, ka nav ieinteresēta vairot konfrontāciju ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citur, un uzsvērusi, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.
https://sputniknewslv.com/20210703/tabakiji-kilkst-baltija-uzbruk-rietumiem-krievijas-del-17441784.html
https://sputniknewslv.com/20210626/no-zilona-izpusta-pele-es-lideri-atteikusies-no-samita-ar-krieviju-17329165.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
baltijā, lietuva, igaunija, krievija, latvija, eiropas savienība, rusofobija, starptautiskās attiecības
baltijā, lietuva, igaunija, krievija, latvija, eiropas savienība, rusofobija, starptautiskās attiecības
Tas ir paradokss. Kremlī novērtēja Baltijas valstu lomu ES attiecībās ar Krieviju
17:45 06.07.2021 (atjaunots: 17:50 06.07.2021) Latvija, Lietuva un Igaunija ir kļuvušas par spriedzes barvedēm starp Briseli un Maskavu, pie tam ņemot vērā, ka pašas faktiski "barojas" uz vecās Eiropas rēķina.
RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Eiropā ir izveidojusies paradoksāla situācija, kad Baltijas valstis ziņo par tā saucamajiem Krievijas draudiem un pašas kurina spriedzi attiecībās, darot visu, lai starp Briseli un Maskavu nenotiktu dialogs.
Šo situāciju raidījuma telekanāla
"Rossija 24" ēterā konstatēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
"Nu, paskatieties, piemēram, uz Baltijas valstīm. Tās ir valstis, kuras izvieto pie sevis amerikāņu iznīcinātājus, kuras dara visu iespējamo, lai pieaicinātu ārzemju karaspēku, pietuvinātu to mūsu robežām. Tās ir valstis, kuras katru dienu runā par to, ka tās redz Krievijā draudus un jūt šos draudus tieši uz savas ādas," sacīja Peskovs.
Turklāt, kā atzīmēja Peskovs, izvietojot pie sevis amerikāņu karaspēku, Latvija, Lietuva un Igaunija faktiski vēl vairāk kurina situāciju un noved pie lielākas spriedzes attiecībās.
"Tās nepieņem lēmumu (par NATO spēku izvietošanu savā teritorijā - red. piez.), bet tās ir barvedes, spriedzes sludinātājas. Vienlaikus tās vēršas pēc palīdzības no kopējiem fondiem ES mehānismu ietvaros. Kas veido šos fondus? ES lielākās ekonomikas - Vācija, Francija. Taču, kad Berlīne un Parīze cenšas uzlabot attiecības ar Maskavu, tās saskaras ar nevēlēšanos atsākt visiem nepieciešamo dialogu," konstatēja Peskovs.
Jūnija beigās kļuva zināms, ka Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons vēlas uzaicināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu piedalīties Eiropas Savienības samitā. ES dalībvalstu līderi šo ideju nav atbalstījuši Baltijas valstu un Polijas spiediena rezultātā. Merkele uzsvēra, ka Eiropas Savienība turpinās apspriest iespējamos formātus un nosacījumus sarunu rīkošanai ar Krieviju augstākajā līmenī.
Baltijas valstis regulāri informē par "Krievijas draudu" palielināšanos reģionā. Maskava ne vienu reizi vien norādījusi, ka nav ieinteresēta vairot konfrontāciju ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citur, un uzsvērusi, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.
