Politika

Tas ir paradokss. Kremlī novērtēja Baltijas valstu lomu ES attiecībās ar Krieviju

© Sputnik / Сергей Гунеев / Pāriet pie mediju bankasПресс-секретарь президента РФ Дмитрий Песков
Пресс-секретарь президента РФ Дмитрий Песков - Sputnik Latvija, 1920, 06.07.2021
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvija, Lietuva un Igaunija ir kļuvušas par spriedzes barvedēm starp Briseli un Maskavu, pie tam ņemot vērā, ka pašas faktiski "barojas" uz vecās Eiropas rēķina.
RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Eiropā ir izveidojusies paradoksāla situācija, kad Baltijas valstis ziņo par tā saucamajiem Krievijas draudiem un pašas kurina spriedzi attiecībās, darot visu, lai starp Briseli un Maskavu nenotiktu dialogs.
Šo situāciju raidījuma telekanāla "Rossija 24" ēterā konstatēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Встреча президента РФ В. Путина с канцлером Германии А. Меркель - Sputnik Latvija, 1920, 03.07.2021
Viedoklis
Tabakiji ķilkst. Baltija uzbrūk Rietumiem Krievijas dēļ
"Nu, paskatieties, piemēram, uz Baltijas valstīm. Tās ir valstis, kuras izvieto pie sevis amerikāņu iznīcinātājus, kuras dara visu iespējamo, lai pieaicinātu ārzemju karaspēku, pietuvinātu to mūsu robežām. Tās ir valstis, kuras katru dienu runā par to, ka tās redz Krievijā draudus un jūt šos draudus tieši uz savas ādas," sacīja Peskovs.
Turklāt, kā atzīmēja Peskovs, izvietojot pie sevis amerikāņu karaspēku, Latvija, Lietuva un Igaunija faktiski vēl vairāk kurina situāciju un noved pie lielākas spriedzes attiecībās.
"Tās nepieņem lēmumu (par NATO spēku izvietošanu savā teritorijā - red. piez.), bet tās ir barvedes, spriedzes sludinātājas. Vienlaikus tās vēršas pēc palīdzības no kopējiem fondiem ES mehānismu ietvaros. Kas veido šos fondus? ES lielākās ekonomikas - Vācija, Francija. Taču, kad Berlīne un Parīze cenšas uzlabot attiecības ar Maskavu, tās saskaras ar nevēlēšanos atsākt visiem nepieciešamo dialogu," konstatēja Peskovs.
Jūnija beigās kļuva zināms, ka Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons vēlas uzaicināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu piedalīties Eiropas Savienības samitā. ES dalībvalstu līderi šo ideju nav atbalstījuši Baltijas valstu un Polijas spiediena rezultātā. Merkele uzsvēra, ka Eiropas Savienība turpinās apspriest iespējamos formātus un nosacījumus sarunu rīkošanai ar Krieviju augstākajā līmenī.
Канцлер Германии Ангела Меркель выступает в Европарламенте в Брюсселе - Sputnik Latvija, 1920, 26.06.2021
Viedoklis
No ziloņa izpūsta pele. ES līderi atteikušies no samita ar Krieviju
Baltijas valstis regulāri informē par "Krievijas draudu" palielināšanos reģionā. Maskava ne vienu reizi vien norādījusi, ka nav ieinteresēta vairot konfrontāciju ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citur, un uzsvērusi, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.
Ziņu lente
0