https://sputniknewslv.com/20210703/tabakiji-kilkst-baltija-uzbruk-rietumiem-krievijas-del-17441784.html
Tabakiji ķilkst. Baltija uzbrūk Rietumiem Krievijas dēļ
Tabakiji ķilkst. Baltija uzbrūk Rietumiem Krievijas dēļ
Sputnik Latvija
Kopš jauneiropiešu kohorta bloķēja Merkeles un Makrona ierosinājumu uzaicināt prezidentu Vladimiru Putinu tikties ar ES vadību, vēl aktuālāks ir jautājums par... 03.07.2021, Sputnik Latvija
2021-07-03T19:19+0300
2021-07-03T19:19+0300
2021-07-03T19:19+0300
viedoklis
baltijā
krievija
putins
vladimirs putins
vācija
eiropas savienība
ģeopolitika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1303/67/13036713_0:50:1585:942_1920x0_80_0_0_74a78e9d7584da9025f16951c26811db.jpg
Sociālajos tīklos bieži gadās redzēt jautākumu: "Ko jūs mainītu savā dzīvē, ja gadītos iespēja atgriezties par 20-30 gadiem tālā pagātnē?" Sputnik Lietuva autors Vladimirs Matvejevs uzskata, ka patlaban to gribētos uzdot Eiropas Savienības līderiem, kuri noveduši uz sabrukuma sliekšņa kārtējo impēriju cilvēces vēsturē. Pirmā ES jau pametusi Lielbritānija. Par izstāšanos ierunājušies Polijā un Ungārijā. Varšava nevēlas pakļauties Eiropas kopējiem likumiem, Budapešta nevēlas pieņemt LGBT vērtības, bez kurām nav iedomājami mūsdienu Rietumi. Vācija nospļāvusies par ES enerģētisko vienotību, organizējot tiešu gāzes piegādi no Krievijas, lai izvairītos no tranzīta riskiem, ko rada valstis ar nestabilu psihi. Tikai pirms 20 gadiem Eiropas Savienība Rietumu vadošo valstu robežās bija efektīvas ekonomiskās un politiskās attīstības piemērs. Tomēr Padomju Savienības sabrukums aizmigloja smadzenes ES vadībai, kas nolēma paplašināt robežas uz jauneiropiešu rēķina. Briselē cerēja, ka nabadzīgās pēcpadomju valstis, kas izveidojušās uz PSRS un Varšavas līguma atlūzām, būs paklausīgas un padevīgas pateicībā par "trim maizes garoziņām". Izrādījās, ka apetīte aug ēdot, un paēdušie Tabakiji sāka norādīt Širhānam, kurp iet un ko medīt. Ilggadējā Vācijas kanclere, pasaules politikas monstrs, Angela Merkele pirms ES samita ierosināja uzaicināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai uzklausītu, kādas ir Maskavas pretenzijas, un kaut mazliet vājinātu spriedzi Rietumu un Austrumu attiecībās. Viņu atbalstīja Francija un Austrija. Šķiet, tāda iniciatīva ir uzmanības vērta, it īpaši pēc ASV prezidenta Džo Baidena tikšanās ar Putinu. Bet te ieķilkstējās tabakiji."Krievijas Federācijas anektētās teritorijas ir jāatgriežas pie valstīm, kam tās pieder. Tikai tad mēs varēsim apspriest, kā atjaunot un sakārtot attiecības," paziņoja Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmeta. "ES nevar tiekties pie dialoga ar KF augstākajā līmenī, nemainoties Kremļa kursam pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā," bija sašutis Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš. "Vācijas un Francijas plāns uzaicināt uz ES samitu Krievijas prezidentu atgādina mēģinājumu piesaistīt lāci, lai saglabātu drošībā medus podu," Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pat lika lietā alegorijas, atdarinot Lietuvas konservatoru patriarhu Vītautu Landsberģi. Visi lēmumi ES tiek pieņemti tikai ar visu 27 locekļu vienbalsīgu atbalstu, tāpēc Merkeles un Makrona iniciatīva tika bloķēta. Tātad Baltijas liekēžu šauri savtīgās rusofobās intereses guva virsroku pār viņu maizes devēju veselo saprātu. Cik miljardi eiro iepludināti Baltijas valstu un Polijas ekonomikās no 2004. gada – kopš to iestāšanās ES un NATO – tas nav ne saskaitāms. Un tie ir miljardi no vāciešu, franču un austriešu kabatām. Tātad ES vadošās valstis sevi iedzinušas strupceļā tolaik, kad nolēma pielaist pie kopējā galda pēcpadomju liekēžus. Izeju no strupceļa katra ES valsts meklēs pati. Taču ES sabrukums vairs nav aiz kalniem.
https://sputniknewslv.com/20210626/no-zilona-izpusta-pele-es-lideri-atteikusies-no-samita-ar-krieviju-17329165.html
https://sputniknewslv.com/20210626/igaunijas-arlietu-ministre-izvirza-noteikumus-es-lideru-dialogam-ar-vladimiru-putinu-17329563.html
https://sputniknewslv.com/20210626/kremlis-atbildeja-uz-jauneiropiesu-izteikumiem-par-krievijas-draudiem-17328961.html
vācija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1303/67/13036713_43:0:1435:1044_1920x0_80_0_0_a8b83e2a873eca16f5bda85bd65e7e47.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
baltijā, krievija, putins, vladimirs putins, vācija, eiropas savienība, ģeopolitika
baltijā, krievija, putins, vladimirs putins, vācija, eiropas savienība, ģeopolitika
Tabakiji ķilkst. Baltija uzbrūk Rietumiem Krievijas dēļ
Kopš jauneiropiešu kohorta bloķēja Merkeles un Makrona ierosinājumu uzaicināt prezidentu Vladimiru Putinu tikties ar ES vadību, vēl aktuālāks ir jautājums par iespējamo Eiropas Savienības sabrukumu.
Sociālajos tīklos bieži gadās redzēt jautākumu: "Ko jūs mainītu savā dzīvē, ja gadītos iespēja atgriezties par 20-30 gadiem tālā pagātnē?" Sputnik Lietuva autors Vladimirs Matvejevs uzskata, ka patlaban to gribētos uzdot Eiropas Savienības līderiem, kuri noveduši uz sabrukuma sliekšņa kārtējo impēriju cilvēces vēsturē. Pirmā ES jau pametusi Lielbritānija. Par izstāšanos ierunājušies Polijā un Ungārijā. Varšava nevēlas pakļauties Eiropas kopējiem likumiem, Budapešta
nevēlas pieņemt LGBT vērtības, bez kurām nav iedomājami mūsdienu Rietumi. Vācija nospļāvusies par ES enerģētisko vienotību, organizējot tiešu gāzes piegādi no Krievijas, lai izvairītos no tranzīta riskiem, ko rada valstis ar nestabilu psihi.
Tikai pirms 20 gadiem Eiropas Savienība Rietumu vadošo valstu robežās bija efektīvas ekonomiskās un politiskās attīstības piemērs. Tomēr Padomju Savienības sabrukums aizmigloja smadzenes ES vadībai, kas nolēma paplašināt robežas uz jauneiropiešu rēķina.
Briselē cerēja, ka nabadzīgās pēcpadomju valstis, kas izveidojušās uz PSRS un Varšavas līguma atlūzām, būs paklausīgas un padevīgas pateicībā par "trim maizes garoziņām". Izrādījās, ka apetīte aug ēdot, un paēdušie Tabakiji sāka norādīt Širhānam, kurp iet un ko medīt.
Ilggadējā Vācijas kanclere, pasaules politikas monstrs, Angela Merkele pirms ES samita ierosināja uzaicināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai uzklausītu, kādas ir Maskavas pretenzijas, un kaut mazliet vājinātu spriedzi Rietumu un Austrumu attiecībās. Viņu atbalstīja Francija un Austrija.
Šķiet, tāda iniciatīva ir uzmanības vērta, it īpaši pēc ASV prezidenta Džo Baidena tikšanās ar Putinu. Bet te ieķilkstējās tabakiji.
"Krievijas Federācijas anektētās teritorijas ir jāatgriežas pie valstīm, kam tās pieder. Tikai tad mēs varēsim apspriest, kā atjaunot un sakārtot attiecības," paziņoja Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmeta.
"ES nevar tiekties pie dialoga ar KF augstākajā līmenī, nemainoties Kremļa kursam pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā," bija sašutis Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš.
"Vācijas un Francijas plāns uzaicināt uz ES samitu Krievijas prezidentu atgādina mēģinājumu piesaistīt lāci, lai saglabātu drošībā medus podu," Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pat lika lietā alegorijas, atdarinot Lietuvas konservatoru patriarhu Vītautu Landsberģi.
Visi lēmumi ES tiek pieņemti tikai ar visu 27 locekļu vienbalsīgu atbalstu, tāpēc Merkeles un Makrona iniciatīva tika bloķēta. Tātad Baltijas liekēžu šauri savtīgās rusofobās intereses guva virsroku pār viņu maizes devēju veselo saprātu.
Cik miljardi eiro iepludināti Baltijas valstu un Polijas ekonomikās no 2004. gada – kopš to iestāšanās ES un NATO – tas nav ne saskaitāms. Un tie ir miljardi no vāciešu, franču un austriešu kabatām.
Bet tagad viņiem jādanco pēc Baltijas un Polijas histēriķu stabules, kuru starptautiskās politikas pamatā ir viens princips – nedzirdēt Krievijas argumentus.
Tātad ES vadošās valstis sevi iedzinušas strupceļā tolaik, kad nolēma pielaist pie kopējā galda pēcpadomju liekēžus. Izeju no strupceļa katra ES valsts meklēs pati. Taču ES sabrukums vairs nav aiz kalniem.