Aizgājuši līdz Pērlhārborai. Ko Krievijas flote sarīkojuši Klusajā okeānā
© Sputnik / Ильдус Гилязутдинов
/ Sekot līdzi rakstam
Raķešu triecieni pa jūras un sauszemes mērķiem, aviācijas bāzes kuģu un zemūdeņu medības – Klusā okeāna flotes kuģi pirmo reizi pēdējo gadu desmitu laikā organizēja plašas mācības Klusā okeāna centrālajā daļā.
Jūrnieki izspēlēja desmitiem uzdevumu ar mērķi organizēt ciešu mijiedarbību, identificēt un likvidēt pretinieku spēkus tūkstošiem kilometru attālumā no dzimtajiem krastiem. Manevriem vērīgi sekoja Pentagons. Par to īpatnībām portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.
Karoga demonstrācija
Krievijas Aizsardzības ministrija pastāstīja, ka mācībās tālajā jūras zonā bija iesaistīti aptuveni 20 kuģi, zemūdenes un sagādes kuģi. Grupējums strādāja Klusā okeāna rajonā 2,5 tūkstošu jūdžu (apmēram 4,6 tūkstoši kilometru) attālumā uz dienvidaustrumiem no Kuriļu grēdas salām. Specializētie interneta resursi, kas kontrolē kuģniecību, informēja, ka Krievijas vimpeļi pienākuši 65 kilometru attālumā no Havaju salām, kur atrodas ASV Jūras spēku bāze – Pērlhārbora.
Manevros piedalījās Klusā okeāna flotes flagmanis – raķešu kreiseris "Varyag", fregate un trīs korvetes. Aktīvi strādāja aviācija – dažādos manevru posmos eskadru pavadīja pretzemūdeņu lidmašīnas Il-78, iznīcinātāji-pārtvērēji MiG-31BM, degvielas uzpildes lidmašīna Il-78 un klāja helikopteri Ka-27, kā arī tālās pretzemūdeņu lidmašīnas Tu-142M3.
Ziemeļu flotes bijušais komandieris Vjačeslavs Popovs konstatēja, ka tā ir normāla parādība – Krievijas kuģi amerikāņu jūras kara bāzu tuvumā.
"Arī ASV flote pilda uzdevumus netālu no mūsu bāzēm. Gan Ziemeļos, gan Baltijā, gan Melnajā jūrā, - admirālis norādīja sarunā ar RIA Novosti. – Karoga demonstrācija ir ļoti svarīgs uzdevums miera laikā. Ņemot vērā to, ka amerikāņi pasludinājuši Krieviju par pretinieku, acīmredzot, bija nolemts nodemonstrēt Klusā okeāna flotes iespējas viņu bāzu tiešā tuvumā."
AM atklāja dažas mācību nianses. Piemēram, Krievijas jūrnieki izspēlēja aviācijas bāzes trieciena grupas likvidāciju. Kuģi sadalījās divās vienībās – viena pildīja peldošā aerodroma lomu, otra atvirzījās 300 jūras jūdžu attālumā un uzbruka "pretiniekam". Pretdarbības apstākļos jūrnieki identificēja "aviācijas bāzes kuģi" un ar raķešu triecieniem nogremdēja to kopā ar eskortu.
NATO valstu un partneru mācības "Sea Breeze 2020" Melnajā jūrā
Tāpat kuģu grupējums ar spārnotajām raķetēm apšaudīja vitāli svarīgus potenciālā pretinieka militārās infrastruktūras objektus. No gaisa raķetes palaida lidmašīnas Tu-142M3. Tās pacēlās gaisā no Kamčatkas un 14 stundu laikā ar degvielas uzpildi gaisā pārvarēja aptuveni desmit tūkstošus kilometru līdz mācību rajonam Klusā okeāna gaisa telpā.
"Tādos vērienīgos manevros vienmēr izspēlē veselu uzdevumu kompleksu: gan pretzemūdeņu nodrošinājumu, gan pretgaisa aizsardzību, gan darbības pret kuģiem, novērošanu un izlūkošanu, - turpināja Popovs. – Mūsu flote ilgu laiku saskārās ar pagrimumu un bija ļoti grūti organizēt tādas mācības lielā attālumā no pašmāju bāzēm. Tagad situācija ir mainījusies – flote attīstās. Tiek modernizēti un būvēti jauni kuģi, sakārtota sagāde."
Jūras kara flotes dienai veltītās parādes mēģinājums Krievijas pilsētās
© Sputnik / Алексей Даничев
/ Manevri pie Pērlhārboras
Klusā okeāna flotes eskadra izgāja jūrā jau maija sākumā. Jūnijā tai pievienojās citi kara kuģi un sagādes kuģi. Taktiskās grupas pameta bāzes un dežūru rajonus un satikās noteiktajā vietā Klusā okeāna centrālajā daļā. Izpildīja taktisko šaušanas mācību kompleksu, izspēlēja gaisa uzbrukuma atvairīšanu un aizsardzību no zemūdenēm. Pēc tam eskadra devās Havaju salu virzienā. Krievijas Flotes atbalsta kustības priekšsēdētājs, I ranga kapteinis Mihails Ņenaševs apstiprināja – Krievijas Klusā okeāna flote spēj organizēt plašas mācības jebkurā Pasaules okeāna rajonā.
Pie tam ne tikai viena vai divu kuģu pārgājienu vai manevrus, - uzsvēra Ņenaševs. – Šiem manevriem ir ģeopolitisks raksturs. Tie parādīja, ka mūsu kuģi var likvidēt jebkādu mērķi. Tomēr tie ir ne tikai panākumi jūras kara uzdevumu izpildē. Klusais okeāns ir visas pasaules komunikāciju vieta, te ved virkne civilas flotes kuģu jūras ceļu, tātad mēs nodrošinām arī kuģniecības drošību."
Jautāts par manevru rajona nelielo attālumu no ASV bāzēm, Ņenaševs norādīja, ka KOF grupējuma pārgājiens ir Krievijas atbilde uz amerikāņu nekaunību.
"Viņi pastāvīgi lien Melnajā jūrā, Baltijā, Barenca jūrā, provocē spriedzi Pētera Lielā līča rajonā, rada problēmu Dienvidķīnas jūrā, - viņš uzskaitīja. – Turklāt šis rajons mums ir bīstams arī tādēļ, ka amerikāņi te dislocējuši kodolzemūdenes ar ballistiskajām raķetēm, kas spēj īstenot straujus kodoluzbrukumus mūsu teritorijā."
Pirmā pastāvīgā jūras grupējuma kuģi – ASV eskadras kuģis "USS Gravely" un britu fregate "HMS Westminster" – mācībās Baltijas jūrā. 2019. gada 1. maijs
Iztaustīt aizsardzību
Jāatzīmē, ka Maskava jau vairākkārt izteikusi aizrādījumus par NATO valstu jūras spēku pieaugumu pie KF robežām. Alianses soļus Melnajā un Baltijas jūrā Ģenerālštābs uzskata par provokatīviem.
Ar neapbruņotu aci redzams rietumvalstu jūras spēku aktivitātes pieaugums. Kara kuģi ar precīzajiem ieročiem gandrīz pastāvīgi dežurē dažu desmitu tūkstošu kilometru attālumā no Krievijas robežām. Pie tam NATO jau nekaunas pārkāpt valsts robežu. Piemēram, 2020. gada novembrī ASV JKS eskadras kuģis "John McCain" par diviem kilometriem iedziļinājās Krievijas teritoriālajos ūdeņos Pētera Lielā līcī, kura krastos ir Vladivostoka, Nahodka, Bolshoi Kameņ, Fokino un Krievijas lielākā Klusā okeāna osta – Vostočnij. Tā amerikāņu admirāļi demonstrēja, ka līča akvatorija it kā nepiederot Krievijai. ASV 7. flotes štābs sava kuģa manevrus aizbildināja ar "kuģošanas drošības" operāciju.
Toreiz incidents beidzās visnotaļ miermīlīgi. Saņēmis KOF lielā pretzemūdeņu kuģa "Admiral Vinogradov" brīdinājumu, amerikānis nekavējoties atkāpās neitrālajos ūdeņos.
Divus gadus iepriekš ASV eskadras kuģis "McCampbell" šajā pašā rajonā mēģināja "mest izaicinājumu Krievijas pārliekajām pretenzijām jūrā". Tas pagāja garām Klusā okeāna flotes bāzei līča rajonā un, saskaņā ar amerikāņu karavīru apgalvojumiem, tādējādi atbalstīja ASV un citu valstu tiesības brīvi izmantot jūru.
ASV kara kuģis "John McCain", kas šķērsoja Krievijas valsts robežu Primorskas novada dienvidu daļā. Video ieraksta ekrānuzņēmums
© Пресс-служба Минобороны РФ
/ Viena no nesenajām NATO provokācijām – britu eskadras kuģa ekipžas pieļautais ANO konvencijas pārkāpums pērnā gada oktobrī. KF Ģenerālštābs informēja, ka ar pretkuģu raķetēm "Harpune" bruņotais kuģis atradies 22 km attālumā no Sevastopoles ar ieslēgtām bruņojuma vadības un gaisa mērķu identifikācijas RLS. Starptautiskās jūras tiesības paredz, ka miermīlīga reisa apstākļos aizliegtas jebkādas darbības, kas saistītas ar draudiem pielietot spēku pret piekrastes valsti.
Savukārt 23. jūnijā bumbvedēja Su-24M ekipāža pat bija spiesta nomest bumbas britu eskadras kuģa "Defender" kursā, kurš pārkāpa Krievijas valsts robežu pie Fiolentas raga Krimas pussalas rajonā. Tikai pēc fugasu sprādzieniem un vairākiem brīdinājuma šāvieniem no Krievijas FDD Robežsardzes dienesta sardzes kuģa eskadras kuģis mainīja kursu un pameta teritoriālo jūru.
