https://sputniknewslv.com/20210630/urbanovics-sankciju-modelis-attiecibas-ar-kf-nedarbojas--17393987.html
Urbanovičs: sankciju modelis attiecībās ar KF nedarbojas
Urbanovičs: sankciju modelis attiecībās ar KF nedarbojas
Sputnik Latvija
Partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs kritizē Latvijas ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa nostāju par atteikšanos no līdztiesīga dialoga ar Maskavu. 30.06.2021, Sputnik Latvija
2021-06-30T18:57+0300
2021-06-30T18:57+0300
2021-06-30T18:57+0300
politika
krievija
latvija
saskaņa
eiropas savienība
krišjānis kariņš
jānis urbanovičs
starptautiskās attiecības
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/06/1d/17375180_0:117:3223:1930_1920x0_80_0_0_9569c51ef4562966aba521c71735b4a3.jpg
RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Eiropas lielās un bagātas valstis veidos dialogu ar KF divpusējā formātā, balstoties uz pragmatiskas pieejas, un tām nav vajadzīga Briseles svētība. Austrumeiropa, tostarp Latvija, kā parasti, vairāk orientējas nevis uz tiem, kas sniedz milzīgu atbalstu to ekonomikām, bet gan uz ASV drošības garantijām, lai gan neilgi pirms Briseles samita bija prezidentu tikšanās Ženēvā, un nemaz nav vajadzīga īpaša muzikālā dzirde, lai saklausītu, ka ASV - Krievijas attiecību toņkārta ir mainījusies, raksta partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs, komentējot ES samita rezultātus.27 Eiropas Savienības valstu līderi 24. -25. jūnija samitā nebija spējuši saskaņot Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumu sarīkot Krievijas un ES tikšanos augstākajā līmenī. Tā vietā, saskaņā ar samita paziņojumu, ES ārpolitikas dienestam Žuzepa Borela vadībā ir uzdots izpētīt iespējas dialogam ar Maskavu par atsevišķām ES interesantajām tēmām, kā arī pārdomāt variantus jaunu sankciju ieviešanai pret Krieviju, lai novērstu turpmāko iespējamu Krievijas darbību, ko ES vērtē kā ļaunprātīgu.Jānis Urbanovičs, komentējot ES valstu līderu tikšanās rezultātus, norādīja, ka, atgriežoties no Briseles samita, premjers Kariņš paziņoja, ka Eiropas Savienība Krievijai var uzstādīt noteikumus un izvirzīt prasības, bet kā ar līdzvērtīgu partneri nerunās. Un viņa teiktajā bija sajūtams liels gandarījums un lepnums par šo nostāju."Vēlāk Francijas prezidents šādu pozīciju nodēvēja par rusofobu un nepamatoti stingru, savukārt Vācijas kanclere visai tieši deva mājienu, ka viņai nav vajadzīga ES svētība, lai sarunātos ar Putinu.Rezultātā Eiropas attieksme pret Krieviju ir neviennozīmīga. Oficiālās rezolūcijas pauž vienu, bet pragmatisko Rietumvalstu vadītāju teiktais atstāj pavisam citu pēcgaršu," raksta Urbanovičs savā Facebook lapā.Viņš norāda, ka Latvijas gadījumā premjers Kariņš darīs visu, lai Latvijas attiecības ar kaimiņu būtu maksimāli apgrūtinātas."Lai iznīktu jebkuri biznesi, kas saistās ar šo valsti. Lai no ekonomikas tiktu izrautas veselas nozares, kas dod darbu tūkstošiem cilvēku un ienes Latvijas budžetā miljonus. Jo "tilts" un "tranzīts" – tie, premjeraprāt, ir slikti vārdi, visas mūsu tautsaimniecības lāsts.Tā vietā – mistiskais "reindustralizācijas" plāns, par kuru visi runā, bet neviens nav redzējis tā strukturētu izklāstu: ar veicamiem pasākumiem, pieejamiem resursiem, konkrētiem termiņiem. Līdz ar to šis plāns vairāk izklausās pēc utopijas par "Saules pilsētu"," raksta Urbanovičs.Latvijas politiķis norāda uz paradoksu: Austrumeiropa uzstājīgi prasa subsīdijas, grantus un citus labumus, taču nav gatava atbalstīt Vācijas un Francijas kursu, kurš vērsts uz šo labumu saražošanu.Viņš norāda, ka Austrumeiropa vairāk orientējas nevis uz tiem, kas sniedz milzīgu atbalstu viņu ekonomikām, bet gan uz ASV drošības garantijām. "Taču – pavisam neilgi pirms Briseles samita bija prezidentu tikšanās Ženēvā, un nemaz nav vajadzīga īpaša muzikālā dzirde, lai saklausītu, ka ASV - Krievijas attiecību toņkārta ir mainījusies," uzsver "Saskaņas" līderis."Acīmredzami, ka pašreizējais ASV vadītājs ņēmis vērā reālpolitikas metra Henrija Kisindžera nostādni – jārunā, jāsadarbojas ar to Krieviju, kāda tā ir. Nevis ar kādu "ideālo Krieviju", kas Rietumiem būtu ērta, bet kas dabā nepastāv. "Jūs tur sakārtojiet savu demokrātiju, tikmēr baudiet mūsu sankcijas; kad būsiet izpildījuši mājasdarbus, tad arī runāsim" – šis modelis attiecībās ar Krieviju nedarbojas. Ir jārunā, jāiezīmē savas prioritātes, savas intereses un arī savas sarkanās līnijas. Tas daudz mērķtiecīgāk tuvina valstis savstarpējai izpratnei, ekonomiski izdevīgai sadarbībai un drošībai," noslēdz Latvijas opozīcijas politiķis.Iepriekš Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs, komentējot ES samita rezultātus, paziņoja, ka šī tikšanās ir pierādījusi: politiku attiecībās ar Krieviju nosaka valstis, kuras neizrāda simpātijas pret KF, un tieši tās ir nobloķējušās Francijas un Vācijas mēģinājumus organizēt Krievijas un ES samitu."Eiropas Savienības politiku arvien biežāk nosaka agresīva rusofobā minoritāte, kas pilnībā apstiprinājās ES samitā 24. -25. jūnijā, kur tika pārrunātas attiecību perspektīvas ar Krieviju," pauž Lavrovs savā rakstā laikrakstam "Kommersant" un žurnālam "Rossija v globaļnoj politike"Kā norādīja ministrs, Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Emanuela Makrona iniciatīva par tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, "tika apglabāta, nepaguvusi piedzimt". "Komentētāji atzīmēja, ka pats Krievijas un ASV samita fakts Ženēvā it kā būtu devis zaļo gaismu šai iniciatīvai, taču balti ar poļiem "nobloķējuši" Berlīnes un Parīzes "patvaļību" (turklāt Vācijas un Francijas vēstnieki Kijevā tika izsaukti Ukrainas Ārlietu ministrijā, lai sniegtu paskaidrojumus par šo "patvaļību")," raksta Krievijas ārlietu ministrs.
https://sputniknewslv.com/20210626/kremlis-atbildeja-uz-jauneiropiesu-izteikumiem-par-krievijas-draudiem-17328961.html
https://sputniknewslv.com/20210523/Eksperts-Baltija-upure-sevi-ASV-drosibas-labad-15713407.html
https://sputniknewslv.com/20210626/eiropa-driz-uzsprags-no-iekspuses-ta-prato-ka-sodit-krieviju-17332149.html
https://sputniknewslv.com/20210619/speles-vienos-vartos-nebus-lavrovs-bridinaja-rietumus-17232870.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
krievija, latvija, saskaņa, eiropas savienība, krišjānis kariņš, jānis urbanovičs, starptautiskās attiecības
krievija, latvija, saskaņa, eiropas savienība, krišjānis kariņš, jānis urbanovičs, starptautiskās attiecības
Urbanovičs: sankciju modelis attiecībās ar KF nedarbojas
Partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs kritizē Latvijas ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa nostāju par atteikšanos no līdztiesīga dialoga ar Maskavu.
RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Eiropas lielās un bagātas valstis veidos dialogu ar KF divpusējā formātā, balstoties uz pragmatiskas pieejas, un tām nav vajadzīga Briseles svētība. Austrumeiropa, tostarp Latvija, kā parasti, vairāk orientējas nevis uz tiem, kas sniedz milzīgu atbalstu to ekonomikām, bet gan uz ASV drošības garantijām, lai gan neilgi pirms Briseles samita bija prezidentu tikšanās Ženēvā, un nemaz nav vajadzīga īpaša muzikālā dzirde, lai saklausītu, ka ASV - Krievijas attiecību toņkārta ir mainījusies, raksta partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs, komentējot ES samita rezultātus.
27 Eiropas Savienības valstu līderi 24. -25. jūnija samitā nebija spējuši saskaņot Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumu sarīkot Krievijas un ES tikšanos augstākajā līmenī. Tā vietā, saskaņā ar samita paziņojumu, ES ārpolitikas dienestam Žuzepa Borela vadībā ir uzdots izpētīt iespējas dialogam ar Maskavu par atsevišķām ES interesantajām tēmām, kā arī pārdomāt variantus jaunu sankciju ieviešanai pret Krieviju, lai novērstu turpmāko iespējamu Krievijas darbību, ko ES vērtē kā ļaunprātīgu.
Jānis Urbanovičs, komentējot ES valstu līderu tikšanās rezultātus, norādīja, ka, atgriežoties no Briseles samita, premjers Kariņš paziņoja, ka Eiropas Savienība Krievijai var uzstādīt noteikumus un izvirzīt prasības, bet kā ar līdzvērtīgu partneri nerunās. Un viņa teiktajā bija sajūtams liels gandarījums un lepnums par šo nostāju.
"Vēlāk Francijas prezidents šādu pozīciju nodēvēja par rusofobu un nepamatoti stingru, savukārt Vācijas kanclere visai tieši deva mājienu, ka viņai nav vajadzīga ES svētība, lai sarunātos ar Putinu.
Rezultātā Eiropas attieksme pret Krieviju ir neviennozīmīga. Oficiālās rezolūcijas pauž vienu, bet pragmatisko Rietumvalstu vadītāju teiktais atstāj pavisam citu pēcgaršu," raksta Urbanovičs savā
Facebook lapā.
Viņš norāda, ka Latvijas gadījumā premjers Kariņš darīs visu, lai Latvijas attiecības ar kaimiņu būtu maksimāli apgrūtinātas.
"Lai iznīktu jebkuri biznesi, kas saistās ar šo valsti. Lai no ekonomikas tiktu izrautas veselas nozares, kas dod darbu tūkstošiem cilvēku un ienes Latvijas budžetā miljonus. Jo "tilts" un "tranzīts" – tie, premjeraprāt, ir slikti vārdi, visas mūsu tautsaimniecības lāsts.
Tā vietā – mistiskais "reindustralizācijas" plāns, par kuru visi runā, bet neviens nav redzējis tā strukturētu izklāstu: ar veicamiem pasākumiem, pieejamiem resursiem, konkrētiem termiņiem. Līdz ar to šis plāns vairāk izklausās pēc utopijas par "Saules pilsētu"," raksta Urbanovičs.
Latvijas politiķis norāda uz paradoksu: Austrumeiropa uzstājīgi prasa subsīdijas, grantus un citus labumus, taču nav gatava atbalstīt Vācijas un Francijas kursu, kurš vērsts uz šo labumu saražošanu.
"Ko tad īsti panāca Kariņš kopā ar saviem kolēģiem, atsakoties no iespējas atsākt ES un Krievijas samitus? Tikai to, ka attiecības ar Krieviju netiks veidotas ES valstu kopējas stratēģijas ietvarā, bet gan Eiropas lielās un bagātās valstis to darīs divpusēji un savās interesēs," pauž Urbanovičs.
Viņš norāda, ka Austrumeiropa vairāk orientējas nevis uz tiem, kas sniedz milzīgu atbalstu viņu ekonomikām, bet gan uz ASV drošības garantijām. "Taču – pavisam neilgi pirms Briseles samita bija prezidentu tikšanās Ženēvā, un nemaz nav vajadzīga īpaša muzikālā dzirde, lai saklausītu, ka ASV - Krievijas attiecību toņkārta ir mainījusies," uzsver "Saskaņas" līderis.
"Acīmredzami, ka pašreizējais ASV vadītājs ņēmis vērā reālpolitikas metra Henrija Kisindžera nostādni – jārunā, jāsadarbojas ar to Krieviju, kāda tā ir. Nevis ar kādu "ideālo Krieviju", kas Rietumiem būtu ērta, bet kas dabā nepastāv. "Jūs tur sakārtojiet savu demokrātiju, tikmēr baudiet mūsu sankcijas; kad būsiet izpildījuši mājasdarbus, tad arī runāsim" – šis modelis attiecībās ar Krieviju nedarbojas. Ir jārunā, jāiezīmē savas prioritātes, savas intereses un arī savas sarkanās līnijas. Tas daudz mērķtiecīgāk tuvina valstis savstarpējai izpratnei, ekonomiski izdevīgai sadarbībai un drošībai," noslēdz Latvijas opozīcijas politiķis.
Iepriekš Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs, komentējot ES samita rezultātus, paziņoja, ka šī tikšanās ir pierādījusi: politiku attiecībās ar Krieviju nosaka valstis, kuras neizrāda simpātijas pret KF, un tieši tās ir nobloķējušās Francijas un Vācijas mēģinājumus organizēt Krievijas un ES samitu.
"Eiropas Savienības politiku arvien biežāk nosaka agresīva rusofobā minoritāte, kas pilnībā apstiprinājās ES samitā 24. -25. jūnijā, kur tika pārrunātas attiecību perspektīvas ar Krieviju," pauž Lavrovs savā rakstā laikrakstam "Kommersant" un žurnālam "Rossija v globaļnoj politike"
Kā norādīja ministrs, Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Emanuela Makrona iniciatīva par tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, "tika apglabāta, nepaguvusi piedzimt". "Komentētāji atzīmēja, ka pats Krievijas un ASV samita fakts Ženēvā it kā būtu devis zaļo gaismu šai iniciatīvai, taču balti ar poļiem "nobloķējuši" Berlīnes un Parīzes "patvaļību" (turklāt Vācijas un Francijas vēstnieki Kijevā tika izsaukti Ukrainas Ārlietu ministrijā, lai sniegtu paskaidrojumus par šo "patvaļību")," raksta Krievijas ārlietu ministrs.
