https://sputniknewslv.com/20210427/Kapec-ASV-cies-sakaves-visos-karos-15575495.html
Kāpēc ASV cieš sakāves visos karos
Kāpēc ASV cieš sakāves visos karos
Sputnik Latvija
Rietumos pūlas izprast iemeslus, kuru dēļ Pentagons cieš sakāvi "bezgalīgajos" karos – Afganistānā, Irākā un citās jaunattīstības valstīs. 27.04.2021, Sputnik Latvija
2021-04-27T17:17+0300
2021-04-27T17:17+0300
2021-04-27T13:50+0300
viedoklis
asv
pentagons
afganistāna
agresija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/439/68/4396810_0:0:1401:788_1920x0_80_0_0_a722053ee8b1bbf8e483e3effc3d3a6c.jpg
ASV Valsts kase atzinusi: bruņotie spēki zaudē cīņasspēju. Paradoksāli ir tas, ka ASV militārais budžets, kas pārsniedz 700 miljardus dolāru gadā, panākumus negarantē. Naudu dēvē par "armijas muskuļiem", tomēr uzvaru karā par dolāriem nenopirksi, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko. Valsts kase konstatēja, ka amerikāņu bruņoto spēku cīņasspēja ir sarukusi, ņemot vērā dalību vairākos reģionālajos konfliktos pēdējo 20 gadu laikā, tomēr visus Pentagona karus trešās pasaules valstīs pēdējo 75 gadu laikā var uzskatīt par neveiksmīgiem (pēc kopīgās uzvaras pār fašistisko Vāciju 1945. gada maijā).Resora speciālisti apgalvo, ka ASV neapstrīdamais militārais pārspēks ir zaudēts potenciālo pretinieku nostiprināšanās rezultātā. Pie tam amerikāņu "virskundzība" brūk gandrīz visās militārajās dimensijās – jūrā, gaisā, kosmosā. "Uz zemes" it kā klājoties labāk, taču amerikāņu spēku kaunpilnā aiziešana no Afganistānas (zem talibu spiediena) liecina par pretējo.Analītiķi uzskata, ka ASV JKS augstas cīņasspējas atjaunošanospārsvarā kavē spēku dislokācijas iespēju sarukums dažādos planētas punktos, tehniskās apkalpošanas grūtības. It kā milzīgais Pentagona tīkls ar simtiem armijas bāzu desmitos pasaules valstu nerada ideālu apstākļus visu bruņoto spēku veidu un militārās tehnikas dislokācijai. Ticamāk cīņasspēju mazina sīko karu sērija, tas ir, Pentagona pakāpeniskā pielāgošanās videi, kurā nav tehnoloģiski attīstīta pretinieka. Un tā ir degradācija.Amerikāņu politiķi regulāri aicina audzēt bruņoto spēku potenciālu, lai saglabātu Savienoto Valstu globālā līdera pozīcijas starp lielvalstīm. Pentagona budžets sen pārsniedz 700 miljardus gadā, taču šis fakts negarantē rezultātu. To lieku reizi pierāda superdārgais (1,5 triljoni) iznīcinātājs F-35, kas oficiāli atzīts par karam negatavu. Papildu 715 miljardi Krievijas un Ķīnas savaldīšanai neko nedos, jo Maskava un Pekina veido aizsardzību uz saprātīga aprēķina principiem, tiecas panākt bruņojuma kvalitatīvu pārspēku. SIPRI vērtē, ka Krievija ieņem ceturto vietu pasaulē starp valstīm ar lielākajiem militārajiem izdevumiem. Lai nu būtu, kā būdams, absolūtajā izteiksmē Maskava tērē aizsardzībai desmitkārt mazāk nekā Vašingtona. Ķīnas militārais budžets ir gandrīz četrreiz mazāks nekā ASV.Afganistānas sindroms ASV un NATO militārie kontingenti pamet Afganistānu saskaņā ar pazemojošu mierlīgumu, kas noslēgts ar teroristisko organizāciju "Taliban" 2020. gada 29. februārī. Pie tam saglabājas risks ka Afganistāna varētu pārvērsties par teroristu un džihādistu galveno starptautisko bāzi pasaulē. Pentagons drudžaini gudro kaut kādus kompensācijas pasākumus un, saskaņā ar izdevuma The New York Times ziņām, "apspriež ar sabiedrotajiem karaspēka pārvietošanu uz kaimiņvalstīm – Tadžikistānu, Kazahstānu un Uzbekistānu". Sasniedzot atbilstošu starpvalstu vienošanos (lai arī tas ir maz ticams) tālākie notikumi ir viegli paredzami.Ja amerikāņi un viņu sabiedrotie sāks "savaldīt", proti, periodiski apšaudīs "Al Kaidas" talibu vienības Afganistānā no Centrālāzijas valstu teritorijas, afgāņu kaujinieki noteikti sarīkos "džihādu" ASV un NATO aviobāzu dislokācijas vietās – Centrālāzijas valstīs.Afgāņu izcelsmes profesors Amins Saikals (Austrālija) 21. aprīlī vietnē ASPI Strategist nāca klajā ar interesantu domu: "Pēc Otrā pasaules kara Savienotās Valstis ir zaudējušas gandrīz visos karos, kuros piedalījās jaunattistības valstīs. Šis fiasko atspoguļo lielvalsts traģēdiju – nespēju atrisināt asimetriskus konfliktus. Pēdējais karš, no kura ASV tagad atsakās, nesasniedzot savus sākotnējos mērķus, ir 20 gadus ilgais konflikts Afganistānā. Nevar novērtēt parāk zemu šī soļa katastrofālās sekas Afganistānai, reģionam un NATO reputācijai."Patiešām, amerikāņiem neizdevās uzvarēt teroristus-talibus, pārvērst Afganistānu par stabilu, drošu, plausktošu demokrātiju, kā viņi solīja 2001. gadā. Viņi atstāj aiz sevis sagrautu, iztukšotu valsti, tādu pašu kā agrāk Dienvidvjetnamu un Irālu. Profesors Saikals atgādināja, ka ASV un to sabiedrotie zaudējuši 3502 karavīrus (no viņiem 2300 ir amerikāņi), tūkstošiem ir ievainoti, karš izmaksājis 2 triljonus. Afgāņu tautas zaudējumi ir daudz lielaki – 20 gadu laikā nogalināto civiliedzīvotāju, karavīru un policistu skaits pārsniedz simt tūkstošus. Tomēr vēsture nedāvā nekādu mācību, un šodien Vašingtona cenšas ar militāriem līdzekļiem "savaldīt" Maskavu un Pekinu. Riskējot padarīt ASV teritoriju līdzīgu Registānas tuksnesim Afganistānā."Stulba" politikaIepriekš Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka ASV un NATO aktīvi pārvieto spēkus tuvāk Krievijas rietumu robežām – lielākie spēki koncentrēti Melnās jūras un Baltijas reģionos, kopā – apmēram 40 tūkstoši ārvalstu kareivju un 15 tūkstoši bruņojuma un militārās tehnikas vienību, ieskaitot stratēģiskos bumbvedējus. Uz kādu rezultātu "partneri" cer pēc tādiem izlēcieniem attiecībās ar Krieviju. Valsts ārlietu minsitrs Sergejs Lavrovs novērtēja – tā ir "stulba" politika. Arī rezultāts ir likumsakarīgs – Pentagonam un tā sabiedrotajiem atkal stingri norādīta "sarkanā līnija" Austrumeiropā. Te Krievija var piedot vienīgi sīkas draņķības.Zinātnieks, Ronalda Reigana bijušais palīgs ārpolitikas jautājumos Dugs Bendovs 20. aprīlī autoritatīvajā žurnālā "The American Spectator" uzrakstīja: "ASV piedalījušās vairākos "bezgalīgajos karos, neviens no tiem neradīja valstij pastāvēšanas draudus. Tā notika tāpēc, ka neviens no Amerikas pretiniekiem nebija tāds kā Krievija – nopietna militāra lielvalsts ar labi apmācītiem konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem un plašu kodolpotenciālu."Piekritīsim, ka ASV un Eiropas amatpersonas "uzvedās neprātīgi, it īpaši tas skar plānus par Gruzijas un Ukrainas uzņemšanu NATO". ASV nekad nebūtu pieļāvušas tamlīdzīgus vēsturiskos sižetus savu nacionālo interešu sfērā rietumu puslodē (Kanādas vai Meksikas uzņemšanu Varšavas līgumā vai KDLO). Un Maskava nekad nesamierināsies ar naidīgu valstu "eksistenciālu" pastāvēšanu pie Krievijas robežām, pēcpadomju telpā (Baltijas valstīm nevajag baidīties, vajag koriģēt ārpolitiku). Krievijai ir efektīvi instrumenti militāro draudu neitralizācijai.Ne velti šobrīt pie Ukrainas robežas mācībām sapulcētas "Krievijas konvencionālās militārās vienības – 100 000 karavīri, 1300 tanki un artilērijas ieroči, 380 raķešu iekārtas un 3700 bezpilota lidaparāti". Jāpiebilst gan, ka "The American Spectator" cipari izskatās pārspīlēti, tomēr būtība ir pareiza – hipotētiskā konfliktā ar Krievijas mūsdienīgajiem spēkiem Pentagons un NATO cietīs Ukrainā milzu sakāvi. Pie tam daudz ātrāk nekā Afganistānā. Ja "partneri" liks lietā taktiskos kodolieročus (ASV armijas taktikas mācību grāmatās ir arī tādas rindkopas), atbildes "sveicieni" hiperskaņas ātrumā ieradīsies ASV un citu konflikta dalībnieku teritorijās. "Lielajai Amerikai" vajadzīga izmēriem atbilstoša pašsaglabāšanās sajūta un "pareizas prioritātes"."The American Spectator" nonāk pie iepriecinoša slēdziena: ja Ziemeļatlantijas alianses galvenais mērķis ir drošība, nevis labdarība, tajā nevajadzētu būt valstīm, kas konfliktē ar kodollielvalsti: "Ukraina vienkārši nav tā vērta, lai tās labā riskētu ar karu pret apņēmības pilnu kodollielvalsti."
https://sputniknewslv.com/20210422/Amerikanu-speku-izvesanu-no-Afganistanas-vada-talibi-15554897.html
https://sputniknewslv.com/20210417/GB-Par-ko-ASV-naksies-skaidroties-ar-talibiem-Afganistna-15521100.html
https://sputniknewslv.com/20210327/Rietumu-revolucionara-situacija-ASV-nevar-Eiropa-nevelas-15404668.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
asv, pentagons, afganistāna, agresija
asv, pentagons, afganistāna, agresija
Kāpēc ASV cieš sakāves visos karos
Rietumos pūlas izprast iemeslus, kuru dēļ Pentagons cieš sakāvi "bezgalīgajos" karos – Afganistānā, Irākā un citās jaunattīstības valstīs.
ASV Valsts kase atzinusi: bruņotie spēki zaudē cīņasspēju. Paradoksāli ir tas, ka ASV militārais budžets, kas pārsniedz 700 miljardus dolāru gadā, panākumus negarantē. Naudu dēvē par "armijas muskuļiem", tomēr uzvaru karā par dolāriem nenopirksi, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Valsts kase konstatēja, ka amerikāņu bruņoto spēku cīņasspēja ir sarukusi, ņemot vērā dalību vairākos reģionālajos konfliktos pēdējo 20 gadu laikā, tomēr visus Pentagona karus trešās pasaules valstīs pēdējo 75 gadu laikā var uzskatīt par neveiksmīgiem (pēc kopīgās uzvaras pār fašistisko Vāciju 1945. gada maijā).
Resora speciālisti apgalvo, ka ASV neapstrīdamais militārais pārspēks ir zaudēts potenciālo pretinieku nostiprināšanās rezultātā. Pie tam amerikāņu "virskundzība" brūk gandrīz visās militārajās dimensijās – jūrā, gaisā, kosmosā. "Uz zemes" it kā klājoties labāk, taču amerikāņu spēku kaunpilnā aiziešana no Afganistānas (zem talibu spiediena) liecina par pretējo.
Analītiķi uzskata, ka ASV JKS augstas cīņasspējas atjaunošanospārsvarā kavē spēku dislokācijas iespēju sarukums dažādos planētas punktos, tehniskās apkalpošanas grūtības. It kā milzīgais Pentagona tīkls ar simtiem armijas bāzu desmitos pasaules valstu nerada ideālu apstākļus visu bruņoto spēku veidu un militārās tehnikas dislokācijai. Ticamāk cīņasspēju mazina sīko karu sērija, tas ir, Pentagona pakāpeniskā pielāgošanās videi, kurā nav tehnoloģiski attīstīta pretinieka. Un tā ir degradācija.
Amerikāņu politiķi regulāri aicina audzēt bruņoto spēku potenciālu, lai saglabātu Savienoto Valstu globālā līdera pozīcijas starp lielvalstīm. Pentagona budžets sen pārsniedz 700 miljardus gadā, taču šis fakts negarantē rezultātu. To lieku reizi pierāda superdārgais (1,5 triljoni) iznīcinātājs F-35, kas oficiāli atzīts par karam negatavu. Papildu 715 miljardi Krievijas un Ķīnas savaldīšanai neko nedos, jo Maskava un Pekina veido aizsardzību uz saprātīga aprēķina principiem, tiecas panākt bruņojuma kvalitatīvu pārspēku. SIPRI vērtē, ka Krievija ieņem ceturto vietu pasaulē starp valstīm ar lielākajiem militārajiem izdevumiem. Lai nu būtu, kā būdams, absolūtajā izteiksmē Maskava tērē aizsardzībai desmitkārt mazāk nekā Vašingtona. Ķīnas militārais budžets ir gandrīz četrreiz mazāks nekā ASV.
ASV un NATO militārie kontingenti pamet Afganistānu saskaņā ar pazemojošu mierlīgumu, kas noslēgts ar teroristisko organizāciju "Taliban" 2020. gada 29. februārī. Pie tam saglabājas risks ka Afganistāna varētu pārvērsties par teroristu un džihādistu galveno starptautisko bāzi pasaulē. Pentagons drudžaini gudro kaut kādus kompensācijas pasākumus un, saskaņā ar izdevuma The New York Times ziņām, "apspriež ar sabiedrotajiem karaspēka pārvietošanu uz kaimiņvalstīm – Tadžikistānu, Kazahstānu un Uzbekistānu". Sasniedzot atbilstošu starpvalstu vienošanos (lai arī tas ir maz ticams) tālākie notikumi ir viegli paredzami.
Ja amerikāņi un viņu sabiedrotie sāks "savaldīt", proti, periodiski apšaudīs "Al Kaidas" talibu vienības Afganistānā no Centrālāzijas valstu teritorijas, afgāņu kaujinieki noteikti sarīkos "džihādu" ASV un NATO aviobāzu dislokācijas vietās – Centrālāzijas valstīs.
Afgāņu izcelsmes profesors Amins Saikals (Austrālija) 21. aprīlī vietnē ASPI Strategist nāca klajā ar interesantu domu: "Pēc Otrā pasaules kara Savienotās Valstis ir zaudējušas gandrīz visos karos, kuros piedalījās jaunattistības valstīs. Šis fiasko atspoguļo lielvalsts traģēdiju – nespēju atrisināt asimetriskus konfliktus. Pēdējais karš, no kura ASV tagad atsakās, nesasniedzot savus sākotnējos mērķus, ir 20 gadus ilgais konflikts Afganistānā. Nevar novērtēt parāk zemu šī soļa katastrofālās sekas Afganistānai, reģionam un NATO reputācijai."
Patiešām, amerikāņiem neizdevās uzvarēt teroristus-talibus, pārvērst Afganistānu par stabilu, drošu, plausktošu demokrātiju, kā viņi solīja 2001. gadā. Viņi atstāj aiz sevis sagrautu, iztukšotu valsti, tādu pašu kā agrāk Dienvidvjetnamu un Irālu. Profesors Saikals atgādināja, ka ASV un to sabiedrotie zaudējuši 3502 karavīrus (no viņiem 2300 ir amerikāņi), tūkstošiem ir ievainoti, karš izmaksājis 2 triljonus. Afgāņu tautas zaudējumi ir daudz lielaki – 20 gadu laikā nogalināto civiliedzīvotāju, karavīru un policistu skaits pārsniedz simt tūkstošus. Tomēr vēsture nedāvā nekādu mācību, un šodien Vašingtona cenšas ar militāriem līdzekļiem "savaldīt" Maskavu un Pekinu. Riskējot padarīt ASV teritoriju līdzīgu Registānas tuksnesim Afganistānā.
Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka ASV un NATO aktīvi pārvieto spēkus tuvāk Krievijas rietumu robežām – lielākie spēki koncentrēti Melnās jūras un Baltijas reģionos, kopā – apmēram 40 tūkstoši ārvalstu kareivju un 15 tūkstoši bruņojuma un militārās tehnikas vienību, ieskaitot stratēģiskos bumbvedējus. Uz kādu rezultātu "partneri" cer pēc tādiem izlēcieniem attiecībās ar Krieviju. Valsts ārlietu minsitrs Sergejs Lavrovs novērtēja – tā ir "stulba" politika. Arī rezultāts ir likumsakarīgs – Pentagonam un tā sabiedrotajiem atkal stingri norādīta "sarkanā līnija" Austrumeiropā. Te Krievija var piedot vienīgi sīkas draņķības.
Zinātnieks, Ronalda Reigana bijušais palīgs ārpolitikas jautājumos Dugs Bendovs 20. aprīlī autoritatīvajā žurnālā "The American Spectator" uzrakstīja: "ASV piedalījušās vairākos "bezgalīgajos karos, neviens no tiem neradīja valstij pastāvēšanas draudus. Tā notika tāpēc, ka neviens no Amerikas pretiniekiem nebija tāds kā Krievija – nopietna militāra lielvalsts ar labi apmācītiem konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem un plašu kodolpotenciālu."
Piekritīsim, ka ASV un Eiropas amatpersonas "uzvedās neprātīgi, it īpaši tas skar plānus par Gruzijas un Ukrainas uzņemšanu NATO". ASV nekad nebūtu pieļāvušas tamlīdzīgus vēsturiskos sižetus savu nacionālo interešu sfērā rietumu puslodē (Kanādas vai Meksikas uzņemšanu Varšavas līgumā vai KDLO). Un Maskava nekad nesamierināsies ar naidīgu valstu "eksistenciālu" pastāvēšanu pie Krievijas robežām, pēcpadomju telpā (Baltijas valstīm nevajag baidīties, vajag koriģēt ārpolitiku). Krievijai ir efektīvi instrumenti militāro draudu neitralizācijai.
Ne velti šobrīt pie Ukrainas robežas mācībām sapulcētas "Krievijas konvencionālās militārās vienības – 100 000 karavīri, 1300 tanki un artilērijas ieroči, 380 raķešu iekārtas un 3700 bezpilota lidaparāti". Jāpiebilst gan, ka "The American Spectator" cipari izskatās pārspīlēti, tomēr būtība ir pareiza – hipotētiskā konfliktā ar Krievijas mūsdienīgajiem spēkiem Pentagons un NATO cietīs Ukrainā milzu sakāvi. Pie tam daudz ātrāk nekā Afganistānā. Ja "partneri" liks lietā taktiskos kodolieročus (ASV armijas taktikas mācību grāmatās ir arī tādas rindkopas), atbildes "sveicieni" hiperskaņas ātrumā ieradīsies ASV un citu konflikta dalībnieku teritorijās. "Lielajai Amerikai" vajadzīga izmēriem atbilstoša pašsaglabāšanās sajūta un "pareizas prioritātes".
"The American Spectator" nonāk pie iepriecinoša slēdziena: ja Ziemeļatlantijas alianses galvenais mērķis ir drošība, nevis labdarība, tajā nevajadzētu būt valstīm, kas konfliktē ar kodollielvalsti: "Ukraina vienkārši nav tā vērta, lai tās labā riskētu ar karu pret apņēmības pilnu kodollielvalsti."
