https://sputniknewslv.com/20210529/Izputes-Kijeva-pieprasa-ASV-atgriezt-Ziemelu-straumei-2-uzliktas-sankcijas-15749458.html
Izputēs: Kijeva pieprasa ASV atgriezt "Ziemeļu straumei 2" uzliktās sankcijas
Izputēs: Kijeva pieprasa ASV atgriezt "Ziemeļu straumei 2" uzliktās sankcijas
Sputnik Latvija
ASV atteicās no sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2". Kijevā nekavējoties aprēķināja, cik milzīgi būs zaudējumi un pieprasīja no Vašingtonas paskaidrojumus. 29.05.2021, Sputnik Latvija
2021-05-29T13:30+0300
2021-05-29T13:30+0300
2021-06-04T12:35+0300
viedoklis
ziemeļu straume 2
ukraina
sankcijas
gazprom
asv
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/04/07/15461274_0:160:3073:1888_1920x0_80_0_0_5ea8f3aa93cdf3592bf752f9acf1946f.jpg
Patiesībā Kijevai ir par ko raizēties: Krievijas kurināmā tranzīts caur Ukrainu jau sarucis līdz minimumam. "Naftogaz" var palikt bez ienākumiem par ogļūdeņražu pārsūknēšanu no 2024. gada, kad beigsies līguma termiņš ar "Gazprom". Par situāciju stāsta portāla RIA Novosti autore Nataļja Dembinska.AtkāpušiesPēc dažiem mēģinājumiem apturēt projektu amerikāņi atzina tos par bezjēdzīgiem. Vašingtona atcēlusi ierobežojumus pret gāzesvada būvkompāniju "Nord Stream 2 AG", kas lielā mērā atvieglo tā pabeigšanuValsts departaments sniedzis kongresam ziņojumu, kurā uzskaitīja sankcijām pakļautus uzņēmumus un kuģus. Dokuments iesaka ietekmēt "Nord Stream 2 AG", vienlaicīgi tajā tiek ziņots, ka šie pasākumi ir apturēti ar Entonija Blinkena lēmumu.Valsts sekretārs to skaidroja ar "nacionālajām interesēm", taču no detaļām atturējās. Amerikāņu mediji, atsaucoties uz avotiem Valsts departamentā, apgalvoja, ka Vašingtonā esot secinājuši, ka apturēt projektu var tikai sankcijas pret patērētājiem Vācijā. Citādi efekta nebūs, jo cauruļvads ir gatavs par 95%.Savukārt spiediens uz tirgus dalībniekiem Vācijā draud ar risku sagraut attiecības ar Berlīni, kas jau bija sabojātas iepriekšējā amerikāņu prezidenta laikā. Donalds Tramps pieprasīja no eiropiešiem arvien vairāk līdzekļu NATO uzturēšanai, vienlaikus piedraudot ar tirdzniecības nodevām. Eiropas Savienības Ārlietu dienesta oficiālais pārstāvis Peters Stano norādīja, ka tagad Vašingtona cenšas labot situāciju.Aprēķinājuši zaudējumusKijevā jau ir aprēķināti gaidāmie zaudējumi. Pēc Ukrainas gāzes transporta sistēmas (GTS) operatora vadītāja Sergeja Makogona teiktā, "Ziemeļu straume 2" atņems valsts ekonomikai no pieciem līdz sešiem miljardiem dolāru gadā.Kad Krievija pārtrauks tranzītu, Ukraina zaudēs pusotru miljardu. Palielināsies gāzes cena, jo tā būs jāieved no ES. Tas vēl mīnus divi vai trīs miljardi."Sadārdzināsies viss mūsu eksports, piemēram, mēslojumi. Tāpat palielināsies tarifi iedzīvotājiem, attiecīgi būs nepieciešams vairāk subsīdiju," paskaidroja Makogons.2020. gadā tranzīts samazinājās vairāk nekā par trešdaļu – līdz 55,8 miljardiem kubikmetru. Tas ir zemākais rādītājs trīsdesmit gadu laikā, arī iepriekšējos gados bija ne mazāk kā 90 miljardi. Pat krīzes 2014. gadā bija 62 miljardi. Ņemot vērā gāzes transporta sistēmas projekta jaudu 146 miljardi, esošā noslodze ir mazāk nekā 30 procenti.Tam ir vairāki iemesli. 2020. gadā bija jābūt 65 miljardiem. Taču aizkavējumu dēļ vienošanos parakstīšanā ar Gazprom pirmajā ceturksnī (īpaši janvārī un februārī), Krievijas eksporta fiziskās plūsmas tika izplatītas bez ukraiņu GTS piedalīšanos. Turklāt siltā ziema un karantīna samazināja pieprasījumu pēc kurināmā Eiropā un Āzijā, kā dēļ saruka cenas. Un ogļūdeņražu pārsūknēšana caur Ukrainu ir visdārgākā opcija, ko izmanto pēc "atlikuma principa".Šogad turpināja atbrīvoties no tranzīta. Februārī par ceturtdaļu, salīdzinot ar janvāri. Ukrainas ekspertu aplēses liecina, ka pēc gāzesvada "Turcijas straume" būvniecības pabeigšanas Serbijā un Bulgārijā Kijeva zaudēs vēl desmit vai divpadsmit miljardus kubikmetru gāzes gadā. Gazprom jau sūta degvielu uz Serbiju, Bosniju un Hercegovinu pa jauno maršrutu.Pieprasa atgrieztAmerikāņu lēmums sagādāja vilšanos Kijevai. Rada aicināja ASV Pārstāvju palātu un Senātu izmantot visus likumīgos līdzekļus būvniecības "pilnīgai un neatgriezeniskai" pārtraukšanai. Krievija it kā cenšas izmantot enerģētiku kā "hibrīdkara instrumentu". Kijevā apgalvo, ka tas "tieši apdraud gan Ukrainas, gan Eiropas enerģētisko drošību".Taču pat Ukrainas analītiķi atzīst, ka par to Kijeva var vainot tikai sevi. Enerģētikas stratēģiju institūta līdzdibinātājs Jurijs Koroļčuks iepriekš atzīmēja, ka notikušais ar kurināmā tranzītu ir vienīgi "Naftogaz" "nopelns", kas cīņā par tirgu izvēlējās politisku ceļu.Tāpat Koroļčuks brīdināja, ka pēc visu Krievijas gāzesvadu palaišanas pārsūknēšana caur Ukrainu kļūs minimāla. "Problēmas pārsvarā nav ar Rumāniju, bet ar Ungāriju un Balkānu valstīm, kas drīzumā varēs ņemt gāzi no reversa gāzesvadiem-interkonektoriem, kas savieno centrālo Austrumeiropu ar "Turcijas straumi," viņš paskaidroja.Nezaudēt pašcieņuAmerikāņi nevēlas konfliktēt ar Eiropu un neiebilst par attiecību uzlabošanu ar Krieviju, uzskata Eiropas Inženierzinātņu izglītības biedrības vadītājs profesors Samuels Furfari.Pēc viņa domām, pretoties "Ziemeļu straumes 2" būvniecībai un palaišanai jau no paša sākuma bija bezjēdzīgi un smieklīgi: "Vanagi" no abām Kongresa partijām, kuri centās pierunāt Vāciju atteikties no projekta, aizgājuši pārāk tālu, un Džo Baidenam tas ir zināms. Var teikt, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir sapratuši, ka viņu stingrā pieeja, kas līdzinās šantāžai, nesniegs gaidāmo rezultātu Berlīnē."Tuvākajos gados tranzīta zaudējums Ukrainai nedraud: līdz 2024. gadam parakstītais ar Gazprom līgums sastādīts pēc principa "sūknē vai maksā". Tas ir vismaz 40 miljardi kubikmetru gadā. Pēc "Ziemeļu" un "Turku straumes" palaišanas Krievija var atteikties no Ukrainas virziena. Pat ja krievi saglabās to uz kādu laiku politisku apsvērumu dēļ, Kijevai kā starpniekam diez vai ir nākotne, jo Eiropas tirgus strauji mainās.
https://sputniknewslv.com/20210524/Ukraina-skumst-sturiti-eksperts-pamatoja-ASV-lemumu-par-Nord-Stream-2-15717901.html
https://sputniknewslv.com/20210519/Arktiskie-krajumi-Krievija-gatavojas-izstumt-ASV-no-Eiropas-15688559.html
https://sputniknewslv.com/20210519/Kad-bus-gatavs-Ziemelu-straumes-2-pirmais-caurulvads-15688508.html
https://sputniknewslv.com/20210506/Eiropa-nesteidz-papildinat-gazes-rezerves-deficits-PGK-sasniedzis-98-procentus-15619807.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Nataļja Dembinska
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/13/17636949_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_2fbb0f052d9e2bc14e78e12d3c566767.jpg
Nataļja Dembinska
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/13/17636949_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_2fbb0f052d9e2bc14e78e12d3c566767.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Nataļja Dembinska
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/13/17636949_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_2fbb0f052d9e2bc14e78e12d3c566767.jpg
ziemeļu straume 2, ukraina, sankcijas, gazprom, asv
ziemeļu straume 2, ukraina, sankcijas, gazprom, asv
Izputēs: Kijeva pieprasa ASV atgriezt "Ziemeļu straumei 2" uzliktās sankcijas
13:30 29.05.2021 (atjaunots: 12:35 04.06.2021) ASV atteicās no sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2". Kijevā nekavējoties aprēķināja, cik milzīgi būs zaudējumi un pieprasīja no Vašingtonas paskaidrojumus.
Patiesībā Kijevai ir par ko raizēties: Krievijas kurināmā tranzīts caur Ukrainu jau sarucis līdz minimumam. "Naftogaz" var palikt bez ienākumiem par ogļūdeņražu pārsūknēšanu no 2024. gada, kad beigsies līguma termiņš ar "Gazprom". Par situāciju stāsta portāla RIA Novosti autore Nataļja Dembinska.
Pēc dažiem mēģinājumiem apturēt projektu amerikāņi atzina tos par bezjēdzīgiem. Vašingtona atcēlusi ierobežojumus pret gāzesvada būvkompāniju "Nord Stream 2 AG", kas lielā mērā atvieglo tā pabeigšanu
Valsts departaments sniedzis kongresam ziņojumu, kurā uzskaitīja sankcijām pakļautus uzņēmumus un kuģus. Dokuments iesaka ietekmēt "Nord Stream 2 AG", vienlaicīgi tajā tiek ziņots, ka šie pasākumi ir apturēti ar Entonija Blinkena lēmumu.
Valsts sekretārs to skaidroja ar "nacionālajām interesēm", taču no detaļām atturējās. Amerikāņu mediji, atsaucoties uz avotiem Valsts departamentā, apgalvoja, ka Vašingtonā esot secinājuši, ka apturēt projektu var tikai sankcijas pret patērētājiem Vācijā. Citādi efekta nebūs, jo cauruļvads ir gatavs par 95%.
Savukārt spiediens uz tirgus dalībniekiem Vācijā draud ar risku sagraut attiecības ar Berlīni, kas jau bija sabojātas iepriekšējā amerikāņu prezidenta laikā. Donalds Tramps pieprasīja no eiropiešiem arvien vairāk līdzekļu NATO uzturēšanai, vienlaikus piedraudot ar tirdzniecības nodevām. Eiropas Savienības Ārlietu dienesta oficiālais pārstāvis Peters Stano norādīja, ka tagad Vašingtona cenšas labot situāciju.
Kijevā jau ir aprēķināti gaidāmie zaudējumi. Pēc Ukrainas gāzes transporta sistēmas (GTS) operatora vadītāja Sergeja Makogona teiktā, "Ziemeļu straume 2" atņems valsts ekonomikai no pieciem līdz sešiem miljardiem dolāru gadā.
Kad Krievija pārtrauks tranzītu, Ukraina zaudēs pusotru miljardu. Palielināsies gāzes cena, jo tā būs jāieved no ES. Tas vēl mīnus divi vai trīs miljardi.
"Sadārdzināsies viss mūsu eksports, piemēram, mēslojumi. Tāpat palielināsies tarifi iedzīvotājiem, attiecīgi būs nepieciešams vairāk subsīdiju," paskaidroja Makogons.
2020. gadā tranzīts samazinājās vairāk nekā par trešdaļu – līdz 55,8 miljardiem kubikmetru. Tas ir zemākais rādītājs trīsdesmit gadu laikā, arī iepriekšējos gados bija ne mazāk kā 90 miljardi. Pat krīzes 2014. gadā bija 62 miljardi. Ņemot vērā gāzes transporta sistēmas projekta jaudu 146 miljardi, esošā noslodze ir mazāk nekā 30 procenti.
Tam ir vairāki iemesli. 2020. gadā bija jābūt 65 miljardiem. Taču aizkavējumu dēļ vienošanos parakstīšanā ar Gazprom pirmajā ceturksnī (īpaši janvārī un februārī), Krievijas eksporta fiziskās plūsmas tika izplatītas bez ukraiņu GTS piedalīšanos. Turklāt siltā ziema un karantīna samazināja pieprasījumu pēc kurināmā Eiropā un Āzijā, kā dēļ saruka cenas. Un ogļūdeņražu pārsūknēšana caur Ukrainu ir visdārgākā opcija, ko izmanto pēc "atlikuma principa".
Šogad turpināja atbrīvoties no tranzīta. Februārī par ceturtdaļu, salīdzinot ar janvāri. Ukrainas ekspertu aplēses liecina, ka pēc gāzesvada "Turcijas straume" būvniecības pabeigšanas Serbijā un Bulgārijā Kijeva zaudēs vēl desmit vai divpadsmit miljardus kubikmetru gāzes gadā. Gazprom jau sūta degvielu uz Serbiju, Bosniju un Hercegovinu pa jauno maršrutu.
Amerikāņu lēmums sagādāja vilšanos Kijevai. Rada aicināja ASV Pārstāvju palātu un Senātu izmantot visus likumīgos līdzekļus būvniecības "pilnīgai un neatgriezeniskai" pārtraukšanai. Krievija it kā cenšas izmantot enerģētiku kā "hibrīdkara instrumentu". Kijevā apgalvo, ka tas "tieši apdraud gan Ukrainas, gan Eiropas enerģētisko drošību".
Taču pat Ukrainas analītiķi atzīst, ka par to Kijeva var vainot tikai sevi. Enerģētikas stratēģiju institūta līdzdibinātājs Jurijs Koroļčuks iepriekš atzīmēja, ka notikušais ar kurināmā tranzītu ir vienīgi "Naftogaz" "nopelns", kas cīņā par tirgu izvēlējās politisku ceļu.
Tāpat Koroļčuks brīdināja, ka pēc visu Krievijas gāzesvadu palaišanas pārsūknēšana caur Ukrainu kļūs minimāla. "Problēmas pārsvarā nav ar Rumāniju, bet ar Ungāriju un Balkānu valstīm, kas drīzumā varēs ņemt gāzi no reversa gāzesvadiem-interkonektoriem, kas savieno centrālo Austrumeiropu ar "Turcijas straumi," viņš paskaidroja.
Amerikāņi nevēlas konfliktēt ar Eiropu un neiebilst par attiecību uzlabošanu ar Krieviju, uzskata Eiropas Inženierzinātņu izglītības biedrības vadītājs profesors Samuels Furfari.
Pēc viņa domām, pretoties "Ziemeļu straumes 2" būvniecībai un palaišanai jau no paša sākuma bija bezjēdzīgi un smieklīgi: "Vanagi" no abām Kongresa partijām, kuri centās pierunāt Vāciju atteikties no projekta, aizgājuši pārāk tālu, un Džo Baidenam tas ir zināms. Var teikt, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir sapratuši, ka viņu stingrā pieeja, kas līdzinās šantāžai, nesniegs gaidāmo rezultātu Berlīnē.
"Tuvākajos gados tranzīta zaudējums Ukrainai nedraud: līdz 2024. gadam parakstītais ar Gazprom līgums sastādīts pēc principa "sūknē vai maksā". Tas ir vismaz 40 miljardi kubikmetru gadā. Pēc "Ziemeļu" un "Turku straumes" palaišanas Krievija var atteikties no Ukrainas virziena. Pat ja krievi saglabās to uz kādu laiku politisku apsvērumu dēļ, Kijevai kā starpniekam diez vai ir nākotne, jo Eiropas tirgus strauji mainās.
