https://sputniknewslv.com/20210524/PVO-uzskata-koronavirusa-naves-gadijumu-skaits-pasaule-vairakkart-samazinats-15718165.html
PVO uzskata, ka koronavīrusa nesto nāves gadījumu skaits pasaulē vairākkārt samazināts
PVO uzskata, ka koronavīrusa nesto nāves gadījumu skaits pasaulē vairākkārt samazināts
Sputnik Latvija
Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka, saskaņā ar provizoriskiem datiem, 2020. gada beigās koronavīrusa epidēmijā mirušo skaits sasniedzis vismaz 3... 24.05.2021, Sputnik Latvija
2021-05-24T17:20+0300
2021-05-24T17:20+0300
2021-05-24T16:11+0300
pasaulē
pasaules veselības organizācija
koronavīruss
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1382/24/13822459_0:0:3067:1725_1920x0_80_0_0_1c0a208cac42ba757efffa284899e0a4.jpg
RĪGA, 24. maijs — Sputnik. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati par 1,2 miljoniem pārsniedz oficiālo statistiku, kas liecina: līdz 2020. gada 31. decembrim no Covid-19 visā pasaulē miruši 1,8 miljoni cilvēku, stāsta Bb.lv.Vēl vairāk, savā ikgadējā atskaitē par globālo veselības stāvokli PVO eksperti secināja, ka mirstības reālie rādītāji, iespējams, ir divas vai trīs reizes augstāki nekā oficiālie, kas norāda – patlaban koronavīruss aiznesis 3,4 miljonu cilvēku dzīvības.Atskaitē teikts, ka Covid-19 pandēmija nopietni apdraud cilvēku veselību un labklājību visā pasaulē, jo 90% valstu ziņo par nopietniem traucējumiem svarīgu medicīnas pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem.Īpaša riska zonā nonākuši maznodrošinātie, kas dzīvo īpaši blīvi apdzīvotos rajonos.Kā tika aprēķināta mirstība koronavīrusa rezultātā?PVO norāda, ka dažas valstis nevar sistemātiski un precīzi novērtēt nāves gadījumu skaitu, tāpēc ir spiestas kompensēt trūkumus ar orientējošu aprēķinu palīdzību. Ierēdņi tos veida ar dažādu statistikas metožu palīdzību, piesaistot ekspertus un izmantojot reālos datus. Lai labāk saskaņotu mirstības aprēķinu, PVO izveidojusi speciālu padomnieku grupu, kas izstrādā neieskaitīto nāves gadījumu novērtēšanas metodes, arī tās, kas saistītas ar inficēšanos netieši. Grupā strādā vadošie demogrāfi, epidemiologi, speciālisti statistikas datu jomā no dažādām pasaules valstīm.Eksperti izstrādājuši aprēķina modeli katrai valstij, ņemot vērā reģionālās īpatnības, un secināja, ka vērā neņemto nāves gadījumu skaits Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā sastāda 1,34-1,46 miljonus, Eiropā – 1,11-1,21 miljonu. Tas ir par 60% un 50% vairāk nekā oficiālie dati.Amerikāņu pētījumsMaija sākumā zinātnieki no Vašingtonas universitātes publicēja pētījumu, kas rāda: kopējā mirstības statistika pasaulē divkārt pārsniedz oficiālo, proti, mirušo skaits gandrīz visur tiek aprēķināts nepareizi. Zinātniskā darba autori apgalvo, ka kopējais nāves gadījumu skaits Covid-19 rezultātā sasniedz vismaz 6,9 miljonus. Piemēram, ASV ziņoja, ka laikā no pērnā gada miruši 570 tūkstoši cilvēku, bet patiesībā mirušo skaits sasniedz apmēram 900 tūkstošus, apgalvo zinātnieki. Reālā statistika Indijā ir gandrīz trīsreiz augstāka nekā oficiālā, bet Krievijā miruši nevis 109 tūkstoši cilvēku, kā ziņots oficiāli, bet 593 tūkstoši, uzskata amerikāņu zinātnieki.Dažās valstīs, piemēram, Indijā, kļūmes notiek vājās kontroles sistēmas dēļ, it īpaši lauku apvidū. Citās valstīs samazināt dati sniegti tīšām, uzskata pētījuma autori.Savus rādītājus Vašingtonas universitātes zinātnieki saņēmuši, salīdzinot gaidāmo nāves gadījumu vidējo skaitu jebkādu iemeslu dēļ pirms pandēmijas ar nāves gadījumu faktisko skaitu krīzes laikā. No saņemtajiem datiem svītroti ar pandēmiju nesaistītie gadījumi (proti, mirušie no blakusslimībām, kā arī cilvēki, kas nav vērsušies pie ārsta), nāves avārijās, kuru skaits sarucis, ņemot vērā mājsēdi.PVO optimismsTomēr PVO pārskatā par veselības stāvokli ir dati, kas vieš optimismu.Piemēram, vidējais mūža ilgums pasaules mērogā pieaudzis no 66,8 gadiem 2000. gadā līdz 73,3 gadiem – 2019. gadā. Pie tam veselīgas dzīves ilgums pieaudzis no 58,3 līdz 63,7 gadiem.Lielākais dzīves ilguma pieaugums vērojams valstīs ar zemiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju. Tas pamatojams ar bērnu mirstības un infekcijas slimību rādītāju krasu sarukumu.Kopš 2000. gada visā pasaulē par 33% sarucis tabakas izstrādājumu patēriņš, toties kāpusi aptaukošanās pieaugušo vidū, un 2016. gadā ceturtā daļa attīstīto valstu iedzīvotāju jau cieta no liekā svara.
https://sputniknewslv.com/20210225/Krievijas-zinatniece-novertja-PVO-prognozi-par-pandemijas-pabeigsanas-terminiem-15233127.html
https://sputniknewslv.com/20210505/ES-nolaiz-kovida-priekskaru-Krievija-noverteja-Briseles-jauno-planu-15615705.html
https://sputniknewslv.com/20210502/Pasaules-Veselibas-organizacija-ir-apstiprinajusi-piekto-Covid-19-vakcinu-15604727.html
https://sputniknewslv.com/20210318/Eiropa-atriebjas-AstraZeneca-15352548.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
pasaulē, pasaules veselības organizācija, koronavīruss
pasaulē, pasaules veselības organizācija, koronavīruss
PVO uzskata, ka koronavīrusa nesto nāves gadījumu skaits pasaulē vairākkārt samazināts
Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka, saskaņā ar provizoriskiem datiem, 2020. gada beigās koronavīrusa epidēmijā mirušo skaits sasniedzis vismaz 3 miljonus.
RĪGA, 24. maijs — Sputnik. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati par 1,2 miljoniem pārsniedz oficiālo statistiku, kas liecina: līdz 2020. gada 31. decembrim no Covid-19 visā pasaulē miruši 1,8 miljoni cilvēku, stāsta
Bb.lv.
Vēl vairāk, savā
ikgadējā atskaitē par globālo veselības stāvokli PVO eksperti secināja, ka mirstības reālie rādītāji, iespējams, ir divas vai trīs reizes augstāki nekā oficiālie, kas norāda – patlaban koronavīruss aiznesis 3,4 miljonu cilvēku dzīvības.
Atskaitē teikts, ka Covid-19 pandēmija nopietni apdraud cilvēku veselību un labklājību visā pasaulē, jo 90% valstu ziņo par nopietniem traucējumiem svarīgu medicīnas pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem.
Īpaša riska zonā nonākuši maznodrošinātie, kas dzīvo īpaši blīvi apdzīvotos rajonos.
Kā tika aprēķināta mirstība koronavīrusa rezultātā?
PVO norāda, ka dažas valstis nevar sistemātiski un precīzi novērtēt nāves gadījumu skaitu, tāpēc ir spiestas kompensēt trūkumus ar orientējošu aprēķinu palīdzību. Ierēdņi tos veida ar dažādu statistikas metožu palīdzību, piesaistot ekspertus un izmantojot reālos datus.
Lai labāk saskaņotu mirstības aprēķinu, PVO izveidojusi speciālu padomnieku grupu, kas izstrādā neieskaitīto nāves gadījumu novērtēšanas metodes, arī tās, kas saistītas ar inficēšanos netieši. Grupā strādā vadošie demogrāfi, epidemiologi, speciālisti statistikas datu jomā no dažādām pasaules valstīm.
Eksperti izstrādājuši aprēķina modeli katrai valstij, ņemot vērā reģionālās īpatnības, un secināja, ka vērā neņemto nāves gadījumu skaits Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā sastāda 1,34-1,46 miljonus, Eiropā – 1,11-1,21 miljonu. Tas ir par 60% un 50% vairāk nekā oficiālie dati.
Maija sākumā zinātnieki no Vašingtonas universitātes publicēja pētījumu, kas rāda: kopējā mirstības statistika pasaulē divkārt pārsniedz oficiālo, proti, mirušo skaits gandrīz visur tiek aprēķināts nepareizi. Zinātniskā darba autori apgalvo, ka kopējais nāves gadījumu skaits Covid-19 rezultātā sasniedz vismaz 6,9 miljonus.
Piemēram, ASV ziņoja, ka laikā no pērnā gada miruši 570 tūkstoši cilvēku, bet patiesībā mirušo skaits sasniedz apmēram 900 tūkstošus, apgalvo zinātnieki. Reālā statistika Indijā ir gandrīz trīsreiz augstāka nekā oficiālā, bet Krievijā miruši nevis 109 tūkstoši cilvēku, kā ziņots oficiāli, bet 593 tūkstoši, uzskata amerikāņu zinātnieki.
Dažās valstīs, piemēram, Indijā, kļūmes notiek vājās kontroles sistēmas dēļ, it īpaši lauku apvidū. Citās valstīs samazināt dati sniegti tīšām, uzskata pētījuma autori.
Savus rādītājus Vašingtonas universitātes zinātnieki saņēmuši, salīdzinot gaidāmo nāves gadījumu vidējo skaitu jebkādu iemeslu dēļ pirms pandēmijas ar nāves gadījumu faktisko skaitu krīzes laikā. No saņemtajiem datiem svītroti ar pandēmiju nesaistītie gadījumi (proti, mirušie no blakusslimībām, kā arī cilvēki, kas nav vērsušies pie ārsta), nāves avārijās, kuru skaits sarucis, ņemot vērā mājsēdi.
Tomēr PVO pārskatā par veselības stāvokli ir dati, kas vieš optimismu.
Piemēram, vidējais mūža ilgums pasaules mērogā pieaudzis no 66,8 gadiem 2000. gadā līdz 73,3 gadiem – 2019. gadā. Pie tam veselīgas dzīves ilgums pieaudzis no 58,3 līdz 63,7 gadiem.
Lielākais dzīves ilguma pieaugums vērojams valstīs ar zemiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju. Tas pamatojams ar bērnu mirstības un infekcijas slimību rādītāju krasu sarukumu.
Kopš 2000. gada visā pasaulē par 33% sarucis tabakas izstrādājumu patēriņš, toties kāpusi aptaukošanās pieaugušo vidū, un 2016. gadā ceturtā daļa attīstīto valstu iedzīvotāju jau cieta no liekā svara.
