https://sputniknewslv.com/20210517/Eiropas-Parlaments-noformulejis-piecus-principus-darbam-ar-Krieviju-15678302.html
Eiropas Parlaments noformulējis piecus principus darbam ar Krieviju
Eiropas Parlaments noformulējis piecus principus darbam ar Krieviju
Sputnik Latvija
Eiropas Parlaments uzskata, ka "demokrātijas aizsardzībai visā pasaulē" ES ir jāapvienojas ar ASV. 17.05.2021, Sputnik Latvija
2021-05-17T17:11+0300
2021-05-17T17:11+0300
2021-05-17T10:27+0300
politika
es
krievija
starptautiskās attiecības
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/28/31/283145_0:164:3058:1884_1920x0_80_0_0_7f042d199455f22ed5b38f86e93d9e65.jpg
RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Eiropas Parlamenta Starptautisko attiecību komiteja sastādījusi pārskata projektu, kurā izklāstīti pamatprincipi attiecību veidošanai starp ES un Krieviju. Ar dokumenta tekstu iepazinās RT.Pirmais princips paredz "demokrātiskas sabiedrības" veidošanu Krievijā, kas veicināšot pretestību "krievvalodīgajai propagandai". Šī principa realizācijai izskanējis ierosinājums veidot valstī telekanālu, kas strādās visu diennakti, vēsta RIA Novosti.ES vadībai ieteikts izskatīt iespēju neatzīt Krievijas Valsts domes jaunā sastāva leģitimitāti pēc rudenī gaidāmajām vēlēšanām, ja ES atzīs, ka tās esot falsificētas.Pārskata autori uzskata, ka Krievijai vajag pastāstīt par labumiem, ko tā varētu gūt, iniciējot demokrātiskas pārvērtības. Runa ir par vīzu režīma vienkāršošanu, investīciju programmām brīvajā tirdzniecībā un stratēģisko partnerību.Turklāt ierosināts pieņemt "Austrumu partnerības" valstu attīstības stratēģiju Krievijai, ko Brisele reiz iniciēja ar mērķi stiprināt sadarbību ar bijušās PSRS valstīm.Eiropas Parlamentā atzīmēja, ka "demokrātijas aizsardzībai visā pasaulē" ES ir jāapvienojas ar ASV, bet, veidojot sadarbību ar Maskavu, vienmēr ņemt vērā cilvēktiesību ievērošanas jautājumu un brīvu vēlēšanu organizēšanu.Pirmajā posmā projekta autori aicina Eiropas valstis apturēt sadarbību ar Krieviju projektā "Ziemeļu straume 2".Punktā, kas veltīts "Krievijas agresijas" savaldīšanai, Eiropas Savienībai piedāvā apvienot centienus ar NATO un starptautiskajiem partneriem, lai vērstu spiedienu pret Maskavu ar mērķi novērst tās "iejaukšanos" "Austrumu partnerības" reģiona lietās un piespiest atgriezt "ES austrumu kaimiņu okupētās teritorijas".Pārskata noslēgumā autori atzīmēja, ka "agresīvo darbību" turpināšanās gadījumā ES esot jāizvērtē iespējas atslēgt Krieviju no maksājumu sistēmas SWIFT. ES vadībai ieteica sastādīt plānu atkarības mazināšanai no Krievijas naftas un gāzes piegādēm, kamēr Kremlī atrodas tagadējā valdība.Pēdējā laikā Maskavas un ES attiecībās vērojama kārtējā spriedzes eskalācija. Martā ES ieviesa sankcijas jaunā globālā režīma ietvaros par cilvēktiesību pārkāpumiem – šādu reakciju izraisīja Alekseja Navaļnija arests. Atbildei Krievija aizliedza iebraukšanu astoņiem Eiropas ierēdņiem.Pirms dažām dienām Krievijas valdība apstiprināja nedraudzīgo valstu sarakstu, kurā iekļautas ASV un Čehija. Maskavas un Vašingtonas attiecības pasliktinājās pēc notikumiem Ukrainā un Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā. Diplomātisko skandālu ar Prāgu izraisīja Čehijas mēģinajumi apsūdzēt Maskavu par sprādzieniem ieroču noliktavās Vrbeticē 2014. gadā. Kremlis uzsvēra, ka šie incidenti kaitējuši abu valstu attiecībām. Krievijas Ārlietu ministrija notiekošo uzskata par Rietumu plašās kampaņas elementu.
https://sputniknewslv.com/20210515/Krievija-publicejusi-nedraudzigo-valstu-sarakstu-ES-bazas-apstiprinajusas-15671415.html
https://sputniknewslv.com/20210505/ES-nolaiz-kovida-priekskaru-Krievija-noverteja-Briseles-jauno-planu-15615705.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
es, krievija, starptautiskās attiecības
es, krievija, starptautiskās attiecības
Eiropas Parlaments noformulējis piecus principus darbam ar Krieviju
Eiropas Parlaments uzskata, ka "demokrātijas aizsardzībai visā pasaulē" ES ir jāapvienojas ar ASV.
RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Eiropas Parlamenta Starptautisko attiecību komiteja sastādījusi pārskata projektu, kurā izklāstīti pamatprincipi attiecību veidošanai starp ES un Krieviju. Ar dokumenta tekstu iepazinās
RT.
Pirmais princips paredz "demokrātiskas sabiedrības" veidošanu Krievijā, kas veicināšot pretestību "krievvalodīgajai propagandai". Šī principa realizācijai izskanējis ierosinājums veidot valstī telekanālu, kas strādās visu diennakti, vēsta
RIA Novosti.
ES vadībai ieteikts izskatīt iespēju neatzīt Krievijas Valsts domes jaunā sastāva leģitimitāti pēc rudenī gaidāmajām vēlēšanām, ja ES atzīs, ka tās esot falsificētas.
Pārskata autori uzskata, ka Krievijai vajag pastāstīt par labumiem, ko tā varētu gūt, iniciējot demokrātiskas pārvērtības. Runa ir par vīzu režīma vienkāršošanu, investīciju programmām brīvajā tirdzniecībā un stratēģisko partnerību.
Turklāt ierosināts pieņemt "Austrumu partnerības" valstu attīstības stratēģiju Krievijai, ko Brisele reiz iniciēja ar mērķi stiprināt sadarbību ar bijušās PSRS valstīm.
Eiropas Parlamentā atzīmēja, ka "demokrātijas aizsardzībai visā pasaulē" ES ir jāapvienojas ar ASV, bet, veidojot sadarbību ar Maskavu, vienmēr ņemt vērā cilvēktiesību ievērošanas jautājumu un brīvu vēlēšanu organizēšanu.
Pirmajā posmā projekta autori aicina Eiropas valstis apturēt sadarbību ar Krieviju projektā "Ziemeļu straume 2".
Punktā, kas veltīts "Krievijas agresijas" savaldīšanai, Eiropas Savienībai piedāvā apvienot centienus ar NATO un starptautiskajiem partneriem, lai vērstu spiedienu pret Maskavu ar mērķi novērst tās "iejaukšanos" "Austrumu partnerības" reģiona lietās un piespiest atgriezt "ES austrumu kaimiņu okupētās teritorijas".
Pārskata noslēgumā autori atzīmēja, ka "agresīvo darbību" turpināšanās gadījumā ES esot jāizvērtē iespējas atslēgt Krieviju no maksājumu sistēmas SWIFT. ES vadībai ieteica sastādīt plānu atkarības mazināšanai no Krievijas naftas un gāzes piegādēm, kamēr Kremlī atrodas tagadējā valdība.
Pēdējā laikā Maskavas un ES attiecībās vērojama kārtējā spriedzes eskalācija. Martā ES ieviesa sankcijas jaunā globālā režīma ietvaros par cilvēktiesību pārkāpumiem – šādu reakciju izraisīja Alekseja Navaļnija arests. Atbildei Krievija aizliedza iebraukšanu astoņiem Eiropas ierēdņiem.
Pirms dažām dienām Krievijas valdība apstiprināja nedraudzīgo valstu sarakstu, kurā iekļautas ASV un Čehija. Maskavas un Vašingtonas attiecības pasliktinājās pēc notikumiem Ukrainā un Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā. Diplomātisko skandālu ar Prāgu izraisīja Čehijas mēģinajumi apsūdzēt Maskavu par sprādzieniem ieroču noliktavās Vrbeticē 2014. gadā. Kremlis uzsvēra, ka šie incidenti kaitējuši abu valstu attiecībām. Krievijas Ārlietu ministrija notiekošo uzskata par Rietumu plašās kampaņas elementu.
