NA sašutusi par PSRS armijas varoņdarbu aprakstu publiskiem lasījumiem Liepājā

© Sputnik / Александр Кряжев / Pāriet pie fotobankasГеоргиевская ленточка
Георгиевская ленточка - Sputnik Latvija, 1920, 13.05.2021
Nacionālā apvienība pieprasīja Liepājas domes priekšsēdētāju Jāņi Vilnīti paskaidrot, kāpēc 10. maijā Liepājā tika atļauti PSRS armijas varoņdarbu aprakstu publiskie lasījumi.
RĪGA, 13. maijs — Sputnik. Liepājā 10. maijā tika publiski nolasīti sacerējumi par padomju karavīru varoņdarbiem Lielā Tēvijas kara laikā. Tas atkal izraisīja NA locekļu sašutumu, viņi vērsās pie Liepājas domes priekšsēdētāja Jāņa Vilnīša pēc paskaidrojumiem, informē BNN.
Aprīļa sākumā Liepājas Krievu kopiena izsludināja sacerējumu konkursu "Bez noilguma termiņa". Tā mērķis ir saglabāt un iemūžināt atmiņas par Lielā Tēvijas kara notikumiem un upuriem.
Пистолет-пулемет системы Судаева - Sputnik Latvija, 1920, 12.05.2021
Solīja ziemā "izķert" visus: latviešu partizānu darbības 1942. un 1943. gadā
Tiklīdz kļuva zināms par konkursu, Nacionālās apvienības Liepājas nodaļas līderis Uldis Lipskis nosūtīja Valsts drošības dienesta vadītājam Normundam Mežvietim, Liepājas domes priekšsēdētājam Jānim Vilnītim un Liepājas domes Izglītības pārvaldes vadītājai Kristīnei Niedre-Latherei vēstuli, kurā teikts, ka aicinājums piedalīties konkursā esot pretrunā ar Latvijas vēsturisko patiesību un Latvijas Saeimas pieņemto deklarāciju par Latvijas okupāciju.
Tomēr konkurss notika, un 10. maijā labākie sacerējumi tika publiski nolasīti. Pēc tam cits NA pārstāvis Artūrs Butāns vērsās pie Liepājas domes priekšsēdētāja Jāņa Vilnīša ar atkārtotu iesniegumu, aicinot viņu paskaidrot, kāpēc " šāda Latvijai nedraudzīga iniciatīva, kas ir pretrunā ar vēsturisko patiesību un valsts nostāju par okupāciju, netika apturēta".
Iesniegums adresēts arī Liepājas Pašvaldības policijas priekšniekam Uldim Novickim un Liepājas domes Izglītības pārvaldes vadītājai Kristīnei Niedre-Latherei.
Latvija uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajā valdījusi PSRS okupācija. Krievija šādu nostādni neatzīst. Okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija ir valdības veidota, turklāt saņem finansējumu no valsts budžeta. 2015. gada novembri Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par sadarbību, kas paredz darbības koordināciju jautājumā par prasībām, kas tiek izvirzītas Krievijai par "padomju okupācijas zaudējumu" kompensāciju.
Партизаны в разведке, 1941 год - Sputnik Latvija, 1920, 11.05.2021
"Nāvīgi ienīda ienaidnieku": partizānu kustība Latvijā Lielā Tēvijas kara gados
Arī citas Baltijas valstis uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajās valdījusi PSRS okupācija. Krievija kā PSRS tiesību mantiniece to kategoriski neatzīst. Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tā laika starptautiskajām tiesībām.
Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала