"Nacionālisms aprij apgaismību": grozījumi Augstskolu likumā

© Sputnik / Alexander Kryazhev / Pāriet pie fotobankasНаписание диктанта
Написание диктанта - Sputnik Latvija, 1920, 08.04.2021
Satversmes tiesa pērn nolēmusi grozīt Augstskolu likumu tā, lai tas atbildētu Satversmē nostiprinātājām tiesībām uz izglītību un zinātniskās jaunrades brīvību. Spriežot pēc Saeimas Izglītības komisijas darba rezultātiem, likums nav kļuvis progresīvāks.
RĪGA, 8. aprīlis - Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. Saskaņā ar 2020. gada 11. jūnija Satversmes lēmumu, Augstskolu likuma normas, kas prasa privāto augstskolu un koledžu studiju programmas īstenot vienīgi valsts valodā, ir pretrunā ar Satversmi un ir pasludinātas par spēkā neesošiem ar 2021. gada 1. maiju. Līdz šīm datumam parlamentam bija jāsagatavo attiecīgi grozījumi privāto augstskolu darbību regulējošā likumdošanā.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pēdējā sēdē tika izskatīti visi grozījumi Augstskolu likumā, kas skar regulējumu attiecībā uz valodas lietojumu privātajās augstskolās, un jau ceturtdien, 8. aprīlī, likums tiks izskatīts Saeimā galīgajā lasījumā.
Учебники, по которым учатся дети в русской школе в Латвии - Sputnik Latvija, 1920, 06.04.2021
Viedoklis
Interesanti, ko pīpē mācību grāmatu autori? Par izglītības reformu Latvijā
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Satversmes tiesa ir nolēmusi, ka pastāv "alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus".
Turklāt grozījumu autori norāda, ka viena no nozīmīgākajām Satversmes tiesas atziņām saistībā ar valsts valodas lomu izglītības sistēmā ir tāda, ka Satversme neparedz valsts pienākumu garantēt, ka tās izveidotās izglītības sistēmas ietvaros pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē līdztekus valsts valodai tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību arī citā valodā. Šo atzini, pēc grozījumu autoru domām, varētu piemērot arī attiecībā uz augstāko izglītību.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē likumprojekta sagatavošanas ietvaros galīgajam lasījumam tika atbalstīti Nacionālās apvienības deputātu ieteikumi, kas paredz, ka programmas augstskolās un koledžās jāīsteno valsts valodā. Tomēr vienu piekto daļu no studiju programmas drīkst īstenot citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ņemot vērā, ka tajās nevar kārtot eksāmenus un kvalifikācijas pārbaudes.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu, svešvalodas augstākās izglītības programmās drīkst izmantot tikai tad, ja tas ir nepieciešamas studiju programmas mērķu sasniegšanai valodu un kultūras studijās un valodu programmās.
Европейский суд по правам человека - Sputnik Latvija, 1920, 20.03.2021
ECT sāka izskatīt sūdzības par izglītības reformu Latvijā
"Saskaņas" deputāts Edgars Kucins ierosināja ierakstīt likumā, ka programmas valsts valodā jābūt īstenotām tikai valsts augstskolās un koledžās, bet privātās augstskolas ir tiesīgas patstāvīgi noteikt mācību valodu. Taču Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Daiga Dambīte norādīja, ka šādam ierosinājumam nevar piekrist: "Ja grib izdot diplomus, tad noteikumiem, kā tiek īstenotas studiju programmas gan privātpersonu dibinātās iestādēs, gan valsts dibinātās augstskolās, jābūt vienādiem."
Komentējot Saeimas komisijas sēdes rezultātus, Saeimas deputāte Elizabete Krivcova (viena no Satversmes tiesā iesniegtajās prasības autoriem) uzrakstīja savā Facebook lapā: "Ievēroju skumju ainu: parlamentārā izglītības komisija cenšas izpildīt Satversmes tiesas lēmumu par valodas aizliegumiem augstskolās — tiesas sprieduma un veselā saprāta ignorēšana, bezatbildība un pārliecība par savu nesodāmību. Argumentācijas līmenis: mēs tā uzrakstījām, jo mēs tā nolēmām. Problēmu risināšanas līmenis: ja jaunā norma nav izpildāma, mēs to neizpildīsim. Cieņas pret tiesu līmenis: tiesa teica izskatīt alternatīvu, bet mēs nolēmām, ka izpildīt to mums būs nelietderīgi."
Deputāte norāda, ka pēc "jaunā vecā likuma" stāšanās spēkā nav izslēgta atkārtota griešanas Satversmes tiesā: "Pamats jaunajai prasībai man ir gatavs. Bet, kas attiecas uz izglītību, nākas konstatēt, ka cīņa ar krievu valodu ir ienākusi jaunā fāzē, kad nacionālisms aprij apgaismību."
Atgādinām, ka saskaņā ar Satversmes tiesas debašu laikā sniegtajiem datiem pirms Augstskolu likuma spēkā stāšanās Latvijas privātajās augstskolās mācījušies aptuveni 4 tūkstoši studentu (lielākoties no NVS valstīm). Studiju programmu krievu valodā slēgšana radījusi augstskolām zaudējumus aptuveni 5 miljonu eiro apmērā. Kaimiņvalstu valsts augstskolās – Tartu Universitātē (Igaunija) un Viļņas Universitātē (Lietuva) – veiksmīgi darbojas mācību programmas krievu valodā. Tur mācās tāpat studenti no Latvijas, jo šo augstskolu diplomi tiek atzīti arī Latvijā.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала