RĪGA, 20. marts — Sputnik. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir uzsākusi 160 sūdzību izskatīšanu par izglītības reformu, ko 2019. -20. gadā iesnieguši sašutuši vecāki un diskriminācijas pakļauti bērni, paziņojis Facebook Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs Vladimirs Buzajevs.
"Vispirms ECT 5. sekcija atlasīja 8 sūdzības, kas attiecās uz daždažādām problēmām – ierobežojumiem valsts un privātajām pamatskolām un bērnudārziem. Saraksta priekšgalā iz trīnīšu-nepilsoņu māte, kuri mācās 4. klasē. Iesniedzēju vidū ir arī četru bērnu māte, kuru Valsts drošības dienests aizturēja par piedalīšanos Vislatvijas vecāku sanāksmē 2018. gada martā. Viena no divām prasībām par bērnudārziem ir kolektīva, tajā es pārstāvu tās ģimenes, ar kurām mēs piedalījāmies procesā Satversmes tiesā," raksta Buzajevs.
Viņš paskaidroja, ka visas sūdzības ir pārvarējušas posmu, kad tiesnesis izskata lietas vienpersoniski, tajā parasti paliek 90% ECT pieteikumu. Tagad ir vissvarīgākais posms – komunikācija ar valdību.
"Tiesa nosūtījusi Kariņa kungam sarakstu ar 21 jautājumu, uz kuriem valdībai jāatbild tuvākajā laikā. Starp tiem ir tādi neretoriski jautājumi, kāpēc vispār ir nepieciešama šī reforma (t.i. vai tai ir leģitīms mērķis), vai pastāv diskriminācija, un ja pastāv, kāds ir tas saprātīgs pamats?
Uz šiem pašiem jautājumiem būs jāatbild arī prasītāju pārstāvjiem, pēc tam puses komentēs viena otras darbu.
Tā būs pirmā reize, kad izglītības reforma tiks pakļauta tik kvalitatīvai izskatīšanai, turklāt to izskatīs institūcija, kurai ir visas tiesības pieprasīt Latvijai atcelt šo reformu," viņš secināja.
Līdzīgu informāciju sniedzis vēl viens prasītāju pārstāvis - Tengizs Džibuti
"Eiropas Cilvēktiesību tiesa sāka komunicēt (pārsūtīt Latvijas valdībai) mūsu sūdzības attiecībā uz mazākumtautību skolām un bērnudārziem. ECT galvenie jautājumi ir nosūtīti Ministru kabinetam, ir noteikts atbildes termiņš – 7. jūlijs, pēc tam mēs varēsim sniegt savus komentārus. Vienā lietā apvienotas gan publiskās, gan privātās mācību iestādes, mēs pastiprināsim viens otra pozīcijas," viņš raksta Facebook.
Pērn Latvijas Saeima apstiprināja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2021./2022. mācību gadam. Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020.21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies visā pamatskolas noslēdzošajā posmā. Vidusskolā 2020./21.m.g. pilnībā valsts valodā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji ārkārtīgi negatīvi uztvēra izglītības reformu un nolēmuši cīnīties pret šo reformu, iesniedzot prasības ECT.
