"Reāli kaitniecība": LTV raidījumam pārmet vakcinācijas sabotāžu

RĪGA, 31. marts — Sputnik. Raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnālisti mēģināja tikt skaidrībā par koronavīrusa antiķermenīšu veidošanās mehānismu pēc pārciestas slimības un vakcinācijas, salīdzināja antiķermenīšu skaitu un noskaidroja, cik ilgu laiku antiķermenīši saglabājas organismā un kad cilvēkiem varētu būt nepieciešama atkārtota vakcinācija.

Nekādi sensacionāli slēdzieni raidījumā nav izdarīti, tomēr žurnālists pievērsa ekspertu uzmanību tam, cik efektīva ir AstraZeneca vakcīna pacientiem noteiktā vecuma grupā, kuru testi uzrādījuši mazāko skaitu antiķermenīšu. Eksperti atzīmēja, ka antiķermenīšu skaits nebūt nav vienīgais rādītājs tam, cik labi organisms ir aizsargāts no koronavīrusa. Raidījuma vadītājs Guntis Bojārs konstatēja, ka nav nozīmes pievērsties antiķermenīšu skaitam, jo imunitātes veidošanās process ir daudz sarežģītāks, un aicināja visus vakcinēties.

Tomēr žurnālista jautājumi par AstraZeneca vakcīnas efektivitāti gados vecāku pacientu grupā radīja sociālo tīklu lasītāju sašutumu – žurnālistam jau pārmet neprofesionalitāti un kaitniecību, pieprasa slēgt raidījumu, sabiedrisko TV – sodīt. Vārdu sakot, totalitāro režīmu labākajās tradīcijās.

"Wow. #AizliegtaisPaņēmiens šodien pacentās sabotēt mūsu COVID vakcināciju. 2 nedēļas pēc potes mēra antivielas, secina, ka tās tur nav un apšauba AZ efektivitāti. Pat nepieminēja vakcīnu acīmredzamo iedarbību visās vecuma grupās UK. Tas ir fenomenāli. Paldies. Vecāki jau šaubās," bija sašutis bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

​"Priekš PEH TV portfolio derēs," par LTV ziņu dienesta attēlu ar antiķermenīšu testiem pasmējās Kristaps.

​"Tas, ko šovakar izdarīja #AizliegtaisPaņemiens, ir reāli kaitniecība. Tur nebija nekā no izmeklējošās žurnālistikas. Tā bija neprofesionalitātes, nespējas iedziļināties un nespējas ieklausīties attiecīgās nozares ekspertos paraugstunda. Šis ir tik slikti," secināja lasītāja ar lietotājvārdu katrinapriede.

​Interesanti, ka žurnālista vajāšanā iesaistījušies pat viņa kolēģi un mediķi.

""Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek", nodomāja Guntis Bojārs un uztaisīja savu sižetu par vakcīnām. Video ar līdzīgu argumentāciju un "secinājumiem" jau ir daudz, bet tie ir pamatā youtube un fb tos bano," raksta mediķe Kristīne Pitkeviča.

​"Vakardienas #AizliegtaisPaņēmiens ir idiotisms. Viņi salīdzina antivielas īsu brīdi pēc pirmās AstraZeneca vakcīnas ar pasen saņemtām 2 Pfizer vakcīnām. Par šo būtu jāprasa atbildība / jāsoda par ķirsīša uzlikšanu uz demoralizētas sabiedrības tortes," sašutusi raksta blogere Ksenija.

​Arī odiozā žurnāliste Iveta Buiķe nesēž, rokas klēpī salikusi – "kaitnieciskajai" pārraidei veltīta jau otrā publikācija Facebook. Viņa uzskata, ka ar atvainošanos vien nepietiek.

Viņa ir neizpratnē, ko žurnālists Bojārs gribējis panākt – radīt sabiedrībā vēl lielāku apjukumu? Autors apšauba žurnālista "eksperta" prasmes un tiesības izdarīt kaut kādus slēdzienus. Tiesa, viņa gan pati atzīmēja, ka žurnālists atzinis – skaidrības jautājumā nav.

"Jūs to tā nopietni - 40 min. "izmeklējošā žurnālistika" un nekas nav skaidrs? Vai tiešām šajā valstī nav neviena paša kontrolmehānisma, ar kura palīdzību varētu liegt izniekot nodokļu maksātāju naudu tik nekvalitatīviem, diletantisma un iedomības cauraustiem nežurnālistikas produktiem sabiedriskā medija ekrānā. Tā ir kaitniecība!" sašutusi Iveta Buiķe.

Kritiķu taisnajās rindās daži gan centās iebilst – iespējams, problēma nav meklējama žurnālistā, bet gan vietējo ekspertu kompetences līmenī.

"Mani satrauca, ka žurnālista pieaicinātās divas speciālistes no Valsts zāļu aģentūras un no tās super Vakcinācijas padomes vai komitejas, bija pilnīgi nespējīgas jebko paskaidrot vai atbildēt. Lūk tas, ka augstos amatos ar vairāku tūkstošu lielām algām ir cilvēki, kuri, pat tad, kad ir zināms, kas būs intervijas tēma, uzrāda pilnīgu nezināšanu un nevēlēšanos zināt! Vai te nav jājautā Bojāram un visiem mums - Kas, pie joda, ir tie cilvēki, kuri ieņem šos amatus, kā viņi tajos ir nonākuši un kā viņi tur var palikt, ja ir tik nepiemēroti?!" žurnālistei iebilda Valdis Lācis.

"#aizliegtaispaņēmiens Ierēdne, kura baidās atzīt, ka nav nekādu ziņu par Astra Zeneca efektivitāti senioriem un LV neko nedara, lai to noskaidrotu, bet gudru seju runā tukšu tekstu. Bet ko ta darīt, nekā cita nav un vakcinācijā tāpat atpaliekam. Galvenais - valdība stabila," viedokli pauda advokāts Artūrs Zvejsalnieks.

​Pārraidi aizstāv žurnāliste no projekta "Re:Check" Sabīne Bērziņa.

"Piekrītu kritikai par Aizliegto paņēmienu, bet varbūt atteiksimies no tā refleksīvā "varbūt viņiem kāds samaksāja" katru reizi, kad kaut kam nepiekrītam? Tā ir tieši tāda pati ne ar ko nepamatotā sazvērestības teorija kā tās, ka visi ārsti ir nopirkti un nepauž savas domas," raksta Sabīne Bērziņa. Viņa uzskata, ka notikumu slēpšana nepalīdz risināt problēmas.

​Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) speciālisti, kuri modri seko medijiem un to saturam, arī reaģēja uz raidījumu un apsolīja tikt skaidrībā.

"Ņemot vērā sabiedrībā izskanējušās bažas par raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" izskanējušo informāciju saistībā ar vakcīnu "AstraZeneca" efektivitāti, mūsu monitoringa speciālisti pārbaudīs, vai nav pieļauti kādi likuma pārkāpumi," ziņoja NEPLP.

​Atgādināsim, ka marta sākumā Latvija uz laiku apturēja AstraZeneca ražotās vakcīnas ar sērijas numuru ABV5300 lietošanu, ņemot vērā konstatētās pacientu veselības problēmas pēc vakcīnas. Taču pēc trīs dienas ilga pārtraukuma Latvijā atsāka lietot AstraZeneca vakcīnu Covid-19 profilaksei, kad EMA paziņoja, ka preparāts ir "drošs uin efektīvs".

Iepriekš Latviju satricināja skandāls ar AstraZeneca vakcīnas iepirkumiem – izrādījās, ka ieplānoto 800 tūkstošu Pfizer/BioNTech vakcīnas devu vietā Latvija saņēmusi tikai 97 tūkstošus un pievērsusies AstraZeneca. Paklīda baumas par interešu lobēšanu.

Tomēr Re:Baltica izmeklēšana parādīja, ka sākotnējā izvēle par labu AstraZeneca drīzāk ir apstākļu sakritības rezultāts. AstraZeneca pirmā noslēdza pārrunas ar Eiropas Komisiju un pie tam solīja, ka vakcīnas būs lētas (1,78 eiro par devu, pie tam BioNTech/Pfizer maksā 12 eiro), būs vienkārši lietojama un piegādes sāksies jau decembrī. Decembrī piegādes nesākās, tomēr līguma