RĪGA, 29. marts — Sputnik. Aleksejs Rezņikovs, Ukrainas vicepremjers un Ukrainas īslaicīgi okupēto teritoriju lietu ministrs, atklājis savas ar Krimu saistītās fantāzijas intervijā telekanālam "Dom". Tās itin labi atbilst politiķim uzticētās ministrijas pastāvēšanai, stāsta RIA Novosti.
Atgādināsim, ka Ukrainas vadība vēl aizvien uzskata Krimu par savu īslaicīgi okupētu teritoriju. Droši vien viņi turpina draudēt, lai izpelnītos krimiešu uzticību, kur 2014. gadā Kijevai vēl aizvien nesaprotamu iemeslu dēļ vienbalsīgi atbalstīja pievienošanos Krievijai.
"Saveduši" un "atšķaidījuši"
Šoreiz Rezņikovs pastāstīja, kā Krievija esot "savedusi Krimā 500 tūkstošus Krievijas iedzīvotāju", lai "atšķaidītu" vietējos. Viņš nosauca to par "kara noziegumu" un klāstīja, ka Krievija atbildēs startpautiskajā tiesiskajā jomā.
"Savestos" Krievijas iedzivotājus Rezņikovs arī nosauca par "noziedzniekiem" un atklāja, ka visas šīs "nevēlamās personas" Ukraina deportēšot – atliek tikai atgūt Krimu.
Šķiet, Rezņikovs tomēr mazdrusciņ mānās, runājot par "savestajiem". Spriežot pēc visa, Ukraina jau sen vairs neuzskata Krimu par savējo un atzinusi to par Krievijas teritoriju, jo visus pussalas iedzīvotājus Kijeva konsekventi vēlas atstāt bez ūdens. Un nav svarīgs fakts, ka visi pussalā dzīvojošie ir Krievijas pilsoņi.
Piemēram, februārī Ukrainas prezidenta pastāvīgais pārstāvis Krimas Autonomajā Republikā Antons Koriņevičs paziņoja, ka izstrādāti plāno būvēt dambi Ziemeļkrimas kanāla 107. kilometrā, kas maksimāli kavēs ūdens padevi Krimai.
Starp citu, Krimu Ukrainas draudi nebiedē – cilvēki jau stāsta, ka pussalā rit plaši darbi ūdens padeves paplašināšanai, tāpēc perspektīva saņemt ūdeni no Ukrainas teritorijas nepavisam vairs nešķiet aktuāla.
Cilvēku, nevis teritorijas jautājums
Interesanti atsaukt atmiņā, kā Ukrainas vadība draudēja krimiešiem 2014. gadā – tika plānots "stingri apspiest neapmierinātību Krimā", "apieties ar Krimu stingrāk nekā ar Odesu", "nomazgāt asinis" un "salauzt kā slotu". Par laimi, draudi palika Ukrainas varasvīru vārdos.
Krievijas valdība jau varākkārt atgādinājusi: Krima demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalpievienošanos Krievijai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.
Krimu jau apmeklējušas ārvalstu delegācijas. Visas tās secināja: Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz iedzīvotāju gribas likumīgas izpausmes apamata. Krimiešu izvēle 2014. gadā saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.
Acīmredzot, Ukrainas vadību cilvēku viedoklis vēl aizvien neuztrauc. Šķiet, pussalu viņi gribētu saņemt bez tās iedzīvotājiem.
