Viedoklis

"Sodīt Krieviju". Sergejs Lavrovs – par attiecībām ar ES

© Пресс-служба МИД РФ / Pāriet pie fotobankasМинистр иностранных дел РФ Сергей Лавров во время визита в Китай
Министр иностранных дел РФ Сергей Лавров во время визита в Китай - Sputnik Latvija, 1920, 25.03.2021
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsver: Maskavas un Briseles "attiecību infrastruktūru" sagrāvusi Eiropas Savienība. Viņš norāda, ka partnerattiecības uztur vien atsevišķas valstis.

Tomēr Krievija ir gatava atjaunot sakarus, ja to vēlēsies Eiropa. Par to, kā diplomāti pūlas atrast kopīgu valodu, portālā RIA Novosti stāsta Antons Ļisicins.

Bez pārmaiņām

Lavrovs norāda, ka atsevišķas ES valstis atbilstoši nacionālajām interesēm, uztur dialogu ar Maskavu. "Pagaidām "Rietumu frontē bez pārmaiņām", - konstatēja ministrs. – Austrumos mums rit ļoti intensīvs darbs, kas ar katru gadu kļūst aizvien bagātāks."

Lavrovs pastāstīja, kas iznīcinājis Krievijas un Eiropas Savienības attiecības - Sputnik Latvija, 1920, 24.03.2021
Video
Lavrovs pastāstīja, kurš iznīcinājis attiecības starp Krieviju un Eiropas Savienību

Krievijas diplomātijas vadītājs otrdien konstatēja, ka Maskava ir gatava atjaunot sakarus, ka ES beidzot nolems tos normalizēt. "Protams, mēs esam gatavi paplašināt attiecības uz līdztiesības un interešu līdzsvara meklējumu pamata," viņš piebilda. Iepriekš diplomāts uzsvēra, ka "mūsdienu starptautiskajā arēnā kādu sodīt principā ir nepareizi, un patiešām negudri ir pielietot tādu mēru Krievijai un Ķīnai."

Dienu iepriekš Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels uzvēla Maskavai atbildību par spriedzes eskalāciju. "Mums ir skaidrs, ka Krievija izvēlējusies konfrontācijas kursu," viņš klāstīja pēc EP sēdes. Viņaprāt, "Krievija aizvien vairāk un vairāk attālinās no Eiropas Savienības".

Borels pastāstīja, ka Eiropas diplomāti apstiprinājuši piecus principus attiecībās ar Krieviju: Minskas protokolu izpilde, ES kontaktu stiprināšanās ar tā saucamajiem austrumu partneriem, tas ir, pēcpadomju republikām, selektīva mijiedarbība ar Maskavu, ņemot vērā kopējās intereses, "Krievijas pilsoniskās sabiedrības" atbalsts un Eiropas enerģētiskā drošība.

Borela izteikumus pavadīja sankcijas – arī pret Krievijas pilsoņiem. Mediji brīdināja, ka ES vērsīsies pret Krievijas amatpersonām sakarā ar Alekseja Navaļnija lietu. Tiesa atcēla viņam nosacīto sodu krimināllietā un nomainīja to pret brīvības atņemšanu uz trim ar pusi gadiem vispārēja režīma kolonijā, ņemot vērā virkni pārkāpumu pārbaudes perioda laikā.

Tiesa, ES aprobežojās ar individuālām sankcijām pret varasiestāžu darbiniekiem un atteicās no pasākumiem pret Krievijas ekonomiku.

Здание Министерства иностранных дел РФ и  Большой Кремлевский дворец. - Sputnik Latvija, 1920, 06.03.2021
Bloomberg vēsta par "ekstremālu soli" jaunajās sankcijās pret Krieviju

Tomēr Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova norādīja: šis solis ir garām palaista iespēja atteikties no ultimātu un spiediena politikas, kas ved strupceļā.

"Krievija sniegs atbilstošu atbildi Eiropas Savienības kārtējai nedraudzīgajai akcijai," viņa uzsvēra.

Savukārt Lavrovs detalizēti paskaidroja, kas Maskavu neapmierina Briseles politikā: ES apzināti sagrāvusi gandrīz visu divpusējo attiecību infrastruktūru.

Ministrs atgādināja, ka Krievijai cenšas uzvelt atbildību par Ukrainas valdības uzvedību un izvirza nepamatotas apsūdzības: "Eiropas Savienība vēl aizvien uzskata, ka sakaru normalizācija ar Krieviju ir saistīta ar Minskas protokolu izpildi Ukrainas kontekstā, ko Kijeva atklāti sabotē."

Pretošanās un Krievijas apturēšana

Starp citu, ES pārstāvis Maskavā Markuss Ederers sarunā ar Borelu atzīmēja, ka Eiropas Savienība dialogā ar Krieviju ir pārlieku pievērsusies konfliktam Ukrainā un viedoklis ir jāmaina. Par to stāstīja Bloomberg – EK preses dienests pat nekomentēja tēmas, kas apspriestas tikšanās laikā. Oficiāli: Eiropas ārpolitikas resoru vadītāji no jauna "pauduši uzticību pieciem pamatprincipiem attiecībās ar Maskavu". Vienlaikus diplomāti solidarizējušies "kopējā pieejā: pretošanās, savaldīšana un mijiedarbība ar Krieviju tur, kur tas nepieciešams".

Флаги России, ЕС, Франции и герб Ниццы на набережной Ниццы - Sputnik Latvija, 1920, 28.02.2021
Politika
Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību

Maskava paudusi viedokli arī par Eiropas Padomi. Valsts ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško paziņoja, ka Kremlis augstu vērtē dalību EP, tomēr nemaksās par to "jebkādu naudu".

"Pastāvīga likmju celšana attiecībās ar mums – nepārprotams ceļš pretī sakāvei, "viņš brīdināja un piebilda, ka patiesība nāks gaismā.

Patiesībā Maskavas un Briseles domstarpības sākās, kad Borels februāra sākumā atgriezās no Maskavas. Toreiz viņš pieļāva sankciju ieviešanu, jo sarunās ar Krievijas pārstāvjiem noskaņojums "sasniedzis augstu spriedzes līmeni".

Patiešām, ne pārrunu fons, ne gaita nebija mierīga. Krievija, kam pārmeta policijas vardarbību mītiņos, nodeva Eiropas pārstāvjiem video ierakstus, kuros redzama protesta akciju vardarbīgā izkliedēšana ASV un Eiropā. Pusdienu gaitā Lavrovs Borelam pastāstīja, ka par dalību ielu aktivitātēs no Maskavas tiek izraidīti trīs ES valstu – Vācijas, Polijas un Zviedrijas – diplomāti.

Borela vizīte tika asi kritizēta Eiropā. Kā jau ierasts, skarbus vārdus teica bijušo PSRS republiku pārstāvji. Piemēram, EP deputāte no Eiropas Tautas partijas frakcijas, Latvijas bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete pārmeta Borelam, ka viņš nav ticies ar Navaļniju, turklāt vēl piedalījies preses konferencē ar Lavrovu. "Lavrovs spēlēja pēc saviem noteikumiem un dabūja visu, ko gribēja," britu The Telegraph citēja anonīmu Eiropas diplomātu.

Алексей Навальный в зале суда - Sputnik Latvija, 1920, 26.02.2021
Viņš nav "sirdsapziņas gūsteknis": Amnesty International atteikusies no Navaļnija

Krievijas ĀM Maskavas starptautisko attiecību institūta Integrācijas procesu katedras vadītājs Nikolajs Kavešņikovs konstatēja: Krievijas un ES sakari ir "zemākajā līmenī kopš 90. gadu sākuma". "No Kremļa viedokļa, par to atbildīga Eiropas Savienība: pēc notikumiem Krimā un atsevišķos Doņeckas un Luganskas apgabalu rajonos tā ieviesa sankcijas un vēl aizvien tās izmanto, lai demonstrētu attieksmi pret Krievijas darbībām starptautiskajā arēnā un valsts iekšienē." Kavešņikovs atklāja arī ES viedokli: "Pēc viņu domām, 2014. gadā Krievija pārkāpa starptautisko tiesību normas un turpina "kaitniecisku darbību". Brisele daudzus Kremļa soļus uzskata par saistību pārkāpumu."

Puses ir fiksējušas domstarpības, tomēr pozīcijas netuvinājās." ES viedoklis ārpolitikas jautājumos ir valstu vidējais viedoklis, ņemot vērā to, ka galveno valstu ietekme ir lielāka nekā pārējo. ES ir spēki, ka vēlas apturēt degradāciju attiecībās ar Krieviju, pārtraukt pasliktināšanos vismaz jomās, kur tā kaitē biznesam. Tomēr savulaik, izstrādājot piecus Mogerīni principus, ES panāca minimālu konsensu. Neko citu viņi izdomāt nevar," uzsvēra Kavešņikovs.

Pēc viņa vārdiem, kontakti ar nacionālajām valdībām ir vienīgais, ko pašlaik var uzsākt. Tomēr daudzi ekonomikas, investīciju, kur nu vēl ārpolitikas jautājumi tiek izšķirti pārnacionālā līmenī, un te manevra iespējas ir ierobežotas.

Politologs, vēstures zinātņu kandidāts Andrejs Suzdaļcovs atzīmēja, ka ES un citu rietumvalstu konfrontācija ar Krieviju attīstās pēc noteikta algoritma. "Pēc kāda laika sankciju ieviešanas iemesli aizmirstas, iespaidi notrulinās, tātad vajag sameklēt jaunu spilgtu ieganstu. Piemēram, divas reizes kāds tur indēts ar "Novičok", tikai nenoindēja līdz galam. Viss ir skaidrs: sak, Maskava izmantojusi ķīmiskos ieročus, turklāt ne vienkārši ķīmiskos, - pat masu iznīcības ieročus."

"Pēc mūsu domām, tas izklausās mežonīgi, - turpināja politologs. – Skaidrs, ka no ķīmiskajiem ieročiem būtu gājusi bojā puses Solsberijas, bet Rietumu pilsoņi arī tādas lietas "sagremos", jo viņam demonstrē, ka "soda nepareizo" Krieviju. Tā paša iemesla dēļ mūsu atbildes pasākumi raisa viņos histēriju "neuzdrīkstieties mums runāt pretī" garā."

Встреча главы МИД РФ С. Лаврова и верховного представителя ЕС Ж. Борреля - Sputnik Latvija, 1920, 13.02.2021
Viedoklis
Borela vizīte – izlūkošana kaujā

Pakāpeniski ieganstu skaits sarūk, tāpēc aug dienas kārtības mazspēja, uzskata Suzdaļcevs. Zināmā mērā puses ir pietuvojušās robežām, ko pārkāpt nedrīkst.

"Mēs esam zemākajā attiecību punktā kopš 90. gadiem, tomēr mums ir virkne sakaru – ekonomisko, sociālo, tehnoloģisko. Dialogs var turpināties tādā pašā garā: Krieviju uzskatīs par valsti, kas pie kaut kā vainīga, audzinās to. Bet praktiskais mērķis ir viens: pazemināt vērtību tam, ko mēs piedāvājam tirgum. Sak, "mēs jūs noniecinām". Nevajag tam pakļauties, tomēr tas nevairo ne stabilitāti, ne drošību," secināja eksperts.

Patiesībā, pēc viņa domām, dialogs ir pārtrūcis brīdī, kad kļuva skaidrs, ka apsūdzību pierādījumi Eiropā interesē tikai retu cilvēku. Maskavai atliek tikai gaidīt, kad Briselē nomierināsies un nāks pie prāta, turklāt arī Krievijas iekšienē darāmā pietiek.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала