Viedoklis

Borela vizīte – izlūkošana kaujā

© Пресс-служба МИД РФ / Pāriet pie fotobankasВстреча главы МИД РФ С. Лаврова и верховного представителя ЕС Ж. Борреля
Встреча главы МИД РФ С. Лаврова и верховного представителя ЕС Ж. Борреля - Sputnik Latvija, 1920, 13.02.2021
Februāris Eiropai iznācis visai karsts. Brisele nevar pieņemt lēmumu, kā izturēties pret Krieviju, Berlīnē apspriež, kas viņiem ir dārgāks: nacionālais lepnums, Krievijas gāze, Navaļnija rēgs vai skaists reveranss amerikāņu prezidentam.

Šajā fonā, šķiet, Eiropas diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela (patiesībā viņš nav nedz galvenais, nedz pats populārākais ES ierēdnis) vienkāršā vizīte noveda pie skandālu virknes. Par to lasiet Pāvela Daņilina materiālā RIA Novosti.

ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels, kas pagājušajā nedēļā viesojās vizītē Maskavā, pēc atgriešanās nāca klajā virkni neobjektīvu paziņojumu. Tostarp viņš apsolīja, ka ierosinās jaunas sankcijas attiecībā uz Krieviju un šis jautājums 22. februārī tiks apspriests ES Ārlietu ministru padomē. Pēc tam, uzstājoties Eiropas Parlamenta plenārsesijā, Borels paziņoja, ka Krievija "nav attaisnojusi cerības" un "nav kļuvusi par mūsdienu demokrātiju". Spriežot pēc aizvainojošiem izteicieniem, eirobirokrāta galvenais neapmierinātības cēlonis, bija tas, ka viņam neļāva tikties ar Alekseju Navaļniju, kurš apsūdzēts par krāpšanos, kā arī fakts, ka blogeris nav atlaists brīvībā, kā to vēlējās sirmais spānis.

Флажки стран Балтии, архивное фото - Sputnik Latvija, 1920, 11.02.2021
Politika
Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltijas "tīģerēni" uzbrūk Borelam Krievijas dēļ

Kremlī uz šādu uzvedību reaģēja nekavējoties un diezgan skarbi. "Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, sarunas Maskavā bija daudz saturīgākas nekā minētais temats," teica prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot Borela teikto.

Kāpēc Borels nāca klajā ar tik nedraudzīgiem apgalvojumiem? Tas ir saprotams. Viņa vizīti tiešām var nosaukt par neveiksmīgu un pat izgāzušos. Mēģinājums uzspēlēt uz Maskavas nerviem, izmantojot situāciju ar Navaļniju, ir cietis neveiksmi. Krievijas vadība nepakļāvās Eiropas ierēdņiem, nedz izlikās, ka Krievijas un ES starpā problēmu nav. Viss bija pilnīgi skaidrs: Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs atklāti norādīja Eiropas diplomātijas vēstniekam, ka ES ir neuzticams partneris. Atbildai sekoja tradicionālās frāzes par ES atbalstu Navaļnija komandai un tā tālāk.

Pēc atgriešanas Borelu sagaidīja ļoti nelaipni. No vienas puses, bija neapmierināti radikāļi, kuri Eiropas Parlamentā sarīkoja obstrukciju Eiropas birokrātijas vadītājam. Radikāļiem šķita, ka ES pārstāvis ļāvis Maskavas lācim noslaucīt uz sevis ķepas. No otras puses, ar viņu izrādījās neapmierināti arī nopietni Eiropas politiķi, ko nogurdinājusi spriedzes pilnā retorika ar Krieviju. Šeit ir jāņem vērā Gerharda Šredera, Franka Valtera Šteinmeiera un Haiko Māsa nepārprotamie izteikumi. Visi viņi apgalvoja, ka dīvainā tieksme tracināt Maskavu var novest pie ģeopolitiskās katastrofas.

Politika, kā zināms, ir ekonomikas turpinājums. Tieši šajā kontekstā ir vērts izskatīt arī Borela vizīti Maskavā. Tāpat kā Navaļnija lieta, eiroierēdņa vizīte ir ar "Ziemeļu straumi 2" saistītā starptautiskā konflikta turpinājums.

Флаг ЕС у здания представительства Европейского Союза в Москве. - Sputnik Latvija, 1920, 11.02.2021
Viedoklis
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to

Projektam ne vienu vien reizi likti šķēršļi, taču tatad gāzesvads acīmredzami iegājis finālā stadijā. Un ar to ļoti neapmierināti aiz okeāna. Tik neapmierināti, ka 2019. gada decembrī ASV Senāta bruņotu spēku komiteja publicēja militārā budžeta projektu 2020. gadam, kas paredz sankcijas pret Krievijas enerģētiku. Galvenais mērķis bija Nord Stream 2. Sankcijas tika vērstas arī pret ārvalstu kuģiem, kas izbūvēja Krievijas gāzesvadu.

Amerikas Savienoto Valstu pozīcija neguva plašu atbalstu Eiropā, īpaši Vācijā, kas ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas. 2020. gada 11. janvārī, tieši pēc amerikāņu sankciju ieviešanas, kopējā preses konferencē Maskavā pēc sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka "Berlīne noraida sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2" un uzskata projektu par "komerciālu" un "pareizu", kā arī paziņoja, ka "tas ir jāpabeidz".

Vācieši lieliski apzinās, ka spiediens no amerikāņiem un viņu prasība pievienoties pret Krieviju un "Ziemeļu straumi 2"vērstām sankcijām ir tikai daļa no konkurences cīņas, kurā izmanto ne tikai ekonomiskos līdzekļus vien. ASV vēlētos izstumt Krievijas gāzi no Eiropas tirgus un piegādāt tai savu sašķidrināto dabasgāzi. Neviens neslēpj, ka tā būs dārgāka, taču, pēc šīs ieceres ideologu domām, Eiropa tiks atbrīvota no Kremļa "gāzes šantāžas". Turklāt amerikāņi uzstāsies kā "demokrātisko vērtību aizstāvji" pašā Krievijā. Kaut gan skaidrs, par kādu šantāžu runā ASV, jo Gazprom savas saistības pret Rietumu partneriem izpilda savlaicīgi, saskaņā ar visiem likumiem un tirgus ekonomikas nosacījumiem.

Pagājušā gada laikā Vācijas puses pozīcija nav stipri mainījusies, neskatoties uz "partneru" centieniem piespiest Berlīni pie sienas. Augstākie vācu ierēdņi vairākkārt uzsvēra, ka šis kopīgais gāzes projekts ir ekonomisks, un Eiropa nedomā iejaukt tajā politiku. Tomēr rudenī uzbrukumi Krievijai kļuva arvien niknāki. Līdz ar sankciju draudiem lietā likta smagā artilērija. Viens no nepieteiktā kara šāvieniem bija Navaļnija lieta. Nākamais – Borela vizīte Maskavā.

Павел Фельдман - Sputnik Latvija, 1920, 09.02.2021
Kaitē paši sev: politologs pastāstīja, kā Igaunija kritusi ķibelē Navaļnija dēļ

Diplomāta vizīte jāizskata kontekstā ar ASV centieniem ar mērķi ierobežot Krievijas iespējas un likt šķēršļu tās attīstībai. Virkne politiķu Eiropā lobē amerikāņu intereses, arī tie, kuri ir gatavi mēģināt piespiest Krieviju pie sienas jebkādām metodēm. Incidents ar Alekseju Navaļniju šim Eiropas birokrātu spārnam deva ērtu iemeslu pakaulēties un turpināt spiedienu.

Atbilde uz tik nekaunīgiem un atklātiem mēģinājumiem bija tūlītēja un viennozīmīga. Viss, kas notiek ar Navaļniju, ir Krievijas iekšējā lieta, un tādu spiedienu Maskava uzskata par nepieņemamu. Taču kāds tam sakars ar gāzes piegādes līgumiem?  Starp citu, jūsu diplomāti pārāk daudz atļaujas, Borela kungs. Vai vēlaties vizītes laikā uzzināt, ka trīs Vācijas, Polijas un Zviedrijas pārstāvji ir pasludināti par personām non grata? Tātad: turpināsim spēlītes, vai parunāsim nopietni?

Nopietnām sarunām eiroierēdnis izrādījās nebija gatavs.

Tomēr Borela vizīte vēlreiz apstiprināja, cik patiesa ir paruna "suns rej, karavāna iet". Nesen kļuva zināms, kad tiks noslēgti gāzesvada būvdarbi Dānijas ūdeņos. Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss dažiem īpaši aktīviem bundestāga deputātiem izskaidroja, ka var pēc sirds patikas stāstīt riebeklības par Krieviju, bet atteikšanās no gāzesvada būvdarbiem būtu ģeostratēģiska katastrofa , ko izmantos Vācijas konkurenti: "Ir valstis, kuras pieprasa no mums būvniecības pārtraukšanu, kamēr pašas palielina naftas importu no Krievijas," viņš uzsvēra. Pārliecību par to, ka projekts tiks īstenots, pauda arī Vācijas vicekanclers Olafs Šolcs un Austrijas kanclers Sebastians Kurcs.

Официальный представитель Министерства иностранных дел России Мария Захарова - Sputnik Latvija, 1920, 09.02.2021
Krievijas ĀM: Eiropas Savienībai nav izdevies sarīkot Krievijai "publisku pērienu"

Tātad Borela vizīte jaunu rusofobijas vilni ES nesacēla, tomēr būtu pāragri nomierināties – tā bija tikai izlūkošana ar kauju. Maskavu mēģinās vainot visos grēkos jau 22. februāra ES ārlietu ministru padomes sēdē un pēc tam martā nostiprināt panākto vienošanos. Un tikai Kremļa konsekventā stingrā nostāja ļaus rietumu "partneriem" nopietni paskatīties uz reālajiem draudiem, par kuriem viņus brīdina daudzi vācu politiķi: turpmāka attiecību degradācija starp Austrumiem un Rietumiem var mainīt ģeopolitisko ainavu un kaitēt Eiropai kopumā. Galu galā mūsu attiecības ar Eiropas valstīm jau sen nav bijušas tik sliktas. Labākas nekā pirms Rapallo 1922. gadā, bet sliktājas nekā pēc 1975. gada Drošības un sadarbības apspriedes.

Problēma ir tāda, ka ekonomiku un ģeogrāfiju nevar atcelt neviens, pat ne Briseles ierēdņi. Krievija un Eiropa vienmēr būs kaimiņi, tāpēc nav iespējams vienkārši saraut ekonomiskās saites – tas nenotika pat visasākās konfrontācijas — aukstā kara — laikmetā. Politika ietekmē ekonomiskos sakarus, taču infantila politika pēc principa "par spīti mammai atsaldēšu ausis" nopietnām valstīm un politiķiem parasti nav raksturīga. Kas attiecas uz vēlmi vērsties pret Krieviju pēc noslēpumainā incidenta ar Navaļniju, jāsaka: tik lēti nopirkt Krieviju neizdosies. To Maskava parādīja pietiekami skaidri.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала