RĪGA, 28. februāris – Sputnik. Izstāšanās no BRELL Latvijai un Lietuvai būs pārliecinošs solis pretī enerģētiskajam kolapsam – to apstiprināja augstais janvāris, kad Baltijas valstis izvairījās no enerģētiskās krīzes, tikai pateicoties saslēgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju.
Neatkarīgā enerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" publicētā atskaite liecina, ka janvārī elektroenerģijas padeve no Krievijas uz Baltijas valstīm gandrīz trīskāršojusies salīdzinājumā ar decembri, bet no Somijas saruka par 31%, no Zviedrijas – par 40%, stāsta Sputnik Lietuva.
"Tāpēc jau dalība BRELL ir laba, ka jebkādus enerģijas patēriņa pieaugumus Baltijas valstis var segt uz Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas rēķina. Gan Maskavai, gan Minskai ir jaudas proficīts, tas ļauj nepieciešamības gadījumā izstrādāt lielāku apjomu elektroenerģijas," sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.
Viņš atgādināja, ka tāda aina bija vērojama janvārī: Latvija un Lietuva patērē lielāku daudzumu enerģijas, pie tam Lietuvas-Zviedrijas enerģijas tilts strādā eksportam uz Zviedriju. Zviedriem šoziem bija vērojams būtisks enerģijas deficīts, un Latvija ar Lietuvu ne tikai pērk elektroenerģiju Krievijā, bet arī eksportē to uz Zviedriju, norādīja eksperts.
"Ja nebūtu plūsmas no Baltkrievijas un Krievijas, Baltijas valstis būtu tuvu energosistēmas kolapsam," konstatēja Juškovs.
Analītiķis paskaidroja, ka Latvija un Lietuva būtu spiestas iepirkt dārgāku enerģiju Polijā un iztērēt daudz vairāk naudas savas energosistēmas stabilizācijai nekā gadījumā, kad tās saņem enerģiju no Krievijas un Baltkrievijas. "Un Zviedrija būtu spiesta maksāt vairāk par elektroenerģiju, pie tam nav skaidrs, vai pietiku jaudas, lai to novirzītu turp," precizēja Juškovs.
"Tas kārtējo reizi rāda, ka izstāšanās no BRELL būs ne tikai dārgs prieks Baltijas valstīm, bet arī mazinās elektrosagādes drošību gan Baltijā, gan Zviedrijā, kas tagad faktiski saņem Krievijas enerģiju tranzītā caur Lietuvu," uzsvēra Sputnik sarunbiedrs.
Juškovs atzīmēja, ka politiķi nekad neatzīs, ka lēmums izstāties no BRELL būtu kļūdains, neatzīs, ka tas apdraud nacionālās energosistēmas un sadārdzina elektronerģiju. "Kolapsa vai pakāpeniskas atslēgšanas gadījumā, kā Teksasā, pārmetumi tiks adresēti enerģētiķiem, bet paši politiķi uzstās, ka lēmums bijis pareizs. Diemžēl viņi ņem vērā savus apsvērumus un neuzklausa speciālistus, bet par lēmumiem maksā vienkāršie patērētāji," secināja Juškovs.
Saskaņā ar "Elektrum Lietuva" datiem, janvārī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Lietuvā pieaugusi par 17%, Igaunijā – par 18%, Latvijā – par 19%. Maksa par elektrību Baltijas valstīs svārstījās no 11,09 līdz 121,63 eiro par megavatstundu.
Teksasas štatā ASV pēc anomālā sala februārī sākās plaši elektroenerģijas un ūdens padeves traucējumi. Varasiestādes lēsa, ka bez elektrības palikuši apmēram četri miljoni cilvēku, pie tam ekstremālie laika apstākļi sekmēja elektroenerģijas cenu "pasakainu" pieaugumu.
Līdz šim Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energotīkli strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju enerģētisko sistēmu tā saucamajā BRELL lokā. Baltijas valstis plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropas tīkliem caur diviem saslēgumiem ar Poliju. Krievija jau īstenojusi visus pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no savas energosistēmas, un pārliecinājusies par gatavību patstāvīgam darbam.
