RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Baltijas valstis tradicionāli demonstrē lielu skaitu Krievijas pilsoņu un tautiešu tiesību pārkāpumu, teikts Maskavas Cilvēktiesību biroja pārskatā, kas tika sagatavots tīmekļa konferences ietvaros starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".
Visu 2020. gadu Latvija, Lietuva un Igaunija demonstrēja plašāko Krievijas pilsoņu un krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumu spektru, informēja Maskavas Pedagoģijas valsts universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks. Krievijas Politiskās zinātnes asociācijas valdes loceklis Vladimirs Šapovalovs.
"Tā ir etniskā un valodas diskriminācija un visi iespējamie žurnālistu tiesību pārkāpumi – liels skaits dažādu noziegumu. Aizvadītais gads šajā ziņā izrādījās bagāts – no janvāra līdz decembrim plauka un ziedēja patvaļīgi vārda un informācijas brīvības, Krievijas žurnālistu tiesību pārkāpumi," konstatēja Šapovalovs.
Politologs atgādināja agrāko gadu notikumus. Piemēram, janvārī varasiestāžu spiediena dēļ tika pārtraukts Sputnik darbs Igaunijā. Februārī Latvijā un Igaunijā notika sinhronas kratīšanas mediju holdingā BMA. Martā, holdings bija spiests faktiski pārtraukt savu darbību.
"Jūnijā Latvijas Saeima pastiprināja spiedienu pret raidījumiem krievu valodā, tāpēc rudenī lielākie Latvijas kanāli faktiski svītroja krievu valodu no savas aprades. Vasarā Latvija aizliedza septiņu grupas RT telekanālu apraidi, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ivars Āboliņš aicināja Eiropas Savienības valstis sekot Latvijas piemēram. Uz viņa vārdiem nekavējoties atsaucās Lietuva, aizliedzot piecus RT kanālus," atzīmēja Šapovalovs.
Eksperts uzsvēra, ka decembrī Latvija pēc telekanālu slēgšanas pārgāja pie krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanām – pret septiņiem cilvēkiem sākta kriminālvajāšana.
Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomes sēdē, konstatēja: krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminēšana Baltijā un Ukrainā rada aizvien lielākas Krievijas bažas. Valsts valodas aizsardzību nevar pavadīt represijas pret mazākumtautībām, Lavrovs uzsvēra.
Maskavas Cilvēktiesību birojs ierosināja atbalstīt centienus veidot starptautisko tiesībsargājošo organizāciju, kuras mērķis būs aizsargāt Krievijas pilsoņus un tautiešus ārvalstīs, piemēram, Baltijas valstīs un Ukrainā.
