Kamēr visi min, cik ātri atjaunosies pandēmijas dēļ kritušais naftas pieprasījums un cik augstu spēj pacelties cenas, eksperti vienā no lielākajām investīciju bankām pasaulē – "JP Morgan Chase" konstēja: izejvielu tirgos jau sācies pieauguma supercikls – piektais pēdējo simt gadu laikā. Ko tas nozīmē pasaules ekonomikai? Šo jautājumu portālā RIA Novosti izskatīja Nataļja Dembinska.
Trausla atjaunošanās
2020. gadā naftas nozare pārdzīvojusi vairākus lejupslīdes viļņus. Stāvokli iespaidoja vesels faktoru komplekss. To vidū bija izejvielas pārdaudzums pieprasījuma krasas lejupslīdes apstākļos, pandēmija un karantīna. Martā naftas cenas kritās vairāk nekā divas reizes. Tomēr rudenī tirgus saņēma spēcīgu stimulu – ziņas par rietumvalstu vakcīnu sekmīgajiem izmēģinājumiem un ASV prezidenta vēlēšanu iznākums. Džo Baidens ir zaļo tehnoloģiju piekritējs un, atšķirībā no Donalda Trampa, neplāno atbalstīt amerikāņu naftas uzņēmumud. Jau janvārī cenas sasniedza maksimumu astoņu mēnešu laikā. Tās turpināja celties OPEC+ kārtējo lēmumu fonā. Rezultātā nafta pašlaik maksā 63 dolārus par barelu.
Tāda dinamika nepārprotami liecina, ka nozare atjaunojas un veidojas apstākļi tālākai augšupejai, – pārsvarā par to jāpateicas augošajam pieprasījumam Āzijas valstīs, kas nesteidz pāriet pie zaļās enerģētikas.
Tikai pirms mēneša prognozes bija ieturētas nestabilās situācijas dēļ. Piemēram, starptautiskā reitingu aģentūra Fitch apgalvoja, ka pozitīvas pārmaiņas saskata tikai ar ātras vakcinācijas noteikumu. Tomēr arī tādā gadījumā, uzsvēra analītiķi, uzlabošanās būs mērena.
Piektais cikls
Toties februāra sākumā lielās investīciju bankas "JP Morgan Chase" ekonomisti pavēstīja, ka izejvielu tirgū jau sācies jauns pacēluma supercikls. Uz to norāda sekojošas pazīmes: lauksaimniecības produkcijas un metālu cenu lēciens, kā arī nafta cena virs 50 dolāriem par barelu.
Pēdējo simt gadu laikā preču-izejvielu tirgū novēroti četri supercikli. Pēdējais no tiem startēja 1996. gadā, tā apogejs pēc 12 gadus ilgas izaugsmes iestājās 2008. gadā. palīdzēja Ķīnas – ogļūdeņražu galvenā patērētāja – ekonomiskā izaugsme. Tagadējam pamatus likusi atjaunošānās pēc pandēmijas, mīkstā kredītu un budžeta politika (superzemas likmes, dažādu valstu centrālo banku budžeta stimulēšanas soļi), vājš dolārs, inflacijas tempu pieaugums un agresīvā ekoloģiskā politika.
Vienlaikus situācija līdzinās 2000. gadu vidum: cenas izejvielu tirgū sasniegušas maksimālo rādītāju vairāku gadu laikā. Piemēram, kad Ķīna iepirka lielas kukurūzas un sojas partijas, to cenas ASV sasniedz rekordus. Globālo rezervju samazināšanās rada bažas par iespējamu deficītu.
Platīna un vara cenas arī ir augstas. RJO Futures aktīvu vecākais pārvaldnieks Džons Karūzo atzīmēja, ka platīna pieprasījums apsteidz piedāvājumu, vara krājumi Londonas metālu biržā un Comec ir mazākie desmit gadu laikā.
Nafta demonstrē "pārliecinošu izeju no pandēmijas dzīlēm, jo globālais piedāvājuma pārdaudzums samazinās," atzīmēja Bloomberg.
Pēc "JP Morgan" domām, pastāv vēl viens svarīgs faktors – cīņa ar klimata pārmaiņām, kas spēj ierobežot naftas ieguvi un paaugstināt metālu pieprasījumu, kas vajadzīgi atjaunojamo enerģijas avotu infrastruktūras izveidei, akumulatoru un elektromobiļu ražošanai.
Stabila tendence
Ilgtermiņa bums izejvielu tirgu ir ļoti ticams, jo Volstrīta izdara likmi uz ekonomikas ātru atjaunošanos pēc pandēmijas un hedžo inflāciju.
Cenu pieaugumu preču tirgū prognozē ne tikai "JP Morgan Chase", bet arī citi finanšu giganti, tādi kā "Goldman Sachs Group", "Bank of America", "Ospraie Management". Argumenti ir līdzīgi – vērienīgas stimulējošās programmas ekonomikas atbalstam un masveida vakcinācija.
Piemēram, "Goldman Sachs" prognozē, ka Brent markas naftas cenas ceturtajā ceturksnī sasniegs 65 dolārus par barelu. Pie tam ziemā patēriņš samazināsies par trim miljoniem barelu diennaktī, un tas tikai daļēji kompensēs pieprasījumu apkurei un Ķīnas iepirkumus. "Taču problēmas ziemā ir vien neliels šķērslis normalizācijas ceļā, tāpat kā koronavīrusa otrais vilnis," apgalvo analītiķi.
"Bank of America" (BofA) prognozē 60 dolārus pirmā pusgada beigās. Degvielas pieprasījums, kas nodrošina vairāk nekā pusi naftas patēriņa pasaulē, radīs deficītu 1,6 milj. barelu apjomā diennaktī, uzskata BofA. Arī OPEC un Starptautiskā enerģētikas aģentūra arī prognozē, ka gada otrajā pusē pieprasījums apsteigs ieguvi un tas samazinās liekās naftas rezerves, kas sakrājušās kopš pandēmijas sākuma.
"Citigroup" sola, ka gada beigās Brent maksās 70 dolārus, WTI – 68. Ieguves samazināšana palīdzēs izmantot rekordlielos krājumus, bet pieprasījums izskatās labāks nekā bija sagaidāms.
