Jau februārī četras lidmašīnas sāks pastāvīgu dežūru. Lidmašīnas tiks dislocētas Orlandas lidostā, kur ieradīsies arī vairāk nekā 200 amerikāņu kareivji. Stratēģiskās aviācijas izvēršana pie Krievijas ziemeļu robežām ir viens no pirmajiem ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas ģeopolitiskajiem lēmumiem. Kādu risku tas rada? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.
Simt raķetes
Četri stratēģiskie bumbvedēji B-1B ir visai draudīgs spēks. Tie izstrādāti kā kodolieroču nesēji, tomēr pēc aukstā kara beigām pielāgoti konvencionālajam bruņojumam. B-1B ir 24 spārnotās raķetes AGM-158 JASSM ar darbības rādiusu līdz 360 km attālumā un līdz 980 km – JASSM-ER modifikācijā ar 450 kg lādiņiem. Precizitāte – 3 m.
Tātad pie Krievijas ziemeļu robežām parādīsies gaisa trieciena grupējums ar 96 precīzām spārnotajām raķetēm. B-1B pretoties nav viegli. Lidmašīnās īstenota PGA pārraušanas koncepcija ļoti nelielā augstumā, aplidojot reljefu. Pie tam konstrukcijā izmantotas tehnoloģijas, kas mazina to pamanāmību radiolokatoros, tāpēc Lancer ir sarežģīts mērķis pretgaisa aizsardzības sistēmai.
"Stratēģu" pārvietošana ir Vašingtonas kārtējais centiens demonstrēt gatavību stāties pretī Krievijai Ziemeļos. Rudenī jau kļuva zināms, ka ASV Jūras spēki sākuši sarunas ar Norvēģijas valdību par "Seawolf" klases atomzemūdeņu dislokāciju Olavsvernas bāzē. Pozitīva lēmuma gadījumā Pentagonam radīsies iespēja pastāvīgi sekot Krievijas Ziemeļu flotes zemūdenēm.
2020. gada maijā trīs "Arleigh Burke" tipa ASV JKS eskadras kuģi ar britu fregates "Kent" atbalstu pirmo reizi kopš 80. gadu vidus iegāja Barenca jūrā. Formāli – "drošībai sarežģītos klimatiskajos apstākļos un navigācijas brīvības uzturēšanai". Patiesībā – pārbaudīt, kā Maskava reaģēs, ja Ziemeļu flotes mājas akvatorijā parādīsies kuģu grupējums, kas spēj palaist gandrīz simt "Tomahawk". Tagad pienākusi stratēģisko bumbvedēju kārta, kuri Norvēģijā aizkavēsies uz ilgu laiku.
Pateicoties B-1B, amerikāņi gūs iespēju apšaudīt Ziemeļu flotes svarīgākos objektus ar precīzām raķetēm. Tiesa, diezin vai četri stratēģiskie bumbvedēji dāvās izšķirošu priekšrocību – Krievijas PGA reģionā ir ļoti spēcīga. Tomēr Vašingtona varēs pastiprināt gaisa grupējumu Norvēģijā. Tā amerikāņi kopš 2014. gada rīkojas Austrumeiropā – pakāpeniski paplašina militāro klātbūtni Krievijas robežu tuvumā.
Nomierināt sabiedrotos
Stratēģiskās aviācijas pārvietošanai uz Norvēģiju ir ne tikai ģeopolitiska nozīme konfrontācijā ar Krieviju. Baltais nams demonstrē, ka ir gatavs stiprināt sakarus ar sabiedrotajiem. Labi zināms, ka Donalds Tramps radīja plaisu NATO. Viņš aktīvi kritizēja eiropiešus par nevēlēšanos finansēt aliansi un ieguldīt pietiekamus līdzekļus azsardzībā.
Īpaši sabojājušās ASV un Vācijas attiecības. Vašingtona ne vienu vien reizi apsūdzējusi Berlīni par nepietiekamiem izdevumiem militārām vajadzībām un kritizēja par "Ziemeļu straumi 2". Vācieši nepiekāpās. Tramps deva rīkojumu samazināt militāro kontingentu Vācijā līdz 25 tūkstošiem cilvēku un daļēji pārvietot kontingentu uz Poliju. Vācijas kanclere Angela Merkele konstatēja: ASV brīvprātīgi atsakās no pasaules lielvalsts statusa. Pēc viņas domām, amerikāņu militārās klātbūtnes saglabāšana atbilst abu valstu un NATO interesēm.
Džo Baidens pūlas stāvokli labāk. Nesen ASV Bruņoto spēku Eiropā komandieris Tods Volterss informēja: "Iepriekš ieplānotā bruņoto spēku izvešana no Vācijas ir iesaldēta. Jaunā administrācija informēja mūs par nepieciešamību veikt rūpīgu pārbaudi, pēc tam mēs atgriezīsimies sākotnējās pozīcijās. Galu galā aizsardzības ministrs kopā ar ASV prezidentu pieņems vajadzīgo lēmumu."
Robežlīnija
Lai arī ASV jaunā administrācija turpinās NATO paplašināšanas kursu un pārsvarā izmantos konfrontāciju attiecībās ar Krieviju, ir robežas, ko Baidens nav gatavs pārkāpt. Piemēram, februāra sākuma Maskava un Vašingtona ziņoja, ka līdz 2026. gadam pagarināts līgums par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu NEW START.
"Ceram, ka sapratne, kas panākta ar Vašingtonu par starptautiskajai drošībai būtiskā līguma likteni ļaus pārvarēt ASV destruktīvās politikas rezultātā pēdējos gados pārsvaru guvušo tendenci – centienus sagraut bruņojuma kontroles un neizplatīšanas mehānismus, - to komentēja Krievijas ĀM. – Būs vajadzīgas nopietnas pūles, lai Krievijas un ASV dialogs šajā jomā atkal atgrieztos stabilā trajektorijā, tiktu panākti jauni būtiski rezultāti, kas stiprinās mūsu nacionālo drošību un stratēģisko stabilitāti pasaulē."
Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs paskaidroja, ka nekādi grozījumi līgumā nav iekļauti. Viss turpināsies atbilstoši kontroles mehānismiem, kas saskaņoti pirms 11 gadiem. Tāpat kā līdz šim, paredzētas savstarpējas inspekcijas abu valstu militārajos objektos. Pie tam diplomāts uzsvēra, ka tālākā mijiedarbība ar ASV bruņojuma kontroles jomā būs ļoti sarežģīta – pusēm naksies apspriest arī jaunos stratēģiskos kompleksus. Tomēr Maskava tam ir gatava.
