Viedoklis

"Iepriekš jau bija pazīmes": kāpēc amerikāņu kājnieki izsēžas Ziemeļos

© U.S. Marine Corps / Lance Cpl. Victoria RossАмериканские морские пехотинцы во время тренировочных занятий в Норвегии
Американские морские пехотинцы во время тренировочных занятий в Норвегии - Sputnik Latvija
ASV armija nostiprinās Norvēģijā, Krievijas robežu tiešā tuvumā. Janvārī reģionā ieradās aptuveni tūkstotis jūras kājnieku.

Pie tam amerikāņu politiķi un ģenerāļi aizvien biežāk runā par spriedzes pieaugumu Arktikā, ko viņi paši rada – par to pārliecināti eksperti. Par to, kam Pentagons gatavo Norvēģiju, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Ciemos pie vikingiem

Jūras kājnieki pārvietojušies no Ziemeļkarolīnas uz Norvēģiju tā saucamās rotācijas ietvaros. Šo triku amerikāņi izmanto jau vairākus gadus – vienas vienības nomaina citas, un faktiski ASV militārais kontingents atrodas valstī pastāvīgi.

Американский эсминец USS McCampbell - Sputnik Latvija
Viedoklis
"Skaists gājiens": Krievija izdomājusi, kā tikt galā ar NATO kuģiem Melnajā jūrā

Jūras kājnieku uzdevums – norvēģu instruktoru vadībā iemācīties karot Arktikas skarbajos apstākļos un cieši sadarboties ar kolēģiem NATO.

Februārī amerikāņi, norvēģi, kā arī holandieši un briti – kopā aptuveni desmit tūkstoši kareivju – piedalīsies plašos manevros "Joint Viking 2021". NATO izspēlēs karaspēka ātru pārvietošanu lielā attālumā, apgūs informācijas apmaiņas metodes visos līmeņos un īstenos vairākas kopīgas operācijas.

Mācības "Joint Viking" notiek ik gadus. Karaspēki – bruņutehnika, artilērija, aviācija, kuģi un zemūdenes – modelē intensīvas karadarbības vairāku simtu kvadrātkilometru platībā, pārsvarā kalnainā un mežu klātā apvidū.

Militārais eksperts Aleksandrs Žiļins sarunā ar RIA Novosti atzīmēja: saskaņā ar ASV militāro doktrīnu, to spēki mācās karot ārvalstīs.

"Tāpēc valsts politika tiek īstenota tā, ka amerikāņu karavīri pastāvīgi parādās citās valstīs, lai izspēlētu karadarbības, organizētu izlūkošanu, kontrolētu aerodromus un jūras ceļus, - viņš paskaidroja. – Īpaša uzmanība tiek veltīta kopīgām operācijām, jo ASV vienmēr karo ar svešām rokām."

Eksperts norādīja, ka Pentagons mākslīgi rada spriedzi, jo ASV un NATO joprojām nevēlas atteikties no savām pretenzijām uz Arktiku.

Подводная лодка ВМС США во время учений Арктике ICEX-2018 - Sputnik Latvija
Viedoklis
"Būs pagrūti iznīcināt": amerikāņi atgriežas bunkurā Ziemeļos

"Jūras kājnieku mācībām būs uzbrukuma, ne aizsardzības raksturs, - ir pārliecināts Žiļins. – Cita starpā izspēlē darbības pret Krieviju. Ja izanalizēt NATO manevru kopainu Eiropā, skaidri redzams: tās organizē, lai radītu spriedzes zonas Maskavai. Mūsu armija nevar nereaģēt, piemēram, uz notikumiem Norvēģijā. Panikas nav, tomēr spēki un līdzekļi ir jāvelta – mums ir jākontrolē situācija pilnībā, mēs nevaram pieļaut nekādas provokācijas."

Ziemeļu placdarms

Analītiskā kluba "Valdai" eksperts Artjoms Kurejevs norāda, ka amerikāņiem ir pašiem sava, labi attīstīta infrastruktūra Aļaskā, paredzēta karadarbības taktikas apgūšanai Arktikā, tomēr viņi dod priekšroku treniņiem Norvēģijā.

"Viņiem tas nepieciešams kā NATO līderiem, - uzskata Kurejevs. – Norvēģija ir alianses vecākais loceklis. Krieviju tā uzskata par iespējamo pretinieku. Jau aukstā kara gados norvēģi radīja un uzturēja infrastuktūru pretdarbībai PSRS Arktikā. Tas pats turpinās arī tagad. Reālas militāras konfrontācijas apstākļos Norvēģijas ziemeļi acumirklī pārvērtīsies par NATO galveno placdarmu ceļā uz Murmansku Krievijā."

Айсберг и яхта Alter Ego у берегов одного из островов архипелага Земля Франца-Иосифа - Sputnik Latvija
Viedoklis
NATO pārgājiens ziemeļu platuma grādos – izaicinājums Krievijai

Par Vašingtonas vēlmi nostiprināties Arktikā un padzīt no turienes citas valstis liecina arī JKS un Jūras kājnieku korpusa jaunā Arktikas stratēģija. Cita starpā tā norāda, ka "bez amerikāņu jūras kara spēku klātbūtnes Arktikas reģionā mieru un labklājību aizvien vairāk apdraudēs Krievija un Ķīna".

ASV JKS ministrs Kenets Breitveits atzīmēja, ka Pentagons plāno pastāvīgi turēt Arktikā kara kuģus un zemūdenes, lai patrulētu akvatoriju Krievijas krastu tuvumā un nepieļautu "Maskavas uzbrukumu Galējos Ziemeļos". Vienlaikus Arktikā dislocēs arī lielus sauszemes spēkus.

Savukārt Norvēģijas aizsardzības ministrs Franks Bake-Jensens paziņoja, ka galvenie virzieni valsts drošības politikā ir Arktika un Krievijas darbības reģionā, bet transatlantiskie sakari ir tās stūrakmens. Viņš uzsvēra, ka Norvēģija atzinīgi vērtē NATO galveno sabiedroto pastiprinātu klātbūtni Galējos Ziemeļos.

"Līdz ar ASV JKS, jūras kājniekiem, speciālo uzdevumu vienībām GKS un Kosmiskajiem spēkiem attīstām stratēģisko mijiedarbību ar domubiedriem Arktikā, - atzīmēja ministrs. – Tā paredz sabiedroto jūras kara un gaisa spēku regulāras mācības Galējos Ziemeļos. Norvēģija plāno piedalīties šajos pasākumos un uzlabot operatīvo sadarbību ar sabiedrotajiem."

Visās frontēs

Jāpiebilst, ka ASV jau nopietni nostiprinājušās Ziemeļos, un Norvēģijai šajā jomā ir teju vai galvenā loma. Piemēram, septembrī ziņots par Seawolf klases kodolzemūdenes pārvietošanu uz Tromses ostu Norvēģijā. Tās galvenā misija – Krievijas zemūdeņu maršrutu kontrole.

Iepriekš ASV "Krievijas savaldīšanai Ziemeļos" atjaunoja Otro floti, kas atbild par Atlantiju, daļu Klusā un Ziemeļu Ledus okeāna. Tā bija izformēta 2011. gadā, lai ietaupītu budžeta līdzekļus.

Иллюстрация будущей американской подлодки класса Columbia - Sputnik Latvija
Viedoklis
"Tie ir tikai pirmie soļi": kāpēc ASV pārvieto zemūdenes Krievijas krastu tuvumā

Vēl viena aukstā kara atblass – norvēģu pazemes jūras kara bāze Olavsvernā, tikai 350 kilometru attālumā no Krievijas robežas. 60. gados uzbūvētajā milzu bunkurā, ko sargā trīssimt metrus biezs kalnu iežu slānis, dislocējās NATO zemūdenes un kuģi, darbojās remonta doki, glabājās munīcija. Jebkurā laikā Rietumu koalīcijas flote varēja bloķēt PSRS flotes izeju Norvēģu jūrā un Ziemeļatlantijā. 2000. gadu beigās bāzi slēdza, taču tagad atkal plāno atjaunot.

Pentagons nopietni ķēries arī pie gaisa kara jomas. Piemēram, aizvadītajā gadā notika plašas ASV un Norvēģijas GKS mācības. Seši stratēģiskie bumbvedēji B-52 Stratofortress lidoja pāri Ziemeļpolam un veica treniņu lidojumus ar Norvēģijas GKS iznīcinātājiem. Nesen kļuva zināms, ka februārī Pentagons pārvietos no Teksasas uz Ērlandes aviobāzi četrus virsskaņas "stratēģus" B-1BLancer.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала