Šonedēļ aizritējušais Davosas forums nosprauda (šķietami) tādu mērķi: sapulcēt labākos un varenākos, lai uztaustītu visai planētai kopīgu ceļu pretī jaukajai nākotnei. No daudzajiem foruma dalībniekiem, domāju, mūs visvairāk interesē tie, kuri teica: ceļš ir, rīt nevar būt sliktāk, kā vakar, un pasaule spēj to paveikt, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.
Pēdējā laikā esam gana aizklausījušies tos, kuri mums klāsta, sak, "agrākās pasaules vairs nebūs", būs pilnīgas šausmas. Pat Davosas organizators Klauss Švābs... Nu, pat to vēlāk. Tagad – par optimistiem.
Vladimirs Putins savā uzrunā, tāpat kā visi pārējie, noteica diagnozi. Izdevās interesanti, jo izskanēja cipari un fakti, kas parāda teicamu kolektīvo darbu pie pārskata. Agrāk tādi dati starptautiskajā līmenī nav plaši figurējuši, tie paklusām sēdēja kaut kādos dokumentos. Piemēram: "Pēdējo 30 gadu laikā vairākās attīstītās valstīs ienākumi vairāk nekā pusei pilsoņu atradās stagnācijā, neauga. Toties izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu cenas ir pieaugušas. Vai zināt, kādā mērā? Trīskārt."
Vai fakti par... Labi, lai nu būtu par Ķīnu: "Ja ņemt ienākumus 5,5 dolāru apmērā uz cilvēku diennaktī (pēc pirktspējas paritātes), pēc Pasaules bankas vērtējuma, piemēram, Ķīnā, cilvēku skaits, kuru ienākumi šo līmeni nesasniedz, samazinājies no 1,1 miljarda 1990. gadā līdz nepilniem 300 miljoniem pēdējos gados." Tālāk gan runa ir par Krieviju: tā pati statistika rāda, ka trūcīgo skaits – viņpus 5,5 dolāriem diennaktī – sarucis no 64 miljoniem cilvēku 1999. gadā līdz aptuveni 5 miljoniem patlaban.
Pēc Putina domām, tagadējās krīzes diagnoze ir tāda: agrākais modelis, kas darbojās 30-40 gadus, vairs nav atjaunojams, pandēmijas krīze tā katastrofu ir paātrinājusi. "Absolūti skaidrs, ka pasaule nevēlas būvēt ekonomiku, kas darbojas viena miljona vai pat "zelta miljarda" labā. Tā ir destruktīva pozīcija. Tāds modelis pats par sevi ir nestabils."
Tādas frāzes par gala tuvošanos jau ir skanējušas gan Davosā, gan pirms tās dažnedažādos formulējumos. Toties tagad Maskava piedāvā ārstēšanas metodes - četrus vienkāršus un saprotamus katras valsts, visu sabiedrību pastāvēšanas mērķus gaidāmajā ērā.
Īsumā aprakstīsim tos:
- Cilvēkam vajadzīga komfortabla dzīves vide. Mājoklis un pieejama infrastruktūra: transporta, enerģētiskā, komunālā. Un, protams, ekoloģiska labklājība.
- Cilvēkam jābūt pārliecinātam, ka viņam būs darbs, kas dos stabili augošus ienākumus, tātad – pienācīgu dzīves līmeni.
- Cilvēkam jābūt pārliecinātam, ka viņš saņems kvalitatīivu, efektīvu medicīnisko palīdzību, kad tas būs vajadzīgs, ka veselības aprūpes sistēma jebkurā gadījumā garantē viņam piekļuvi mūsdienu pakalpojumu līmenim.
Lai kāds būtu ģimenes ienākumu līmenis, bērniem jābūt iespējai iegūt pienācīgu izglītību un īstenot savu potenciālu. Tikai tā būs iespējams garantēt maksimāli efektīvu mūsdienu ekonomikas attīstību. ekonomikas, kurā cilvēki ir mērķis, nevis līdzekļi.
Tas atgādina sociālismu, tomēr patiesībā tā nav – jebkurai sistēmai ir izredzes uz pastāvēšanu, ja tā atbildīs šiem vienkāršajiem mērķiem, vienkāršai sabiedrības un valsts pastāvēšanas jēgai.
Minētajiem četriem punktiem pievienojas piektais: nekaujieties, pasaulē var sākties nekontrolējams karš – visi pret visiem. Turklāt nu jau ir par vēlu kauties, jo, pēc Putina domām, "ar centieniem veidot centralizētu, viena pola pasaules kārtību saistītā ēra ir beigusies. Patiesībā tā nemaz nesākās. Šajā virzienā notika tikai mēģinājumi. Taču arī tie jau ir garām. Tāds monopols pēc sava rakstura neatbilst mūsu civilizācijas kulturālajai un vēsturiskajai daudzšķautņainībai". Tālāk ir jābūvē jauna ēra – tā, lai "dažādi attīstības centri ar saviem savdabīgajiem modeļiem, politiskajām sistēmām, sabiedriskajiem institūtiem" konkurētu miermīlīgi.
Notikumiem Davosā – runa nav tikai par Krievijas prezidenta uzrunu – ir virkne īpatnību un vektoru. Piemēram, ko uzrunāja Putins? Pie kā dienu iepriekš vērsās Ķīnas līderis Sji Dziņpins, kurš, pēc būtības, teica to pašu – par pasaules "vienotā likteņa sabiedrību" un tās sadarbību? Pie "zelta miljarda" un gigantiskajām korporācijām, kas Davosu uzskata par savu sēžu zāli, kur tās iezīmē tālāko kursu visai cilvēcei? Vai gandrīz divus simtus mūsu pasaules valstu, kuru lielākā daļā bezspēcīgās skumjās vēro pēkšņo vilni, kas draud aizskalot visu sasniegto?
Runājot par korporācijām un "zelta miljardu", atmiņā ataust "Davosas stāsts", ko pieminēju iepriekš. Tas ir stāsts par Klausa Švāba sensacionālo grāmatu "Covid-19: Lielā atjaunotne", provokācija, galvenā tēma šīgada Davosā, un ne tikai. Švābs ar mazliet biedējošu atklātību stāsta apmēram tā: pandēmija ir lielisks iemesls apspiest, morāli iznīcināt, iebiedēt visu planētu, visu sabiedrību un valstis. Kamēr viņi sēdēs karantīnā, izolācijā un maskās mūsu mantras "pasaule nekad vairs nebūs agrākā" pavadījumā, mums, "zelta miljarda" intelektuālajiem līderiem ir jāatiestata pasaule tā, kā uzskatām par vajadzīgu.
Redziet, pasaulei nav jābūt tādai pašai kā iepriekš, tai jābūt labākai, un izrādās, ir valstis un cilvēki, kuri rāda virzienu tādai pasaulei.
