NATO nepārtrauktās mācības Baltijas valstīs, vēlme paplašināt Krievijas "savaldītāju" loku Melnās jūras reģionā rada militāri politisko spriedzi un destabilizāciju Austrumeiropā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
20. janvārī Latvija uzdāvināja Ukrainas Bruņotajiem spēkiem (UBS) septiņas viegli bruņotas 40. gados izstrādātas apvidus mašīnas Land Rover Defender – sanitāri medicīniskās modifikācijas. Tādas automašīnas tika īpaši izstrādātas britu spēku vajadzībām, kas apspieda nemierus Ziemeļīrijā – to dalībnieki centās panākt izstāšanos no Apvienotās Karalistes. Simboliska dāvana Kijevai ar nepārprotamu nodomu ietekmēt situāciju Donbasā. To varētu nosaukt par tiešu iejaukšanos pilsoņu karā Ukrainā. Tomēr tamlīdzīgas "baltiešu iniciatīvas" lielā mērā vērstas pret Krieviju.
🇱🇻🇺🇦 @Latvijas_armija un aizsardzības ministrs @Pabriks Ukrainas bruņotajiem spēkiem dāvinājumā nodeva septiņus transportlīdzekļus militārās medicīnas spēju stiprināšanai, tādejādi apliecinot Latvijas atbalstu Ukrainai ceļā uz eiroatlantisko integrāciju. pic.twitter.com/XCiUQBC4vx
— AizsardzībasMin. (@AizsardzibasMin) January 20, 2021
Atbalstot Ukrainu ceļā uz eiroatlantisko integrāciju, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks svinīgi nodeva lietotās automašīnas Ukrainas vēstniekam Rīgā Aleksandram Miščenko. Mītiņā Lielvārdē Pabriks uzsvēra: "Cīņa par Ukrainas teritoriālo integritāti turpinās arī neraugoties uz Covid-19 pandēmiju un tās radītajām ekonomiskajām grūtībām visā pasaulē. Tādēļ arī šobrīd Latvijai savu iespēju robežās ir jāsniedz atbalsts Ukrainai, ar ko esam cieši sabiedrotie aizsardzības nozarē."
Savukārt vēstnieks Miščenko paziņoja: "Ukraina augstu vērtē Latvijas pastāvīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai cīņā ar Krievijas agresiju."
Patiešām, Rīga jau sesto gadu (kopš konflikta sākuma Donbasā) palīdz Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tiesa, šī palīdzība rada zināmu neizpratni. Kijeva piešķir aizsardzībai vairāk nekā 5% no valsts IKP, un Ukrainas militārais budžets (9,6 miljardi dolāru) 12 reizes pārsniedz Latvijas budžetu (750 miljoni dolāru).
Aizvadītajā gadā Ukraina parakstīja līgumus un memorandus par 5 korvetēm, 8 raķešu kušiem, 39 patruļas kuteriem un vienu krasta pretkuģu raķešu divizionu par 3,7 miljardiem dolāru.
Neskaitot kuterus, Pentagons 2020. gadā piešķīra Ukrainai 300 miljonus dolāru, 2021. gadā – vēl 250 miljonus dolaru. Latvijas Ministru kabinets 2020. gadā piešķīra 45 tūkstošus eiro Ukrainas konflikta upuru rehabilitācijai. NBS kapelānu dienests stiprina UBS kareivju ticību. Latvijas jaungvardi organizē vasaras nometnes ukraiņu kareivju un virsnieku bērniem.
Latvijas humānā palīdzība ietver, piemēram, apģērbu un apavus (ko uzdāvinājusi zviedru labdarības organizācija Erikshjälpen), sešas gultas hospitālim Ukrainas austrumos, funkcionālo apģērbu Suites Systems, dezinfekcijas līdzekļus rokām, mājas sadzīves priekšmetus, sveces un maizi. Rīgas kaismīgā vēlēšanās kaut mazdrusciņ ieriebt Mskavai nepārprotami pārspējusi reālo militāro palīdzību Kijevai. Vēojama Latvijai ļoti bīstama tendence.
Bīstamas ilūzijas
Artis Pabriks atklāja, ka NBS (kopskaits – 5300 kareivji) jau kuro gadu no vietas ir gatavi atvairīt Krievijas spēku uzbrukumu. Tomēr Global Firepower militārā spēka reitingā Latvija ieņem 97. vietu no 138 valstīm. NBS nav neviena tanka vai lidmašīnas, to rīcībā ir tikai četri helikopteri un desmit patruļas kuteri. Kur tad īsti slēpjas augstā cīņas gatavība un militārais spēks, ko nav pamanījuši pat rietumu analītiķi Global Firepower?
22. janvārī Ādažu armjas bāzē noslēdzās"septītās kaujas grupas" rotācija, notika Latvijā dislocētā NATO daudznacionālā (ārzemju) bataljona svinīgā maiņa – vairāk nekā pusotrs tūkstotis "durkļu". Vai tik ne šeit sakņojas aizsardzības ministra Arta Pabrika pārliecība par nākotnes uzvarām?
Kanādas vadīto daudznacionālo kaujas grupu veido karavīri no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas. Rofas iespaids, ka "puspasaule" Ādažu placī dāvā zināmas tiesības uz bezatbildīgiem izteikumiem un lēmumiem, kā arī garantē absolūtu nesodītību Latvijas militāri politiskajai vadībai.
Jaunās "Baltijas drošības iniciatīvas" ietvaros ASV Kongress apstiprināja militārās palīdzības piešķiršanu Latvijai, Lietuvai un Igaunijuai 2021. gadā par summu 168,7 miljonu dolāru apmērā. Tikai Latvijā vien Pentagons pēdējo piecu gadu laikā ir iztērējis simtiem miljonu dolāru papildu mācībām vajadzīgās militārās infrastruktūras formēšanai.
Iepriekš ASV Aizsardzības ministrijas izdevums Stars and Stripes ziņoja, ka Latvijā tiek izvērsta jauna amerikāņu speciālo uzdevumu vienības bāze. "Eiropas savaldīšanas iniciatīvas" ietvaros 2020. gada novembrī Rīgas apkaimē parādījās munīcijas noliktava un aerodroms konvertoplāniem CV-22 no ASV speciālo operāciju spēku (SOS) 352. spārna.
Šie lidaparāti nav aizsardzības ierocis – tie paredzēti desanta izsēdināšanai uzbrukuma un diversiju operācijās. Savienotajām Valstīm bāze izmaksāja 3,7 miljonus un kalpos "Krievijas agresijas novēršanai NATO austrumu flangā". Latvijā aktīvi top arī citi Pentagona objekti (Liepājā, Daugavpils, Rēzeknes un Rīgas apkaimē, kā arī citos punktos).
Uz kārts likti vairs ne miljoniem, - miljardiem dolāru. Likmes aug un, šķiet, Baltijas valstu vadītāji vispirms skaita naudu un tikai pēc tam vērtē stratēģiskās perspektīvas.
Tādā investīciju atmosfērā viegli zaudēt realitātes izjūtu, pārkāpt "sarkano līniju", tomēr aizsardzības ministram Artim Pabrikam un viņa kolēģiem valdībā nāktos aptvert, ka iespējama militāra konflikta apstākļos Baltijas reģionā ASV var zaudēt tikai pusduci armijas bāzu (Pentagonam tādu ir simtiem) un "mazgāt rokas". Bet Latvija riskē ar nelabojamu kaitējumu.
Viņpus realitātes
Latvijas valdība pastāvīgi iegalvo iedzīvotājiem, ka "neprognozējamā" Krievija lolo uzbrukuma plānus un vajagot gatavoties, bruņoties. Militāri politiskā tumsonība noved pie ekonomikas militarizācijas un masveida psihozēm. NBS apgādē iesaistīti aptuveni 500 Latvijas uzņēmumi. Nepārtraukti aug militārais budžets – kopš 2018. gada tas jau pārsniedz 2% IKP.
Aizsardzības ministrija ik gadus investē militārās infrastruktūras attīstībā pa 50 miljoniem eiro. tikai amerikāņu pārvietojamie radari TPS-77 izmaksāja 158 milj. eiro. Latvija pasūtīja Zviedrijā jaunu prettanku granātmetēju Carl-Gustaf M4 partiju, ko saņems 2021.-2024. gg. Drīz vien valstī būs vairāk granātmetēju nekā iedzīvotāju. Jau parādās atklāti absurdi projekti par militāti taktisko elektrisko skrejriteņu masveida ražošanu republikā.
Saeimas koncepcija paredz, ka miera laikā Latvijai ar tās 1,87 miljoniem iedzīvotāju vajadzīgi 17 500 karaklausībai padoto, tostarp – 6500 profesionāļi, 8000 zemessargi un 3000 regulāri mācībām iesaucamo rezervistu. Pie tam NBS reālas militāras pieredzes trūkumu cenšas kompensēt uz Ukrainas militāro instruktoru un Irākas drošības spēku karavīru apmacību rēķina – absurda situācija.
NBS manevri iziet ārpus poligoniem un aptver pat Rīgu – Covid-19 pandēmijas apstākļos. 2020. gada vasarā daudzi Latvijas pilsoņi elektroniskajā pastkastītē saņēma krāsainas instrukcijas – kā noturēties pirmo 72 stundu laikā kara gadījumā. Iepriekš aizsardzības ministrs Pabriks personīgi nodemonstrēja YouTube formātā, kā sapakot "trauksmes mugursomu" krīzes situācijā.
Ja tā nav apzināta spriedzes vairošana, gatavojot karu ar Krieviju (iedzīvotāju apstrāde ieplānotai alianses agresijai), tad mēs vērojam masveida psihisku novirzi (rusofobija ir pārlieku maigs vārds).
Tomēr neviens kaimiņš Rīgu neapdraud. Militāri politiskā spriedze tiek radīta mākslīgi, tomēr reāla konflikta apstākļos ASV un Rietumeiropas armijas diezin vai palīdzēs Latvijai un citām Baltijas valstīm.
Pie tam jāuzsver, ka Krievijas Federācijas atbilde uz NATO paplašināšanos un bīstamajiem manevriem Baltijas reģionā ir neizbēgami, piespiedu kārtā sperti soļi.
