Tālo radiosakaru zinātniski pētnieciskā institūta (TRSZPI) izstrādātā iekārta dāvās Krievijai iespēju lielā mērā nodrošināt dienvidu robežas un nepieļaut valsts robežas pārkāpumus. "Strategija" saņem datus no visiem izsekošanas līdzekļiem, kas pieejami Melnās jūras flotei. Par sistēmu un tās iespējām portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Jūra – kā uz delnas
Lielākā daļa mūsdienīgo jūras virsmas kontroles sistēmu parasti ir kopējā tīklā saslēgtas radiolokācijas stacijas, kas skenē jūru lielā attālumā no krasta līnijas. Informācija par kuģu pārvietošanos tiek noraidīta centram, kur tiek pieņemti lēmumi. Piemēram, par pārkāpēja pārtveršanu.
"Arī "Strategija" pamatā ir radiolokācijas princips, - sarunā ar RIA Novosti paskaidroja žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovskis. – Tā reālā laika režīmā automātiski identificē visu kuģu koordinātas savā darbības zonā. Fiksē tā saucamās signatūras – tas ir kuģa individuālais portrets jūrā, kas ļauj noteikt tā tipu un piederību. Protams, ieraksta svarīgākos kustības parametrus: kursu, ātrumu. Cik zinu, līdzīga sistēma tiek izvērsta arī Arktikas zonā."
Eksperts pastāstīja, ka "Strategija" ir unikāla – tā ietver itin visu Melnajā jūrā strādājošo RLS – gan krasta, gan kuģu radiolokācijas staciju – iespējas. Attālu rajonu kontrolei pie tās var pieslēgt aizhorizonta RLS, kas skenē telpu vairāk nekā tūkstoš kilometru rādiusā. Jaunās tehnoloģijas galvenā īpatnība – augsts automatizācijas līmenis.
"Šodien situāciju uz jūras virsmas pie mums kontrolē tā saucamā Flošu kontroles centra speciālisti, - stāsta Murahovskis. – Lielā mērā tā vēl ir padomju laika struktūra. Operatori apstrādā milzīgus datu apjomus, bieži vien – manuāli. Agrāk tāpat bija, piemēram, PGA sistēmā, kur bija speciāls postenis – planšetists. Viņi ar marķieriem atainoja uz ekrāniem ar caurspīdīgām kartēm visas izmaiņas gaisā. Tagad ar to nodarbojas datori. Tā nu arī jaunajā sistēmā lielāko daļu ikdienas darba uzņemsies automātika."
Izstrādātāji apliecina, ka "Strategija" varēs izmantot ne tikai radiolokāciju, bet arī satelītu un virszemes automātiskās informācijas sistēmas, kā arī flotes informācijas nodošanas iekšējos kanālus. Pie tam sistēma divpusējā režīmā sadarbosies ar tehniskajiem līdzekļiem un kompleksiem, no kā saņem datus. Acīmredzot, TRSZPI speciālistiem šajā jomā ir pietiekami plaša pieredze – viņi izstrādājuši arī raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas stacijas "Voronezh DM", aizhorizonta radarus "Podsolnuh", "Konteiner" un daudzas citas sistēmas, ko patlaban izmanto bruņotie spēki.
Ciemojas pārlieku bieži
Jautājums par situācijas kontroli Melnajā jūrā Krievijai ir visnotaļ aktuāls. Pēdējos gados NATO vimpeļi to apciemo regulāri. Septembra beigās Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks Sergejs Rudskojs vēstīja, ka 2020. gadā Ziemeļatlantija kara kuģi Melnajā jūrā uzturējušies par trešo daļu ilgāk nekā 2019. gadā. NATO lielākā aktivitāte bija vērojama jūlijā, kad notika mācības "Sea Breeze 2020". Tajās piedalījās aptuveni divi tūkstoši karavīru no ASV, Ukrainas, Bulgārijas, Gruzijas, Norvēģijas, Rumānijas, Spānijas un Turcijas, vairāk nekā 25 kuģi un aviācija.
"Līdz 40% šo kuģu ir liela darbības rādiusa precīzā bruņojuma nesēji, - precizēja Rudskojs. – Piemēram, Melnajā jūrā ne vienu vien reizi iegājis ASV JS eskadras kuģis Roosvelt, kas spēj nest līdz 90 spārnotās raķetes Tomahawk."
Patiesībā patlaban NATO Jūras spēkiem pastāvīgi manevrēt Melnajā jūrā neļauj vienīgi Montrē konvencija. Vienošanās definē Bosfora un Dardaneļu šauruma statusu, kā arī ierobežo šajā reģionā neietilpstošo valstu kara kuģu klātbūtni akvatorijā līdz trim nedēļām. Tāpat konvencija paredz, ka Melnajā jūrā vienlaikus var uzturēties ne vairāk kā 9 šādi kuģi ar kopējo tonnāžu līdz 30 tūkstošiem tonnu.
Protams, ārvalstu spēkus visvairāk interesē Krima. Rietumvalstu kuģi ne vienu vien reizi tuvojušies pussalai, izlūkošanas lidmašīnas un bezpilota lidaparāti regulāri lido gar Krievijas gaisa telpas robežām. Alianse pūlas noskaidrot militāro objektu izvietojumu Krimā, saprast, kādās frekvencēs darbojas sakari, navigācija un radioelektroniskās cīņas sistēmas.
Priekšrocības reģionā
ASV un to sabiedrotie atklāti atzīst, ka viņus satrauc Krievijas militārās iespējas Melnajā jūrā.
Decembrī amerikāņu stratēģiskais pētījumu centrs RAND pat modelēja Melnās jūras flotes un NATO valstu JKS konfrontāciju reģionā – viņi radīja kaut ko galda spēlei līdzīgu. Noskaidrojās, ka šajā akvatorijā Krievija pārvarēs jebkuru koalīciju, pat ja ASV strādās kopā ar Bulgāriju, Rumāniju, Turciju, Ukrainu un Gruziju. Patiešām, Maskavai ir plašas iespējas atbildēt uz agresiju – reģionā izvērstos Jūras kara flotes spēkus regulāri papildina jauni kuģi un zemūdenes ar spēcīgiem trieciena kompleksiem.
Pie tam pašā Krimas pussalā, ko mēdz dēvēt par "sauszemes aviācijas bāzes kuģi", dislocēts iespaidīgs armijas grupējums, kas izmanto mūsdienīgus PRA līdzekļus un pretkuģu raķešu kompleksus, kas spēj likvidēt mērķus lielā attālumā no krasta. Tie ir mobili un var ātri mainīt pozīciju, tāpēc tos ir grūti atrast un iznīcināt.
Amerikāņu analītiķi secināja, ka Krievija noturēs savā ziņā Melno jūru, pat nesākot bruņotu konfliktu ar NATO valstīm. Šiem nolūkiem Maskavai ir iespaidīgs neletālo līdzekļu arsenāls, kurā RAND eksperti iekļauj psiholoģiskos uzbrukumus, kiberoperācijas, informācijas triecienus un radioelektronisko cīņu.
