Amerikas Savienotās Valstis ieviesušas sankcijas pret Krievijas kuģi "Fortūna", kas piedalās "Ziemeļu straumes 2" būvniecībā. Turklāt, pēc Vācijas mediju ziņām, ASV vēstniecība Berlīnē informēja Vācijas valdību par jaunu ierobežojošo pasākumu ieviešanu, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.
Vācu varas iestādes uz to reaģēja ar aizvainojoši aukstasinīgu komentāru, sak, tās "ar nožēlu ņēmušas to vērā", proti, pat neizrādīja formālu satraukumu.
Šie notikumi organiski turpina citu nozīmīgu incidentu dienu iepriekš.
Bijušais ASV valsts sekretāra vietnieks un Džo Baidena ārpolitikas padomnieks vēlēšanās Nikolass Bērnss nāca klajā ar ideju: vienlaicīgi iesaldēt Amerikas sankcijas pret gāzesvadu un tā būvdarbus, lai jaunā administrācija saņemtu "iespēju konfidenciāli un apdomīgi aprunāties ar Vācijas valdību un citām iesaistītajām valstīm".
Acīmredzot Bernss rīkojās nevis pēc savas iniciatīvas, bet gan atskaņoja Vašingtonas priekšlikumu.
Taču vācieši tam vienkārši atmeta ar roku. Enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Klauss Ernsts nosauca Vācijas enerģētikas politikas apspriešanu ar Savienotajām Valstīm par "absolūti nepiedienīgu". Viņš uzsvēra, ka "Ziemeļu straumes 2" būvniecība ir vienīgi Eiropas darīšana, tai ir visas nepieciešamās atļaujas un tāpēc tā ātri jāpabeidz.
Amerikāņu ārpolitiku pēdējo gadu desmitu laikā, kurā radās viena vienīga kļūme – Donalda Trampa prezidentūra un ko iecerējuši atjaunot demokrāti, visbiežāk raksturo kā globālismu. Tajā ir divas galvenās un vienādi nozīmīgas sastāvdaļas – procedūrinstitucionālā un ideoloģiskā.
Par ideoloģiju atbild visliberālāko ideju apjomīgais komplekss — no LGBT progresa līdz nepieciešamībai cilvēcei atteikties no gaļas izmantošanas pārtikā ekoloģisko apsvērumu dēļ. Turklāt adeptu radikālisms, prasība uzticēties "vienīgajai pareizajai mācībai" un citādi domājošo vajāšana kļūst arvien stingrāka.
Institucionālā daļa sabiedrībai tāpat ir labi pazīstama – tā ir pārnacionālo organizāciju, dokumentu un procedūru sistēma. Populārs ir viedoklis (un tas ir pamatots), ka tieši tāpat ASV ilgus gadus stiprinājusi savu virskundzību ar mērķi uzspiest pasaulei tām izdevīgus spēles noteikumus un uz visiem laikiem stiprināt savu globālo līderību.
Taču sen jau ir skaidrs, ka kaut kas ir aizgājis greizi. Daudzas valstis iemācījušās spēlēt un uzvarēt tām netaisnīgā sistēmā. Krievija un tās veiksmīgā PTO noteikumu izmantošana savā labā ir drīzāk piemērs, nevis izņēmums. Par to runāja Donalds Tramps visus četrus gadus, bez svārstīšanas izvedot ASV no daudziem starptautiskajiem līgumiem un organizācijām: patiesībā tie nav tik izdevīgi Amerikai, kā visi pieraduši domāt.
Nav grūti uzminēt, ka nedaudziem privileģētiem ASV partneriem, kuru vidū ir arī Vācija, ir īpašie bonusi, un, kā jau kļuvis skaidrs, tie prot šos bonusus labi izmantot.
Tieši tāpēc Berlīnei bija tik neizdevīgs Tramps, kurš nekautrējās klāt vaļā visu taisnību un jauca nost visu to shēmu, ko Vācija paklusam izveidojusi savas suverenitātes atgūšanai, izmantojot Ameriku savās interesēs.
Tāpēc Vācijas valdība ar sajūsmu sagaidīja Baidenu kā jauno ASV prezidentu: tas sola vāciešiem komfortablākā attiecību formāta atgriešanos – ar propagandiskās retorikas pilnīgu sakritību un nesteidzīgu politisku procesu kuluāros, kura aizsegā var veiksmīgi virzīt Vācijas izdevīgos jautājumus.
Tas notiek arī ar "Ziemeļu straumi 2". Pēdējo mēnešu laikā ir veikti soļi, lai maksimāli pasargātu gāzesvadu no aizokeāna sankciju spiediena. Tika nomainīti tas pašas "Fortūnas" īpašnieki. Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemes parlaments izveidoja fondu, kam jāveicina projekta darbība.
Interesantākais ir tas, ka ar šīs struktūras palīdzību vācieši cenšas ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus: līdztekus būvdarbu atbalstam tās nodrošina arī informatīvi ideoloģisko pavadību, jo jaunās organizācijas nosaukums ir "Klimata un vides aizsardzības fonds Mēklenburga-Priekšpomerānija", bet oficiālais mērķis –veicināt "Vācijas klimatisko mērķu sasniegšanu". Tādējādi tiek pārtverti ekoloģijas jautājumi, jo uzbrukumiem "Ziemeļu straumei 2" valsts teritorijā visbiežāk tiek izmantoti "zaļie".
Džo Baidena komanda nokļuvusi sarežģītā situācijā. Viņi nevar - kā to būtu darījis Tramps - sarīkot savam stratēģiskajam partnerim skaļu skandālu, pieņemot pret viņu radikāli stingrus pasākumus. Tas vienkārši ir pretrunā ar Rietumu vienotības atjaunošanas nostādnēm, ar kurām demokrāti atgriežas pie varas. Pie tam Berlīne demonstrē Vašingtonai visdziļāko ideoloģisko atbalstu, ko kārtējo reizi parādija sinhronā sašutumā attiecībā uz Alekseja Navaļnija aizturēšanu Krievijā.
Taču ierastās darba metodes – mazi kašķīši kuluāros un pakāpeniska spiediena palielināšana draud vilkties mēnešiem ilgi: vācieši lieliski prot organizēt starptautiski birokrātisku ķēpāšanos. Pa to laiku "Ziemeļu straumi 2" vienkārši pabeigs, un amerikāņi būs visur nosebojušies.
Rezultātā jau no Džo Baidena prezidentūras pirmajām dienām jaunā administrācija būs spiesta savā darbā izvēlēties starp kategoriski nepieņemamu trampismu un ideoloģiski pareizu, bet kategoriski neefektīvu liberālu globālismu.
Tomēr Vācijai ir savas grūtības. Nesen "Gazprom" brīdināja par riskiem "Ziemeļu straumei 2" politiskā spiediena dēļ, kas var novest pie projekta apturēšanas vai pat atcelšanas. Tas ir brīdinājums - pirmām kārtām Berlīnei, kas, tiecoties pēc neatkarības un ģeopolitiskās nostiprināšanās, nolēma izspēlēt izaicinoši antikrievisku kārti – Navaļnija saindēšanas lietu, un kārtējo reizi aizmirsusi, cik sāpīgi Krievija prot atbildēt uz šādu rīcību.
