Patiesībā gan viņa daiļradē tāds solis ir neierasts. Parasti viņš ar Twitter starpniecību vēršas pie vienkāršajiem amerikāņiem. Te likts lietā atklāts sakaru kanāls, lai dotu pavēli republikāņu senatoriem – neatkāpties un nepadoties. "Pienācis laiks cīnīties par prezidenta posteni, kā to būtu darījuši demokrāti, ja patiešām būtu uzvarējuši. Falsifikāciju pierādījumi ir neapgāžami!" Donalds Tramps aicināja un mazliet vēlāk piedevām nosauca Džo Baidenu par "viltus prezidentu", lai būtu pārliecinošāk. Kaut kādā ziņā arī tās ir viņa tiesības, lai arī ne gluži tas, kas būtu vajadzīgs, lai atturētu "ziloņus" no pagrieziena pa kreisi, stāsta radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.
Iznesot partijas virtuvi publiskai apskatei, Tramps atzīst, ka šajā kompānijā putru izvārīt nevarēs. Tāpēc viņš atklāti pavērsies pret domubiedriem, lai piekritēji zinātu, ko vainot, bet domubiedri zinātu, ka piekritējiem tas zināms. Savukārt domubiedri zina: Trampa piekritēji ir tādi, ka viņiem ir spēks arī bez zināšanām, bet ar zināšanām – spēks ar vektoru. Pats gan viņš pēdējās dienās sēdēja, rokas klēpī salicis. Tikai ar viedtālruni rokās. Pārējo laiku viņš pavadīja golfa laukumā. It kā pēc 20. janvāra viņam nebūs pietiekami laika spēlei. Tiesa, 6. janvārī viņš plāno uzturēties Vašingtonā. Pabrīdināja, ka plānoti lieli protesti. "Esi tur, ies traki!", viņš apgalvoja. Citādi jau viņš tagad nevar. Lai saglabātu troni, ir jāieņem Kapitolijs. Tā ir viņa pēdējā augstiene.
Izredzes apspēlēt elektoru balsojumu nav lielas, tomēr hipotētiski tās ir. Ir arī precedents. Tikai viens, pie tam tālajā 1876. gadā. Tāpēc nebūtu prātīgi tagad to pieminēt. Nē, ne jau tāpēc, ka toreizējās vēlēšanas līdz šim tika uzskatītas par netīrākajām Amerikas vēsturē. Raterfords Heiss toreiz tomēr kļuva par prezidentu, pateicoties darījumam ar kongresmeņiem no Dienvidu štatiem, kuri sapņoja ar viņa atbalstu atjaunot verdzību. Bija grandiozs skandāls, kura rezultātā teju vai neatsākās Pilsoņu karš. Patiesībā, tagadējā republikāņu vairākuma līderis Senātā – Mičs Makkonels tagad iebilst pret prezidenta vēlēšanu rezultātu pārskatīšanu, ņemot vērā toreizējo skandālu. Nez vai tam ir sakars ar to, ka Makkonels un Baidens, neskatoties uz nesamierināmajām klašu pretrunām, ir seni draugi. Ko lai saka – elite. Pie tam konservatori kontrolē augšpalātu un ir pārsvarā Augstākajā tiesā, tāpēc republikāņi cer, ka varēs bloķēt, viņuprāt, kaitīgas demokrātu iniciatīvas arī bez pašreizējā prezidenta.
Tramps saprot, ka viņu met pāri bortam, tāpēc licis lietā pēdējo resursu, lai visu acu priekšā apelētu pie domubiedru sirdsapziņas, partijas goda, iespējams, pat mazliet iebiedētu. Visi taču vēl joprojām uzskata, ka no Trampa puses var sagaidīt jebko. Tomēr diezin vai tas būs kara stāvoklis. Pat tad, ja tāda doma ir bijusi, savlaicīgajai ziņu nopludināšanai medijiem par to, ka šajā gadījumā Aizsardzības ministrijai ir gatavs savs plāns "B", vajadzēja atvēsināt Trampa kaismi. Galu galā, tas ir "B" plāns, nevis "T".
