9. decembrī Krievijas Bruņotie spēki organizēja Stratēģisko kodolspēku (SKS) vadības mācības. No Barenca jūras akvatorijas, Pļeseckas kosmodrama, kā arī lidmašīnām Tu-160 un Tu-95MS tika palaistas ballistiskās raķetes "Jars" un "Siņeva", lielā darbības rādiusa precīzās raķetes X-101 un X-555. Ziemeļu flotes atomzemūdenes komandas, Stratēģiskie raķešu spēki un stratēģiskās aviācijas ekipāžas strādāja teicami – likvidēti mērķi Kuras (Kamšatkas pussala) un Pembojas (Komi Republika) poligonos, tūkstošiem kilometru attālumā no palaišanas robežas, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Atgādināšu, ka starpkontinentālo ballistisko raķešu "Jars" maksimālais darbības rādiuss ir 11000 km, SBR "Sineva" – 8300 km, gaisa bāzes spārnoto raķešu X-101 rādiuss – 5500 km, X-555 – 2500 km.
SKS mācību galvenais iemesls ir tehnoloģiskie apsvērumi. Krievija pārbauda atmaksas ieroču efektivitāti. Maskava gatavojas jebkādiem notikumiem, jo Vašingtona konsekventi izstājas no bruņojuma ierobežošanas starptautiskajiem līgumiem.
Pat amerikāņu izdevums The National Interest atzīst, ka Ziemeļatlantijas alianses militārās aktivitātes augstais līmenis pie Krievijas robežām nāk par ļaunu drošībai un liek Maskavai radīt jaunu bruņojumu. Plaša militārā konflikta gadījumā Krievijas SKS ļaus asimetriski un operatīvi kompensēt NATO pārākumu konvencionālā bruņojuma jomā. Dažādas jaudas kodollādiņu spektrs ļauj diferencēti risināt pretinieka objektu un mērķu likvidācijas uzdevumus.
Nerunājot par vadības sistēmu un Krievijas BS virspavēlnieka "kodolčemodāniņa" iekārtojumu, izskatīsim, kā darbojas SKS komponentes un raķetes.
Kodoltriāde
Kodollādiņu nesēju sadalījums atbilstoši pielietojumam – gaisā, jūrā un uz zemes – ļauj sasniegt maksimālu slepenību, tehnoloģisko stabilitāti, noturību kaujā un atmaksas ieroču efektivitāti. Piemēram, SBR "Sineva" startē absolūti slēpti un neprognozējami – zem ūdens, jebkurā Pasaules okeāna punktā. Katra triādes komponente spēj autonomi izpildīt stratēģisko uzdevumu. Integrācija nodrošina neapšaubāmu un garantētu problēmas risinājumu.
Pilnvērtīga kodoltriāde ir tikai ASV un Krievijai, to rīcībā ir arī vairāk nekā 90% uz planētas radīto lādiņu. Ne velti 9. decembrī amerikāņu izlūkošanas lidmašīna RC-135S pacēlās gaisā no aviobāzes Aļaskā un vairākas stundas ar degvielas uzpildi gaisā riņķoja virs Bēringa jūras Krievijas robežu tuvumā. Tā bija telemetrijas datu vākšana par SBR palaišanu un Krievijas SKS darbu.
Krievijas valsts politika kodolsavaldīšanas jomā ietver četras nostādnes par atbildes kodoltriecienu: ballistisko raķešu palaišana pret Krievijas un tās sabiedroto teritoriju, uzbrukums ar masu iznīcības ieročiem, uzbrukums vitāli svarīgiem valsts vai militāriem objektiem, kā arī agresija ar konvencionālo bruņojumu, kas apdraud Krievijas pastāvēšanu.
KF BS Ģenerālštābs precizēja: Maskava izmantos kodolpotenciālu jebkura raķešu uzbrukuma gadījumā pret Krieviju – nav iespējams identificēt ieročus, ko izmanto pretinieks, un ballistiskais šāviņš, kas pavērsts pret Krieviju apriori tiek uzskatīts par kodolieroci. Rietumu "partneriem" tas ir zināms, tomēr viņi nemazina provokatīvo militāro aktivitāti Arktikas, Baltijas, Melnās jūras un Klusā okeāna reģionos. Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu informēja, ka ASV Gaisa spēku lidmašīnas izspēlē uzbrukumus Krievijai. Ieskaitot ārkārtīgi bīstamus amerikāņu bumbvedēju B-52 pietuvošanās gadījumus Sanktpēterburgai un Kaļiņingradai. Krievijas reakcija ir loģiska.
Krievijas SKS, apsteidzot grafiku, saņem jaunos raķešu kompleksus, ieskaitot "Jars", "Sarmat", "Avangard". Kodolzemūdenes, Stratēģisko raķešu spēku vienības, bumbvedēji-raķešnesēji pastāvīgi (visu diennakti) nepārtrauc kaujas dežūras, tie ir gatavi tūlītējam atbildes triecienam atsevišķiem mērķiem vai noteiktā virzienā (atbilstoši apstākļiem). Regulāri notiek mācības, kurās vienlaikus tiek izmantotas visas Krievijas kodoltriādes komponentes.
Ķēdes reakcija
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs SKS mācību dienā paziņoja: "Vitāli svarīgi ir pareizi no no visiem viedokļiem savlaicīgi apstiprināt, ka kodolkarš nav pieļaujams un nav iespējams tajā uzvarēt."
Iepriekš Krievijas "stratēģi" mācībās izspēlēja situāciju "pēc masveida kodolraķešu trieciena Krievijai". Nosacītā atbilde iespējamam agresoram izskatījās tik pārliecinoša, ka NATO strauji mainīja toni un ierosināja "izvairīties no kļūdām un pārpratumiem".
Hiperskaņas bloki "Avangard" (Krievijas aizsardzības tehnoloģiskā virsotne), kuru kaujas dežūra rit Orenburgas apkaimē, neizbēgami startēs uz mērķiem pretinieka teritorijā. Ar SBR (UR-100N ar uzlabotām tehniski taktiskajām īpašībām) palīdzību bloks spēj riņķot ap Zemi un noteiktajā laikā ieiet atmosfērā tūkstošiem kilometru attālumā no mērķa. Pēc tam ar ātrumu līdz 24 tūkst. km/h pa neprognozējamu trajektoriju "Avangard" ieradīsies un garantēti likvidēs pretinieka objektu. Aizsardzības nav.
Ar trešās paaudzes SBR RSM-54 "Sineva" bruņotas stratēģiskās kodolzemūdenes. Raķetes starta svars – aptuveni 40 tonnas, tā nes četrus vai desmit individuālās tēmēšanas blokus (100 kilotonnas katrs). Maksimālais darbības rādiuss – līdz 11 500 km. Tas ir draudīgs un jūras dzīlēs nesaskatāms savaldīšanas instruments.
Krievijas gaisa telpā vai virs neitrālajiem ūdeņiem no bumbvedēja-raķešnesēja palaista stratēģiskā spārnotā raķete X-101 spēj augstumā no 30 metriem līdz 10 kilometriem pārvarēt 5500 km ar ātrumu līdz 270 m/sek. un ļoti precīzi "noguldīt" mērķī līdz 430 kg smagu šāviņu.
