RĪGA, 26. decembris - Sputnik. Pēc Lietuvas Ārlietu ministrijas vadītāja Gabrieļus Landsberģa domām, Viļņai nav vērts mēģināt uzlabot attiecības ar Maskavu. Kā vēsta Sputnik Lietuva, politiķis atzīmēja, ka bizness piedāvā tās "uzlabot, uzsildīt", bet Lietuvai nedrīkst padoties — tie ir "velnišķīgi kārdinājumi".
Definīcija "velnišķīgi kārdinājumi" Landsberģa paziņojumā īpaši pārsteidz, norāda politologs Vladimirs Šapovalovs.
"Tas ir, Lietuvas Ārlietu ministrijas vadītājs uzskata Krieviju ne tikai par "ļaunuma impēriju", bet arī par velnišķīgu valsti. Pārsteidzošs politiskā korektuma trūkums no tāda cilvēka puses, kurš visu mūžu bijis diplomāts. Šķiet, viņam nevajadzētu nolaisties līdz tādām tirgussievas cienīgām lamām un tā dēvēt kaimiņvalsti," norādīja Šapovalovs sarunā ar Sputnik Latvija.
Eksperts atzīmēja, ka Lietuvas ministra paziņojumā jūtama patvaļa, kas raksturīga lielākajai daļai Baltijas politiķu - visādi gānīt Krieviju, zinot, ka realitātē KF nerīkosies tā, kā viņi iztēlojas.
"No Krievijas puses nav nekādu negatīvu darbību attiecībā uz Latviju, Lietuvu un Igauniju. Bet diemžēl rusofobija ir Baltijas politiskās elites pamatideoloģija un to eksistences pamats. Vienīgais, ko viņi var piedāvāt pārējai pasaulei un savam vēlētājam, ir traka Krievijai naidīga nostāja. Protams, ne pie kā laba tā neved," konstatēja Šapovalovs.
Kā norāda politologs, Krievijas ekonomiskie, politiskie un kultūras kontakti ar Baltijas valstīm pastāvīgi samazinās, un tā nav Krievijas vaina.
"Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politiskās elites dara visu iespējamo, lai sagrautu labas kaimiņattiecības ar Krievijas Federāciju, kamēr Maskava vienmēr orientējas uz konstruktīvu sadarbību ar šīm valstīm. Triecienu galvenokārt izjūt Baltijas valstu iedzīvotāju maki, jo Krievija ģeogrāfiski un vēsturiski ir Baltijas dabisks, ekonomisks pamata partneris," paskaidroja Šapovalovs.
Pēc Sputnik sarunbiedra teiktā, labas kaimiņattiecības ar Krieviju varētu ļaut Baltijai būt ekonomiskām starpniekam starp Rietumiem un Austrumiem.
"Baltijas valstis varētu ieņemt pozīcijas, ko aukstā kara laikā ieņēma Somija, kas īstenoja nozīmīgu daļu kontaktu starp Padomju Savienību un Rietumu kopienu. Bet Baltijas elitēm vissvarīgākais ir demonstrēt savu lojalitāti jaunā ASV prezidenta komandai un izcelties citu pret Krieviju vērsto paziņojumu fonā," secināja Šapovalovs.
Latvijas ekonomika cieš būtiskus zaudējumus saistībā ar Krievijas tranzīta apjoma samazināšanos. Krievija konsekventi pārorientē savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī "Latvijas Dzelzceļš", kurš jau ir paziņojis par masveida darbinieku atlaišanu. Eksperti vairākkārt noradījuši, ka Latvijas ekonomiku varētu izglābt sadarbības atjaunošana ar Krieviju.
