RĪGA, 23. decembris – Sputnik. Krievijai nevajag nākt pretī Latvijai tranzīta jautājumos, uzskata Krievijas Federācijas Padomes loceklis Aleksejs Puškovs. Politiķis uzsvēra, ka Latvija nevar atklāti demonstrēt naidīgu attieksmi pret Krieviju un pēc tam lūgt, lai caur tās teritoriju vestu kravas.
Krievija ir bijusi ļoti pacietīga, tomēr Latviju gaida sods par politiku pēdējo gadu desmitu laikā, atzīmēja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.
"Latvija grib labi paēst Krievijas tirgū un turpat arī izmest savus mēslus. Tā neies cauri. Latvija ir jāsoda par tās politiku pēdējos gadu desmitos. Krievija gaidīja ļoti ilgi, taču brīnumi nemēdz notikt," Meževičs konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.
Eksperts norādīja: lai arī Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs ir politiskais ilgdzīvotājs, bet Lietuvas ĀM vadītājs Landsberģis – iesācējs, abi pieļauj vienu un to pašu kļūdu, atdalot ekonomiku no politikas.
"Tiklīdz Krievija ieraudzīs, ka Maskavas ierosinātie jautājumi tiek vismaz uzmanīgi uzklausīti (ideālā gadījumā – saskaņā ar tiem tiek pieņemti atbilstoši lēmumi), sāksies citāda saruna. Tādu jautājumu ir gana daudz, piemēram, par krievvalodīgo iedzīvotāju tiesībām," norādīja Meževičs.
Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka Latvija pārkāpj savas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, vajājot krievvalodīgos iedzīvotājus, izspiežot krievu valodu. Krievija konsekventi īsteno savu stratēģiju – pārorientē savu tranzītu uz pašmāju ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas vērā ņemamu Krievijas kravu daļu, Latvijas ostas mēnesi pēc mēneša ziņo, ka pārkraušanas apjomi sarūk, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš.
Novembra beigās Latvijas Satiksmes ministrija vērsās pie kolēģiem Krievijā ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā. Ministrs Tālis Linkaits atzīmēja, ka Latvija ir ieinteresēta noslogot ostu un dzelzceļa infrastruktūras, vēlas saņemt katru tonnu kravu, kas var doties caur Latviju vai uz Latviju.
Eksperti vērtē, ka Latvijas ekonomiku varētu glābt sadarbības sakārtošana ar Krieviju. Piemēram, Krievijas zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Ekonomikas pētījumu nodaļas vadītājs Anatolijs Bažans atzīmēja, ka Latvijai ir jāizvēlas: sankciju uzbrukumi vai izdevīga sadarbība ar Krieviju. Pie tam Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicina atdalīt politiku attiecībās ar Krieviju no tranzīta jautājumiem.
