RĪGA, 8. decembris – Sputnik. Novembrī Lietuvas militārie analītiķi konstatēja 308 dezinformācijas gadījumus, kuras mērķis it kā esot ietekmēt sabiedrību un vājināt pilsoņu uzticību republikas dalībai NATO, prezidentam un varasiestādēm. Par to stāstīja valsts Bruņoto spēku preses dienests, vēsta Sputnik Lietuva.
"Naidīga informācija izplatīta mērķtiecīgi, lai radītu cilvēku neapmierinātību un vilšanos, maldinātu, šķeltu sabiedrību. Negatīvās informatīvās darbības, kas vērstas pret Lietuvu, pārsvarā veikuši informācijas avoti, kas pieder pie Krievijas un Baltkrievijas informatīvās un elektroniskās telpas," apgalvo ziņojuma autori.
Galvenie dezinformācijas "mērķi", pēc analītiķu domām ir Lietuvas "enerģētiskā neatkarība", ārpolitika, dalība NATO un konstitucionālā fundamenta aizsardzība. Ar "uzbrukumiem" saskārušās arī citas stratēģiski nozīmīgas jomas – Lietuvas dalība ES, valsts vēsture, iekšpolitika un sociālais nodrošinājums.
Negatīvas informatīvās darbības lielākā aktivitāte vērota 3.-13. novembrī, 16.-21. novembrī, 26.-29. novembrī.
Lietuvas Bruņotie spēki paziņoja, ka tas saistīts ar BelAES ekspluatācijas sākumu, Lietuvas un ASV vienošanos par helikopteru UH-60 Black Hawk iegādi, Polijas prezidenta Andžeja Dudas vizīti Lietuvā, Baltijas lēmumu par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju un vairākiem citiem notikumiem. Pie tiem pieder arī Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas saruna ar Baltkrievijas prezidenta bijušo kandidāti Svetlanu Tihanovsku.
Lietuvas militārie analītiķi apgalvo, Krievijas un Baltkrievijas informatīvajā telpā it kā esot veidots īpašs Lietuvas imidžs – agresīva, Minskai nedraudzīga valsts. "Naidīgu retoriku" pret Lietuvu izmantojušas arī Baltkrievijas augstākās amatpersonas.
Lietubas BS vēsta, ka valstij pārmestas nelikumīgas teritoriālās pretenzijas, pastāvīga iejaukšanās Baltkrievijas iekšējās lietās, ap BelAES sāktās histērijas uzturēšana un draudi, ņemot vērā Baltkrievijas atteikšanos no tranzīta pakalpojumiem caur Klaipēdas ostu.
Tāpat Lietuvas militārie analītiķi skaidroja, ka dezinformācija esot skārusi arī Lietuvas un Krievijas attiecības.
"Konsekventi tika veidots Lietuvas tēls – nedemokrātiska valsts, kas apspiež vārda brīvību, izkropļo vēsturisko atmiņu un rīko politisko vajāšanu," teikts paziņojumā.
Cita starpā, stāsta analītiķi, plašsaziņas informācijas "naidīgie" līdzekļi stāstījuši par militārajām mācībām Lietuvā un lēmumu iegādāties ASV jaunus helikopterus.
"Apgalvots, ka starptautisko un nacionālo mācību "Brilliant Jum 2020" un "Dzelzs vilks 2020" laikā, kas notika novembrī, NATO it kā centusies pastiprināt militāro spiedienu pret Baltkrieviju un Krieviju, vairot spriedzi reģionā. Tāpat ļoti zemu novērtēti Lietuvas lēmumi iegādāties jaunos helikopterus Black Hawk un PGA sistēmas NASAMS," atzīmēja Bruņotajos svētkos.
Situācija Baltkrievijā
Kopš protestu sākuma Baltkrievijā Lietuva regulāri iejaucas kaimiņvalsts lietās, atklāti atbalsta baltkrievu opozīciju un aicina rīkot jaunas vēlēšanas. Lietuviešu politiķi uzskata, ka iepriekšējo prezidenta vēlēšanu rezultāti it kā esot "falsificēti". Cita starpā Baltijas valstis ieviesa individuālas sankcijas pret vairākiem baltkrievu ierēdņiem, arī pret valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko.
Baltkrievija jau vairākkārt norādījusi, ka protestu akcijas valstī tiek koordinētas no ārvalstīm. Lukašenko apsūdzēja rietumvalstis par tiešu iejaukšanos situācijā un konstatēja: nekārtības organizē ASV, bet eiropieši tām "piespēlē". Pēdējā laikā pastiprinājusies arī BelAES kritika, ar kuras būvdarbiem ļoti neapmierināta Lietuvas valdība, lai arī objektā notikušas visas nepieciešamās un pat papildu pārbaudes un starptautiskie eksperti apstiprinājuši tā drošību.
Ieprieks Lietuvas IeM pat ieteica iedzīvotājiem sarūpēt pārtikas krājumu gadījumam, ja BelAES notikšot avārija. Resors skaidroja, ka cilvēkiem jābūt gataviem, jo paiešot zināms laiks, pirms ieradīdies kompetentās iestādes.
NATO nostiprināšanās reģionā
NATO paplašina grupējumus pie Krievijas robežām, aizbildinoties ar iespējamiem "Krievijas draudiem". Pie tam Baltijas valstis aktīvi iepērk bruņojumu par lielām summām un dislocē savā teritorijā NATO militāro kontingentu.
Maskava pie tam jau vairākkārt uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus, taču ir spiesta adekvāti reaģēt uz militārās alianses soļiem.
