Sarakstu noslēdz Ķīna. Tiesa, daudzi eksperti nav tik optimistiski noskaņoti. Par to, kādus ieteikumus izaugsmes paātrināšanai sniedz analītiķi, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Plašas iespējas
Reitinga sastādītāji ņēmuši vērā 11 ekonomiskās un finansiālās stabilitātes rādītājus, tostarp IKP izaugsmes prognozi, valsts parāda apjomu, valūtas rezerves, reālo procentu likmi. Pēc būtības, pētījums rāda, kurš visātrāk atjēgsies pēc pašreizējās koronavīrusa krīzes.
Saraksta augšgalā ir Taizeme, pateicoties iespaidīgām rezervēm un labām investīciju pozīcijām (starpība starp valsts ārējiem finansiāliem aktīviem un saistībām) – 8% IKP. Pie tam Taizemē gandrīz nav nekādu karantīnas ierobežojumu.
"Spriežot pēc dažādiem Bloomberg izpētītajiem rādītājiem, daudzas valstis ar veidojošos tirgus ekonomiku spēs kompensēt zaudējumus," norāda pētījuma autori. Savukārt reitinga līderiem, uzsvēra eksperti, ir lielākās izredzes "pārspēt cerības".
Krievijai atzīmēts uzticams budžeta profils un laba investīciju pozīcija – 30% pret IKP.
Pie tam Krievijai ir minimāls valsts parāds – 14% no IKP. Analītiķi norādīja arī uz nepietiekami novērtēto rubli – nacionālajai valūtai ir liels nostiprināšanās potenciāls. Kopā ar Poliju un Meksiku Krievija iekļauta valstu trijniekā, kurās lielākā daļa investoru negaida inflācijas pieaugumu nākamgad.
Reitingā iekļautas 17 valstis. Pēdējā vietā – Ķīna. Lai arī, saskaņā ar prognozēm, Ķīna izvairīsies no recesijas 2020. gadā, vienīgā starp lielākajām pasaules ekonomikām. Sagaidāms pieaugums par 2,3%. Tomēr, analītiķi norāda, ainu bojā augstais parādu slogs un pieticīgās valūtas rezerves.
"Stabilas valsts rezerves un relatīvi neliels valsts parāds ir svarīgs sasniegums. Bez tā krīze būtu smagāka. 1998. gadā mūsu ekonomika atguvās vairāk nekā gadu, naudas nebija, budžetā bija deficīts. Tagad mēs esam stabilāki, saskaroties ar ārēju krīzi. Pateicoties pašizolācijas kursam, mēs krītam lēnāk, tomēr arī ātri augt neizdodas," pētījuma rezultātus komentēja Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.
Eksperts uzsvēra, ka optimistisko noskaņojumu balsta cerības uz ralliju izejvielu tirgū 2020.-2023. gg. Domājams, ka nafta, gāze, ogles un metāli – Krievijas eksporta galvenie punkti – kļūs dārgāki. Līdz ar devalvēto rubli tas ļaus būtiski pastiprināt tekošo operāciju saldo.
Bloomberg prognozē, ka 2021. gadā Krievijas ekonomika pieaugs par 3%. Valsts Ekonomiskās attīstības ministrija vērtē, ka izaugsme sasniegs 3,3%.
Stabils reitings
Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s prognozē Krievijai IKP izaugsmi nākamgad par 2,3%. Pieaugums atjaunotajā prognozē nav liels: iepriekšējā prognoze, ko aģentūra publicēja augustā, deva tikai mazliet vairāk kā 2% pēc 5,5% liela kritiena 2020. gadā.
Moody’s vecākais kredītu analītiķis Evans Volmans atzīmēja, ka pandēmijas sekas ekonomikā līdz ar izdevumiem antikrīzes programmām radīs nopietnu budžeta deficītu un tuvākajos gados tiek prognozēta pakāpeniska budžeta konsolidācija.
"Rezultātā Krievijas valsts parāds pieaugs līdz 20% IKP līdz 2021. gada beigām no 13,9% 2019. gadā," uzskata Volmans. Tomēr arī Moody’s uzsvēra, kas tas ir ļoti mērens rādītājs salīdzinājumā ar citām valstīm šajā pašā reitinga kategorijā.
Pēc Moody’s domām, Krievijas kredīta līmenis ir "Baa3/stabils". To nodrošina spēcīgs valsts līdzsvars, ekonomikas mērogs, kā arī spēcīga ārējā norēķinu pozīcija.
Tomēr Moody’s pieminēja arī vairākus negatīvus faktorus, kas ierobežojot ekonomikas izaugsmes potenciālu.
"Vāja likuma virsvadība, korupcijas kontrole un valsts dominēšana atbiedē privātos investorus un ierobežo diversifikācijas darbu, - raksta analītiķi. – Krievijas eksports, tāpat kā valsts ienākumi vēl joprojām lielā mērā pieder pie naftas un gāzes sektora." Pie tam neviens nav atcēlis ģeopolitiskos un sankciju riskus.
Ir potenciāls
Situāciju Krievijā izanalizējusi arī Pasaules Banka. Tā piedāvāja virkni pasākumu ekonomiskās izaugsmes paātrināšanai. Bankas eksperti ieraudzījuši potenciālu darbā globālajās tirdzniecības ķēdītēs un pievienotās vērtības radīšanā. Tomēr, pēc viņu domām, vajadzīgas pārmaiņas, lai šīs iespējas īstenotu.
Pirmkārt, vajagot reformēt tirdzniecības politiku: mīkstināt un daļēji izbeigt importa aizvietošanu, samazināt importa nodevas. Pasaules Bankai šādi soļi šķiet neviennozīmīgi: produktu embargo rezultātā iekšējās pārtikas produktu cenas esot pieaugušas, bet ražošanas apjoms nav pietiekami pieaudzis. Tas nozīmē, ka zaudējumus sedzot patērētāji.
Ekonomisti iesaka stiprināt arī pakalpojumu nozari – nodrošināt kompāniju konkurētspējīgu piekļuvi finanšu resursiem, paplašināt ārvalstu firmu dalību un īpašu uzmanību veltīt cilvēku kapitālam.
Visbeidzot, PB analītiķi iesaka Krievijai radīt nacionālo institūtu ārvalstu investīciju veicināšanai un pastiprināt investoru tiesību aizsardzību.
