RĪGA, 19. decembris — Sputnik. Latviešu komponists Raimonds Pauls intervijā publicistei Elitai Veidemanei Neatkarīgajā pauda viedokli par valdību, kultūru, medijiem, krīzē pazaudēto naudu, stāsta BВ.lv.
Runājot par to, ka iestājušies laiki, kad nevienam nav zināms, kas nāks rīt, Pauls minēja piemēru: atcelts viņa koncerts ar operas dīvu Elīnu Garanču. Tas bija ieplānots 12. janvārī.
Nebūt ne visi zaudē naudu
"Loģiski jau tas bija: 11. janvārī beidzas ārkārtas situācija, bet 12. janvārī paredzēts koncerts. Kurš var kaut ko garantēt? Elīna ir saistīta ar savu ārzemju turneju grafiku, un mēs gadu gatavojām Rīgas koncertu, plānojām... Elīna skatījās savus plānus, varbūt kaut kas notiks jūlijā. Bet tas ir tikai varbūt," stāstīja Pauls.
Viņš atzīmēja, ka atcelti arī 20 koncerti ar aktieri Andri Keišu. Pazuduši Ziemsvētku koncerti ar Daumantu Kalniņu. Maestro atzina, ka bez tur nopelnītās naudas izdzīvots, bet ko darīt pārējiem mūziķiem?
Pie tam Igaunijā, norādīja maestro, kultūras dzīve turpinās, lai arī ar pustukšām zālēm, - to pastāstījis kāds igauņu mūziķis. Bet Latvijā radošo profesiju cilvēki ierobežojumu dēļ cietuši visvairāk, uzskata komponists.
Pie tam viņš sašutis, ka valsts sektorā ierēdņi netraucēti saņem algas, pie tam vēl grasās tās paaugstināt.
"Tas gan nav manā stilā - skaitīt naudu svešā kabatā, bet... Es esmu zaudējis tik daudz naudas, "pateicoties" visiem šiem valdošajiem zēniem, ka bail pat domāt. Kad sākās visa tā padarīšana ar vīrusu, dzirdēju, ka mūsu valsts esot saņēmusi milzu naudu. No tās uzreiz savu vezumu dabūja "airBaltic" - nevienam neko neprasīja, viņi vienkārši dabūja, un viss. Es arī nebūtu bēdīgs saņemt tādu algu, kādu saņem tās aviokompānijas vadītājs," uzsvēra Pauls.
Uz Veidemanes vārdiem par to, ka viņa alga radiofonā netiek līdzi, maestro attrauca, ka, pēc viņa domām, radiofona vadība revanšējas par to, ka savulaik jubilejā saņēmis no Krievijas baņķiera Pjotra Avena klavieres Steinway par 100 000 eiro. Tās gan viņš atdevis Latvijas Radio 1 koncertstudijā. Tomēr radiomājā viņš strādā tāpēc, ka tur vēl ir viņa paaudzes cilvēki - lai satiktos ar tiem, kuri vēl kaut kā te kustas.
Spriedums "pārdevies krieviem"
Intervijā izskanēja arī maestro viedoklis par medijiem, pareizāk sakot, par jaunā sabiedriskā radio radīšanu, ko, iespējams, apvienos ar sabiedrisko televīziju.
Komponists ieteicās, ka ļoti interesanti būtu zināt, ko tie jaunie mediji drīkstēs teikt, ko – ne.
"Nedod, Dievs, pateikt, ka viņi kādu atbalsta. Privātos radio nekas neinteresē: viņi dragā savu ārzemju mūziku, un viss. Bet te, Radiomājā, ir pavadīts faktiski viss mūžs, te padomju laikos bija Latvijas Radio orķestris, te bija dzīve, te viss skanēja... Bet tagad mēs par tiem laikiem nedrīkstam runāt, Veidemane būs pirmā, kura metīsies virsū, teikdama, ka tas svoločs krieviem pārdevies," ironiski piezīmēja Pauls.
Maestro atgādināja, ka tieši Radiomājā saglabājusies latviešu kultūra, bet tagad viss brūk kopā. Pēc viņa domām, tas ir valdības "nopelns".
"Šī valdība - nu, nemāk tā vadīt valsti. It īpaši krīzē. Tad ir tikai viens ceļš - jāiet prom pašiem. Bet neviens nekur netaisās iet," uzsvēra komponists.
"Gari ģīmji" Saeimā
"Paskatos reizēm tās attālinātās Saeimas sēdes. Nu, piedodiet, kas tās par sēdēm? Kaut kādi gari ģīmji ekrānā, nekādas dzīvības, kaut ko tur runā... Labi, pieņēma to ārkārtas stāvokli, bet viss jau aiziet pilnīgā nesakarībā. Kad uzzinājām, ko drīkst un ko nedrīkst pirkt sestdienās... Zobu bakstāmos nedrīkst pirkt. Brīvdienās aizliedz pirkt šņabi. Viņi Šveiku nav lasījuši? Kas tādus sarakstus ražo? Konkrēti - kas? Vai šis cilvēks nevar iznākt ārā un pastāstīt par šīm muļķībām? Nevar saprast - smieties vai raudāt..." konstatēja Pauls.
"Tauta zviedz par valdību, bet tā neliekas ne zinis. Es vienmēr brīnos: kā tie cilvēki tiek līdz tādiem amatiem?" atzīmēja komponists.
Intervijā Pauls atklāja, ka nesen atteicies no balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā – jo vairākus gadus publiski saukāts par teātra bendi. Iepriekš Pauls jau piezīmēja, ka nevēloties ne skatīties uz Saeimas ēkas pusi.
Taujāts par koronavīrusu, maestro iebilda pret stingrajiem ierobežojumiem, arī pret aizsargmaskām un lūdza nebiedēt Latviju ar pandēmiju.
Sākumā komponists ieteica izturēties pret koronavīrusu "normāli", ka laucinieki, mierīgāk, tomēr vēlāk paziņoja, ka viņam viss šis stāsts ir līdz kaklam un cilvēkiem šajos sarežģītajos laikos viņš neko ieteikt nevar.
